1 Un Israēla ķēniņa Hoseas, Ēlas dēla, trešajā valdīšanas gadā Hiskija, Ahasa, Jūdas ķēniņa, dēls, kļuva ķēniņš. 2 Viņam bija divdesmit pieci gadi, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja divdesmit deviņus gadus Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija Abija, un viņa bija Zaharjas meita. 3 Un viņš darīja to, kas bija taisnīgs Tā Kunga acīs, it visu gluži tā, kā viņa ciltstēvs Dāvids bija darījis. 4 Viņš nopostīja augstieņu svētnīcas, un viņš salauza elku stabus, nocirta elku kokus un sadragāja vara čūsku, kuru Mozus bija darinājis, līdz tam laikam Israēla bērni bija tai kvēpinājuši, un viņi to sauca par Nehuštanu. 5 Viņš paļāvās uz To Kungu, Israēla Dievu, un pēc viņa nebija otra tāda kā viņš starp visiem Jūdas ķēniņiem, arī priekš viņa tāda nebija bijis. 6 Viņš cieši pieķērās Tam Kungam, viņš no Dieva nenovērsās un sargāja tos baušļus, ko Tas Kungs bija caur Mozu pavēlējis. 7 Un Tas Kungs bija ar viņu, tā ka viss, ko vien viņš pasāka, sekmējās. Viņš sacēlās arī pret Asīrijas ķēniņu un tam vairs nekalpoja. 8 Viņš aizdzina arī filistiešus līdz Gazai un līdz šīs pilsētas robežām, no sardzes torņa līdz stipri nocietinātai pilsētai. 9 Un ķēniņa Hiskijas ceturtajā valdīšanas gadā, bet tas bija Hoseas, Ēlas dēla, Israēla ķēniņa, septītais valdīšanas gads, Asīrijas ķēniņš Salmanasars devās uzbrukumā pret Samariju un to ielenca 10 un ieņēma pēc trim gadiem, Hiskijas sestajā valdīšanas gadā, tas ir Israēla ķēniņa Hoseas devītais valdīšanas gads, kad Samarija tika iekarota. 11 Un Asīrijas ķēniņš izveda Israēlu uz Asīriju, un viņš tos nometināja Halahā un Haborā, Gozanas upes krastos, un mēdiešu pilsētās 12 par sodu, tāpēc ka tie nebija klausījuši Tā Kunga, sava Dieva, balsij un bija pārkāpuši Viņa derību un visu, ko Tā Kunga kalps Mozus bija pavēlējis; to tie nebija nedz klausījuši, nedz darījuši. 13 Bet ķēniņa Hiskijas četrpadsmitajā valdīšanas gadā nāca Asīrijas ķēniņš Sanheribs uzbrukumā pret visām stipri nocietinātām Jūdas pilsētām, un viņš tās iekaroja. 14 Tad Jūdas ķēniņš Hiskija sūtīja sūtņus pie Asīrijas ķēniņa uz Lahišu un lika tam sacīt: "Es esmu apgrēkojies; ej prom no manas zemes! Ko tu man uzliksi, to es nesīšu." Tad Asīrijas ķēniņš uzlika Jūdas ķēniņam Hiskijam trīs simti talentus sudraba un trīsdesmit talentus zelta. 15 Un Hiskija atdeva visu sudrabu, kas atradās Tā Kunga namā un ķēniņa pils dārgumu krātuvēs. 16 Tanī laikā Hiskija noplēsa visu zeltu no Tā Kunga nama durvīm un no durvju stabiem, kurus viņš bija apvilcis, un atdeva to Asīrijas ķēniņam. 17 Bet Asīrijas ķēniņš sūtīja Tartanu, valsts pārvaldnieku, Rab-Sarisu, valsts apsardzības priekšnieku, un Rab-Šaku, dzērienu devēju priekšnieku, ar lielu karaspēku no Lahišas pret ķēniņu Hiskiju uz Jeruzālemi. Kad tie bija ieradušies un pienākuši pie Jeruzālemes, viņi nostājās pie augšējā dīķa ūdens vada; šis dīķis atrodas ceļa malā pie velētāju tīruma. 18 Tad tie aicināja ķēniņu nākt ārā, bet pie viņiem iznāca Ēljakims, Hilkijas dēls, nama pārvaldnieks, ar valsts rakstvedi Šebnu un ar padomnieku Joahu, Asafa dēlu. 19 Un Rab-Šaks tiem sacīja: "Sakiet tā Hiskijam: tā saka lielais ķēniņš, proti, Asīrijas ķēniņš: kas tas tev par tādu patvērumu, uz kuru tu paļaujies? 