1 Un Ahabam bija Samarijā septiņdesmit dēli, un Jehus rakstīja vēstules un sūtīja tās Jezreēlas virsniekiem Samarijā, vecajiem un Ahaba dēlu audzinātājiem, sacīdams: 2 "Un kad jums tagad pienāks šī vēstule un ja tobrīd jūsu kunga dēli ir pie jums un jums ir arī rati un zirgi, nocietinātas pilsētas un bruņas, 3 tad izvēlieties pašu labāko un taisnīgāko no sava kunga dēliem un sēdiniet viņu viņa tēva tronī, un karojiet par sava kunga namu!" 4 Bet tie bija ļoti izbijušies un sacīja: "Redzi, viņa priekšā nav pastāvējuši divi ķēniņi; kā tad lai mēs pastāvam?" 5 Un tas, kurš bija pār ķēniņa pili, pilsētas pārzinis, vecaji un audzinātāji sūtīja Jehum vēstījumu: "Mēs esam tavi kalpi, un mēs visu tā darīsim, kā tu mums liksi, bet mēs nevienu necelsim par ķēniņu; dari to, kas labpatīk tavām acīm!" 6 Tad Jehus rakstīja viņiem otru vēstuli, kurā bija sacīts: "Ja jūs nostājaties manā pusē un gribat klausīt manai balsij, tad ņemiet šo vīru, sava kunga dēlu, galvas un ierodieties pie manis rītdien ap šo laiku Jezreēlā." Pavisam ķēniņa dēlu bija septiņdesmit, kas bija nodoti pilsētas lielkungiem, kuri tos audzināja. 7 Un notika, kad šī vēstule atnāca pie viņiem, tad tie ņēma ķēniņa dēlus un noslepkavoja visus septiņdesmit; tie ielika viņu galvas grozos un nosūtīja viņam uz Jezreēlu. 8 Kad vēstnesis atnāca un viņam paziņoja, ka tie ir atnesuši ķēniņa dēlu galvas, tad viņš pavēlēja: "Lieciet tās divās grēdās pie vārtu ieejas, līdz rītam!" 9 Bet nākamā rītā, kad viņš izgāja ārā, tad viņš tur nostājās un sacīja visai tautai: "Jūs esat taisni! Jo redziet, es esmu tas, kas sacēlies pret savu kungu un viņu nogalinājis, bet kurš ir šos visus noslepkavojis? 10 Tāpēc atzīstiet, ka nekas no Tā Kunga vārda nekrīt zemē, ko Tas Kungs ir runājis par Ahaba namu, jo Tas Kungs ir darījis to, ko Viņš ir runājis caur Savu kalpu Eliju." 11 Pēc tam Jehus lika visus, kas bija vēl atlikušies Jezreēlā no Ahaba nama, nogalināt, - gan visus viņa vadoņus, gan viņa paziņas, gan viņa priesterus, līdz kamēr neviens vairs nepalika pāri. 12 Un Jehus cēlās un gāja un nonāca Samarijā. Kad tas ceļā nonāca Bet-Eked-Haroimā, 13 tad viņš sastapa Jūdas ķēniņa Ahasjas brāļus, un viņš tiem jautāja: "Kas jūs tādi esat?" Un viņi atbildēja: "Mēs esam Ahasjas brāļi, un mēs esam nākuši lūkot, kā klājas ķēniņa dēliem un mūsu pavēlnieces dēliem." 14 Tad viņš deva pavēli: "Sagrābiet viņus dzīvus!" Un tie viņus sagrāba dzīvus un tos noslepkavoja pie Bet-Ekedas akas, četrdesmit divus vīrus, un nevienu no tiem neatstāja dzīvu. 15 Kad viņš no turienes aizgāja, tad viņš sastapa Jonadabu, Rehaba dēlu, kurš nāca pretī un sveicināja, bet viņš tam jautāja: "Vai tava sirds ir taisna pret manu sirdi kā mana sirds pret tavu sirdi?" Kad Jonadabs atbildēja: "Tā ir!" - tad Jehus sacīja: "Ja tas tā patiesi ir, tad dod man savu roku!" Un tas deva viņam savu roku, un Jehus lika viņam iekāpt pie sevis ratos. 16 Un viņš sacīja: "Nāc kopā ar mani un raugies, cik es karsti degu par To Kungu!" Un tā viņi abi brauca Jehus kara ratos. 