1 Pekaha, Remaljas dēla, septiņpadsmitajā valdīšanas gadā Ahass kļuva ķēniņš, viņš bija Jūdas ķēniņa Jotāma dēls. 2 Ahasam bija divdesmit gadi, kad viņš sāka valdīt, un viņš valdīja sešpadsmit gadus Jeruzālemē. Bet viņš nedarīja to, kas bija taisnīgs Tā Kunga, viņa Dieva, acīs, kā viņa ciltstēvs Dāvids bija darījis. 3 Bet viņš staigāja Israēla ķēniņu ceļus, viņš pat upurēja savu dēlu kā ugunsupuri, pēc to tautu negantībām, kuras Tas Kungs bija izdzinis Israēla bērnu priekšā. 4 Un viņš upurēja arī kaujamos upurus un kvēpināmos upurus augstieņu svētnīcās un arī uz pakalniem, kā arī zem katra kupli zaļojoša koka. 5 Un toreiz Aramas ķēniņš Recīns un Israēla ķēniņš Pekahs, Remaljas dēls, devās uzbrukumā kalnup pret Jeruzālemi, un viņi gan ielenca pilsētu, bet nebija spējīgi to ieņemt. 6 Un tanī pašā laikā Aramas ķēniņš Recīns pievienoja Ēlatu atpakaļ Aramai, un viņš izdzina Jūdas ļaudis no Ēlatas; tad aramieši nāca atpakaļ uz Ēlatu un tur apmetās, un tā viņi tur dzīvo līdz šai dienai. 7 Bet Ahass sūtīja vēstnešus pie Asīrijas ķēniņa Tiglat-Pilesera un lika tam sacīt: "Es esmu tavs kalps un tavs dēls, nāc šurp un paglāb mani no Aramas ķēniņa un no Israēla ķēniņa rokas, kas man ir uzbrukuši!" 8 Un Ahass ņēma sudrabu un zeltu, kas atradās Tā Kunga namā un ķēniņa pils dārgumu krātuvēs, un to visu viņš nosūtīja kā dāvanu Asīrijas ķēniņam. 9 Un Asīrijas ķēniņš tam paklausīja, viņš devās uzbrukumā pret Damasku, ieņēma to un aizveda iedzīvotājus gūstā uz Kiru, bet ķēniņu Recīnu viņš lika nonāvēt. 10 Kad ķēniņš Ahass devās pretī Asīrijas ķēniņam Tiglat-Pileseram uz Damasku, lai sastaptos, un viņš ieraudzīja altāri, kas atradās Damaskā, tad ķēniņš Ahass nosūtīja priesterim Ūrijam šī altāra attēlu un veidolu, gluži kā tas izskatījās. 11 Tad priesteris Ūrija lika uztaisīt tādu altāri, gluži tādu pašu, pēc veidola, ko ķēniņš Ahass bija tam atsūtījis no Damaskas; un tādu arī priesteris Ūrija uzcēla, iekāms ķēniņš Ahass atgriezās no Damaskas. 12 Kad ķēniņš Ahass pārnāca no Damaskas un ieraudzīja altāri, tad viņš piegāja pie tā un uzkāpa uz altāra. 13 Un viņš aizdedzināja savu dedzināmo upuri un savu ēdamo upuri, izlēja savu dzeramo upuri un slacīja savu kaujamo pateicības upuru asinis uz altāri. 14 Bet to vara altāri, kas bija Tā Kunga nama priekšā, viņš nocēla no nama priekšas, no vietas starp savu jauno altāri un starp Tā Kunga namu, un novietoja to sava altāra ziemeļu pusē. 15 Tad ķēniņš Ahass pavēlēja priesterim Ūrijam, sacīdams: "Uz lielā altāra tev būs iededzināt rīta dedzināmo upuri un vakara ēdamo upuri, arī ķēniņa dedzināmo upuri un viņa ēdamo upuri, un visas zemes iedzīvotāju dedzināmo upuri un viņu ēdamo upuri, un viņu dzeramo upuri; un tev būs uz tā altāra slacināt visas asinis no dedzināmiem un no kaujamiem upuriem; bet par to vara altāri - par to es vēl padomāšu, ko es darīšu!" 16 Un priesteris Ūrija darīja visu tā, kā ķēniņš Ahass bija viņam pavēlējis. 17 Un ķēniņš Ahass nolauza apmales no katlturiem un noņēma no to virsas katlus, un viņš lika arī nocelt vara jūru no vara vēršu tēliem, uz kuriem tā turējās, un viņš lika to novietot uz akmens grīdas. 18 Un viņš lika nojaukt ar jumtu pārsegto sabata eju, kuru bija izveidojuši pašā namā, kā arī ārējo ķēniņa vajadzībām izveidoto pieeju pie Tā Kunga nama Asīrijas ķēniņam par patiku. 19 Un, kas vēl par Ahasu stāstāms, ko tas ir darījis, - tas ir rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā. 20 Un Ahass gūlās pie saviem tēviem, un viņu apglabāja pie viņa tēviem Dāvida pilsētā, un viņa dēls Hiskija kļuva ķēniņš viņa vietā.