20 Vai tu domā, ka lūpu vārdi vien ir padoms un spēka avots arī karam? Un tagad - uz ko tad tu tik stipri ceri, ka tu esi pret mani sacēlies? 21 Redzi, tu paļaujies uz salūzušo niedri, uz Ēģipti, bet tas vīrs, kas uz to atbalstīsies, tam tā iedursies viņa rokā un to pārdurs; tāds ir faraons, Ēģiptes ķēniņš, pret visiem tiem, kas uz viņu paļaujas. 22 Bet, ja jūs man apgalvojat: mēs paļaujamies uz To Kungu, mūsu Dievu, - tad vai tas nav tas pats, kuram Viņa augstieņu svētnīcas kopā ar to altāriem Hiskija ir nopostījis, pavēlēdams kā Jūdam, tā Jeruzālemei, ka vienīgi šī altāra priekšā, kas ir Jeruzālemē, jums jāmetas uz sava vaiga pie zemes? 23 Un nu tagad saderi ar manu kungu, ar Asīrijas ķēniņu, derību: es esmu ar mieru tev dot divus tūkstošus zirgu, ja vien tev ir jātnieki, ko sēdināt tiem mugurā! 24 Kā tad tu varēsi atsist vienu no mana kunga vismazākā zemes pārvaldnieka uzbrukumiem? Bet tu, kā redzams, paļaujies uz Ēģiptes ratiem un jātniekiem! 25 Un vai tad nu es bez Tā Kunga ziņas esmu devies pret šo vietu, lai to izpostītu? Tas Kungs pats uz mani ir sacījis: dodies pret šo zemi un izposti to!" 26 Tad Ēljakims, Hilkijas dēls, un Šebna un Joahs sacīja Rab-Šakam: "Lūdzu, runā ar saviem kalpiem aramiešu valodā, ko mēs saprotam, bet nerunā ar mums, visai tautai uz mūriem dzirdot, jūdu valodā!" 27 Bet Rab-Šaks tiem atbildēja: "Vai mans kungs mani ir sūtījis, lai es runātu tikai ar jūsu kungu un ar jums šos vārdus, un ne arī ar tiem vīriem, kuri apmetušies uz mūriem un kuriem kopā ar jums būs jāēd savi mēsli un jādzer savi mīzali?" 28 Un Rab-Šaks nostājās un sauca skaļā balsī jūdu valodā, un viņš runāja un skaidroja: "Klausieties tā lielā ķēniņa, Asīrijas ķēniņa, vārdus! 29 Tā ķēniņš liek jums sacīt: lai Hiskija jūs nepieviļ! Jo viņš jūs nespēs izglābt no manas rokas. 30 Un lai arī Hiskija neliek jums lolot veltas cerības uz To Kungu, sacīdams: patiešām, Dievs Tas Kungs pats mūs glābdams izglābs, un šī pilsēta nekritīs Asīrijas ķēniņa rokā! 31 Neklausiet Hiskijam! Bet tā saka Asīrijas ķēniņš: noslēdziet mieru ar mani un nāciet ārā pie manis! Tad ikviens ēdīs no sava vīna koka un no sava vīģes koka, un ikviens dzers ūdeni no savas akas, 32 kamēr es nākšu un jūs aizvedīšu tādā zemē, kas ir līdzīga jūsu zemei, - zemē, pilnā ar labību un vīnu, maizes un vīna dārzu zemē, eļļas koku, eļļas un medus pilnā zemē, tad jūs paliksit dzīvi, un jums nebūs jāmirst. Bet neklausiet Hiskijam, jo viņš jūs krāpj, sacīdams: Dievs Tas Kungs mūs izglābs! 33 Vai gan no citu tautu dieviem jel kāds ir izglābis savu zemi no Asīrijas ķēniņa rokas? 34 Kur tad ir Hamatas un Arpadas dievi? Kur ir Sefarvajimas, Henas un arī Ivas dievi? Un tikpat maz tie ir izglābuši Samariju no manas rokas. 35 Kurš tad no visiem pasaules dieviem ir izglābis savu zemi no manas rokas? Kā gan Tas Kungs Jeruzālemi izglābs no manas rokas?" 36 Bet tauta cieta klusu un viņam neatbildēja neviena vārda, jo ķēniņš bija pavēlējis un sacījis: "Jums nebūs viņam atbildēt!" 37 Un tad nama pārvaldnieks Ēljakims, Hilkijas dēls, un valsts rakstvedis Šebna un padomnieks Joahs, Asafa dēls, nāca, savas drēbes plēsdami, atpakaļ pie Hiskijas un stāstīja viņam Rab-Šaka vārdus.