17 Un, kad viņš nonāca Samarijā, tad viņš apkāva visus, kas vēl bija Ahabam atlikušies Samarijā, tiekāms viņš tos izdeldēja no zemes, kā Tā Kunga vārds bija ar Elijas muti sacījis. 18 Un Jehus sapulcināja itin visu tautu un tiem sacīja: "Ahabs Baalam ir kalpojis mazliet, bet Jehus tam kalpos daudz vairāk. 19 Un tāpēc tagad saaiciniet visus Baala praviešus un visus viņa kalpus, un visus viņa priesterus pie manis, lai neviens neatraujas, jo man ir jāupurē Baalam liels kaujamais upuris; tas, kurš iztrūks, nepaliks dzīvs!" Bet Jehus to darīja ar viltību, lai Baala kalpus izdeldētu. 20 Tad Jehus pavēlēja: "Sasauciet svētku sapulci Baalam!" Un tie to sasauca. 21 Tad Jehus izsūtīja vēstnešus pa visu Israēlu, un visi Baala kalpi ieradās, un neiztrūka neviena, kas nebūtu nācis; un tie devās Baala namā, un Baala nams bija stāvgrūdām pilns no viena gala līdz otram. 22 Tad viņš sacīja tam, kas bija pārzinis pār drēbju noliktavu: "Izsniedz drēbes un apģērb visus Baala kalpus!" Kad viņš drēbes bija izsniedzis, 23 tad Jehus un Jonadabs, Rekaba dēls, gāja Baala templī, un viņš sacīja Baala kalpiem: "Iztaujājiet un raugiet, lai šeit kopā ar jums nebūtu it neviena no Tā Kunga kalpiem, bet lai Baala kalpi vien te būtu!" 24 Kad viņi nāca, lai sagatavotu kaujamos upurus un dedzināmos upurus, tad Jehus novietoja ārā astoņdesmit vīrus, kuriem viņš sacīja: "Tas vīrs, kas ļaus no tiem vīriem, kurus es nododu jūsu rokās, kaut vienam vienīgam izbēgt, - tā dzīvība lai ir izbēgušā dzīvības vietā!" 25 Un notika, kad dedzināmais upuris bija pabeigts, tad Jehus pavēlēja sargiem un virsniekiem: "Ejiet un kaujiet tos; neviens lai neizbēg!" Un tie tos nokāva ar zobena asmeni, un sargi un virsnieki izsvieda tos ārā un ielauzās Baala namā, 26 un iznesa no Baala nama elku stabus, un tos sadedzināja. 27 Un viņi sadragāja Baalam celto tēlu, noplēsa Baala templi un no tā iztaisīja atejas bedri, kas ir līdz šai dienai. 28 Tā Jehus iznīcināja kalpošanu Baalam Israēla vidū. 29 Tikai no Jerobeāma, Nebata dēla, grēkiem, kas bija Israēlu pavedinājis grēkot, Jehus nenovērsās, proti, no zelta teļu dievināšanas, kuri bija uzstatīti Bētelē un Danā. 30 Un Tas Kungs sacīja Jehum: "Tāpēc, ka tev ir bijis labs prāts visu darīt, kas Man patīk, jo tu esi visu to darījis, kas bija Manā sirdī, pie Ahaba nama, tavi pēcnācēji līdz ceturtam augumam sēdēs Israēla tronī!" 31 Bet Jehus necentās staigāt Tā Kunga, Israēla Dieva, bauslībā ar visu savu sirdsprātu, jo viņš neatstājās no Jerobeāma grēku darbiem, ar kuriem tas pavedināja Israēlu grēkot. 32 Tanī laikā Tas Kungs sāka mazināt Israēlu, jo Hazaēls viņus kāva visās Israēla robežās 33 no Jordānas austrumu virzienā, visu Gileāda zemi, gadiešus, rūbeniešus un manasiešus, no Aroēras, kas pie Arnonas upes, un arī Gileādu un Basanu. 34 Un, kas vēl stāstāms par Jehu un visi tie darbi, ko viņš bija darījis, un visi viņa varoņdarbi, - tas viss rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā. 35 Kad Jehus gūlās pie saviem tēviem, tad viņu apglabāja Samarijā, un Joahass, viņa dēls, kļuva ķēniņš viņa vietā. 36 Bet laiks, cik ilgi Jehus valdīja pār Israēlu Samarijā, bija divdesmit astoņi gadi.