Āhāzs valda pār Jūdu
(2L 28:1–27)1 Pekaha, Remaljāhu dēla, septiņpadsmitajā valdīšanas gadā Jūdā sāka valdīt Āhāzs, Jotāma dēls. 2 Āhāzs sāka valdīt divdesmit gadu vecumā. Viņš valdīja Jeruzālemē sešpadsmit gadus, bet nedarīja to, kas tīkams Kungam, viņa Dievam, kā viņa tēvs Dāvids. 3 Viņš staigāja Israēla ķēniņu ceļu un pat savu dēlu sadedzināja, tāpat kā tās pretīgās tautas, kuras Kungs bija izdzinis, Israēla dēliem ienākot. 4 Viņš upurēja un kvēpināja augstieņu altāros, pakalnos un zem katra zaļoksna koka. 5 Toreiz Arāmas ķēniņš Recīns un Israēla ķēniņš Pekahs, Remaljāhu dēls, devās karot pret Jeruzālemi, tie aplenca Āhāzu, bet nespēja uzvarēt. 6 Tolaik Arāmas ķēniņš Recīns pievienoja Ēlatu Arāmam. Viņš izdzina jūdus no Ēlatas, aramieši ienāca Ēlatā un dzīvo tur līdz šai dienai.
7 Āhāzs sūtīja vēstnešus pie Asīrijas ķēniņa Tiglat-Pilēsera un sacīja: “Es esmu tavs kalps un tavs dēls – nāc un glāb mani no Arāmas ķēniņa un Israēla ķēniņa, kuri man uzbrūk!” 8 Āhāzs ņēma Kunga nama sudrabu un zeltu, kā arī ķēniņa nama dārgumus un nosūtīja tās kā dāvanu Asīrijas ķēniņam. 9 Asīrijas ķēniņš uzklausīja viņu. Asīrijas ķēniņš cēlās pret Damasku, ieņēma to un tās iemītniekus aizveda trimdā uz Kīru. Recīnu viņš lika nonāvēt.
10 Ķēniņš Āhāzs gāja uz Damasku satikt Asīrijas ķēniņu Tiglat-Pilēseru. Damaskā ķēniņš Āhāzs ieraudzīja altāri un aizsūtīja priesterim Ūrijam altāra attēlu un paraugu – kā tas bija darināts. 11 Priesteris Ūrija uzcēla altāri tieši tā, kā ķēniņš Āhāzs bija rakstījis no Damaskas. Priesteris Ūrija to pabeidza, pirms ķēniņš Āhāzs pārnāca no Damaskas. 12 Kad ķēniņš pārnāca no Damaskas un ieraudzīja altāri, viņš piegāja pie tā un upurēja. 13 Viņš kvēpināja sadedzināmo upuri un labības dāvanu un izlēja lejamo upuri, un slacīja pār altāri miera upura asinis. 14 Vara altāri, kas bija Kunga priekšā starp jauno altāri un Kunga namu, viņš aiznesa no tempļa priekšpuses un nolika sānis, ziemeļu pusē savam altārim. 15 Ķēniņš Āhāzs pavēlēja priesterim Ūrijam: “Lielajā altārī kvēpini rīta sadedzināmo upuri un vakara labības dāvanu, ķēniņa sadedzināmo upuri un labības dāvanu un visas tautas labības dāvanu, un sadedzināmo upuri, un lejamo upuri un slacini tur visu sadedzināmo upuru asinis un visu kaujamo upuru asinis. Bet par vara altāri es vēl padomāšu!” 16 Priesteris Ūrija visu darīja tā, kā ķēniņš Āhāzs pavēlēja.
17 Ķēniņš Āhāzs nocirta pamatņu līstes, nocēla no tām vara katlus, noņēma jūru no vara vēršiem, uz kuriem tā balstījās, un nolika uz akmens grīdas. 18 Asīrijas ķēniņa dēļ viņš novāca templī uzcelto sabata aizslietni un pārvietoja Kunga nama ķēniņa ieeju.
19 Pārējie Āhāza darbi un viss, ko viņš darīja, – vai tad par to nav rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā? 20 Āhāzs apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja pie tēviem Dāvida pilsētā. Viņa dēls Hizkija sāka valdīt pēc viņa.