Hizkija valda pār Jūdu
(2L 29:1–22L 31:1)1 Israēla ķēniņa Hozejas, Ēlas dēla, trešajā valdīšanas gadā sāka valdīt Jūdas ķēniņš Hizkija, Āhāza dēls. 2 Viņš sāka valdīt divdesmit piecu gadu vecumā un valdīja Jeruzālemē divdesmit deviņus gadus. Viņa mātes vārds bija Abī, Zeharjas meita. 3 Viņš darīja to, kas tīkams Kungam, – visu, kā bija darījis viņa tēvs Dāvids. 4 Viņš nopostīja augstieņu altārus, nolauza elku stabus, nocirta ašēras un sadauzīja vara čūsku, ko bija darinājis Mozus, jo līdz tai dienai Israēla dēli tai kvēpināja un sauca to par Nehuštanu . 5 Viņš uzticējās Kungam, Israēla Dievam. Starp visiem Jūdas ķēniņiem tam nebija līdzīga ne pirms, ne pēc viņa. 6 Viņš pieķērās Kungam, nenovērsās no tā un pildīja pavēles, ko Kungs bija pavēlējis Mozum. 7 Kungs bija ar viņu – viss, ko viņš darīja, tam izdevās. Viņš sacēlās pret Asīrijas ķēniņu un tam nekalpoja! 8 Viņš atspieda filistiešus līdz Gazas robežām, no sargtorņa līdz pilsētas nocietinājumam!
9 Ķēniņa Hizkijas ceturtajā valdīšanas gadā, septītajā Israēla ķēniņa Hozejas, Ēlas dēla, gadā, Asīrijas ķēniņš Šalmanesers nāca pret Samariju, aplenca to 10 un ieņēma trešā gada beigās. Sestajā Hizkijas valdīšanas gadā Samarija tika ieņemta, tas bija devītais Israēla ķēniņa Hozejas gads. 11 Asīrijas ķēniņš Israēlu aizveda trimdā uz Asīriju. Viņš lika tos aizvest uz Hlahu, Hāboru pie Gozānas upes un Mēdijas pilsētām, 12 jo viņi neklausīja Kunga, sava Dieva, balsij un pārkāpa viņa derību, ko Kungs bija pavēlējis savam kalpam Mozum. Ne tie ko klausīja, ne tie ko darīja.
Sanherībs iebrūk Jūdas pilsētās
(Jes 36:1–222L 32:1–19)13 Ķēniņa Hizkijas četrpadsmitajā valdīšanas gadā Asīrijas ķēniņš Sanherībs nāca pret visām nocietinātajām Jūdas pilsētām un tās ieņēma. 14 Tad Jūdas ķēniņš Hizkija sūtīja pie Asīrijas ķēniņa uz Lāhīšu un sacīja: “Es esmu grēkojis! Atstāj mani, es došu, ko tu prasīsi!” Asīrijas ķēniņš prasīja Jūdas ķēniņam Hizkijam trīs simtus sudraba un trīsdesmit zelta talantus. 15 Hizkija atdeva visu sudrabu, kas atradās Kunga namā, un ķēniņa nama dārgumus. 16 Toreiz Hizkija noņēma no Kunga tempļa durvīm un durvju balstiem zeltu, ko Jūdas ķēniņš Hizkija tur bija uzklājis, un atdeva to Asīrijas ķēniņam.
17 Asīrijas ķēniņš sūtīja tartānu, rab-sarīsu un rab-šākehu ar spēcīgu karaspēku no Lāhīšas pie ķēniņa Hizkijas uz Jeruzālemi. Tie cēlās un nāca uz Jeruzālemi. Kad tie bija atnākuši un nostājušies pie augšējās ūdenskrātuves iztekas, kas ir ceļa malā pie Velētāju tīruma, 18 tie sauca ķēniņu. Pie viņiem iznāca Eljākīms, Hilkijas dēls, kurš bija namu pārraugs, rakstvedis Šebna un lietvedis Joāhs, Āsāfa dēls. 19 Rab-šākehs viņiem teica: “Sakiet Hizkijam: tā saka lielais ķēniņš, Asīrijas ķēniņš: vai tad tā ir uzticība? Kam tu uzticies? 20 Tu runā tik tukšus vārdus, bet karam vajag spēku un padomu! Kam tu tagad esi uzticējies, ka sacēlies pret mani? 21 Re nu! Tu uzticies zizlim, salauzītai Ēģiptes niedrei – kurš uz tās balstās, tam tā dur rokā un caururbj to! – tāds ir Ēģiptes ķēniņš faraons un visi, kas tam uzticas! 22 Bet, ja jūs sakāt: mēs uzticamies Kungam, mūsu Dievam! – vai Hizkija nenopostīja viņa augstienes un altārus, Jūdā un Jeruzālemē pasludinādams: jums jāzemojas tikai Jeruzālemes altāra priekšā!? 23 Tad nu salīgsti ar manu kungu, Asīrijas ķēniņu, un es tev došu divus tūkstošus zirgu, ja vien tu būtu spējīgs dabūt tiem jātniekus! 24 Kā tad tu atsitīsi vienu virsnieku, mana kunga mazāko kalpu?! Bet tu uzticies Ēģiptes kararatiem un jātniekiem! 25 Vai tad es bez Kunga ziņas esmu nācis nopostīt šo vietu? Kungs man sacīja: celies pret šo zemi un izposti to!”
26 Eljākīms, Hilkijas dēls, Šebna un Joāhs sacīja rab-šākeham: “Runājiet taču ar saviem kalpiem aramiešu valodā, jo mēs to saprotam – nerunājiet ar mums jūdu valodā, dzirdot ļaudīm, kas ir uz mūra!” 27 Rab-šākehs tiem sacīja: “Vai mans kungs lai saka šos vārdus tavam kungam? Vai ne labāk tiem vīriem, kas dzīvo šajos mūros un kuriem kopā ar jums būs jāēd savi mēsli un jādzer savi mīzali?” 28 Rab-šākehs nostājās un sauca stiprā balsī jūdu valodā – viņš runāja un sacīja: “Klausieties lielā ķēniņa, Asīrijas ķēniņa, vārdu: 29 tā saka ķēniņš: lai Hizkija jūs nekrāpj, jo viņš nav spējīgs izglābt jūs no manas rokas! 30 Un lai Hizkija nedod jums cerības uz Kungu, sacīdams: patiesi Kungs mūs izglābs un neatdos šo pilsētu Asīrijas ķēniņa rokā! 31 Neklausieties Hizkiju! Tā saka Asīrijas ķēniņš: noslēdziet mieru ar mani un nāciet ārā pie manis, tad katrs ēdīs no sava vīnakoka un sava vīģes koka un katrs dzers ūdeni no savas akas, 32 līdz es nākšu un vedīšu jūs uz zemi, kas līdzīga jūsu zemei, tā ir labības un vīna zeme, maizes un vīnadārzu zeme, olīvkoku un medus zeme – un jūs dzīvosiet un nemirsiet! Neklausieties uz Hizkiju, viņš jūs maldina, sacīdams: Kungs mūs izglābs! 33 Vai kādas tautas dievi tiešām ir izglābuši savu zemi no Asīrijas ķēniņa rokas? 34 Kur ir Hamātas un Arpadas dievi, kur ir Sefarvaimas, Hēnas un Ivas dievi – vai tie ir paglābuši Samariju no manas rokas? 35 Kurš no visiem zemes dieviem ir izglābis savu zemi no manas rokas? Kā tad lai Kungs izglābj Jeruzālemi no manas rokas?” 36 Bet tauta klusēja un neatbildēja ne vārda, jo ķēniņš bija pavēlējis: “Jūs nedrīkstat atbildēt!”
37 Tad namu pārraugs Eljākīms, Hilkijas dēls, un rakstvedis Šebna, un lietvedis Joāhs, Āsāfa dēls, nāca pie Hizkijas, saplēsuši savas drānas, un atstāstīja viņam, ko bija teicis rab-šākehs.