Ahāba nama iznīcināšana
1 Ahābam Samarijā bija septiņdesmit dēli. Jehus rakstīja vēstules un sūtīja tās uz Samariju Jizreēlas virsniekiem, vecajiem un Ahāba dēlu audzinātājiem. 2 Viņš rakstīja: “Tagad, kad jūs saņemat šo vēstuli un jūsu kunga dēli ir pie jums, un jums ir kararati, zirgi, nocietināta pilsēta un ieroči, 3 tad izvēlieties labāko un taisnāko no sava kunga dēliem, sēdiniet to tēva tronī un karojiet par sava kunga namu!” 4 Tad tie jo ļoti izbijās un sacīja: “Redzi, divi ķēniņi nav spējuši stāties tam pretī – kā lai mēs pastāvam?” 5 Pils pārvaldnieks un pilsētas priekšnieks, vecajie un audzinātāji sūtīja Jehum ziņu: “Mēs esam tavi kalpi – mēs darīsim visu, ko tu mums teiksi, bet ķēniņu neiecelsim. Dari, kā tev šķiet labi!” 6 Tad viņš tiem rakstīja otru vēstuli: “Ja jūs esat manā pusē un gribat mani klausīt, tad ņemiet jūsu kunga dēlu galvas un rīt nāciet pie manis uz Jizreēlu.” Pie pilsētas varasvīriem bija septiņdesmit ķēniņa dēli, kurus tie audzināja. 7 Kad viņi saņēma vēstuli, tie nokāva visus septiņdesmit ķēniņa dēlus, ielika to galvas grozos un nosūtīja uz Jizreēlu. 8 Tad vēstnesis nāca un viņam teica: “Tie ir atnesuši ķēniņa dēlu galvas.” Jehus sacīja: “Lieciet tās divās kaudzēs pie vārtiem un atstājiet līdz rītam.” 9 No rīta viņš izgāja ārā, stājās visas tautas priekšā un sacīja: “Jūs esat bez vainas – tas biju es, kurš sacēlās pret savu kungu un viņu nokāva. Bet kas ir nokāvis visus šos? 10 Jūs zināt, ka Kunga vārds nekrīt zemē – ko Kungs par Ahāba namu ir runājis, to Kungs ir darījis, – tā viņš runājis caur savu kalpu Eliju.” 11 Jehus nokāva visus, kas Jizreēlā Ahāba namam bija atlikuši: visus augstmaņus, draugus un priesterus, ka neviens nepalika dzīvs.
12 Tad viņš cēlās, gāja un nonāca Samarijā. Ceļā uz Bēt-Ēked-Roīmu 13 Jehus satika Jūdas ķēniņa Ahazjāhu brāļus un jautāja: “Kas jūs esat?” Tie atbildēja: “Mēs esam Ahazjāhu brāļi un ejam apciemot ķēniņa dēlus un vecās ķēniņienes dēlus.” 14 Viņš sacīja: “Sagrābiet dzīvus!” Tos sagrāba dzīvus un nokāva pie Bēt-Ēkedas akas – četrdesmit divus vīrus, no tiem neatstāja nevienu.
15 Viņš aizgāja no turienes un satika Jehonādābu, Rēhāba dēlu. Viņš gāja tam klāt un sveicināja. Tad viņš jautāja: “Vai tu pret mani esi tikpat godīgs kā es?” Jehonādābs atbildēja: “Jā!” Jehus teica: “Ja tā, tad dod roku.” Viņš deva tam roku, un tas iekāpa pie viņa kararatos. 16 Jehus sacīja: “Nāc man līdzi, un tu redzēsi manu dedzību pret Kungu!” Un tas veda viņu savos kararatos. 17 Nonācis Samarijā, viņš nokāva visus, kas Ahābam Samarijā bija atlikuši, līdz tie bija iznīcināti, kā Kungs to bija sacījis Elijam.
Baala priesteru iznīcināšana
18 Tad Jehus sapulcināja visu tautu un sacīja: “Maz Ahābs kalpoja Baalam – Jehus tam kalpos daudz! 19 Tādēļ aiciniet pie manis visus Baala praviešus, visus viņa kalpus un visus viņa priesterus. Lai visi ir klāt, jo man jānes Baalam liels upuris! Kurš nebūs klāt, tam nedzīvot!” Bet Jehus to darīja ar viltu, lai izdeldētu Baala kalpus. 20 Jehus sacīja: “Sviniet Baalam svētkus!” Un viņi tos izsludināja. 21 Jehus sūtīja ziņu pa visu Israēlu, un sanāca visi Baala kalpi, nebija neviena, kurš nebūtu atnācis. Viņi sagāja Baala namā, un Baala nams bija pilns no viena gala līdz otram. 22 Viņš sacīja tērpu pārzinim: “Nes visiem Baala kalpiem drānas.” Un tas atnesa tiem drānas. 23 Tad Jehus un Jehonādābs, Rēhāba dēls, iegāja Baala namā un sacīja Baala kalpiem: “Meklējiet un skatiet, vai jūsu vidū nav kāds Kunga kalps, lai paliek tikai Baala kalpi!” 24 Un tie gāja upurēt kaujamos un sadedzināmos upurus, bet Jehus nolika ārā astoņdesmit vīrus un sacīja: “Kurš palaidīs kādu no tiem, ko esmu jums nodevis, tā dzīvība būs viņa dzīvības vietā!” 25 Kad beidza upurēt sadedzināmo upuri, Jehus sacīja karaspēka kājniekiem un virsniekiem: “Ejiet, kaujiet tos, lai neviens neaizbēg!” Kājnieki un virsnieki kāva tos ar zobeniem un izmeta ārā, bet pēc tam viņi iegāja Baala tempļa ēkā. 26 Viņi iznesa Baala nama elku stabus un sadedzināja. 27 Viņi sagrāva Baala elku stabus un sagrāva Baala namu, un ierīkoja ateju, kas tur ir līdz šai dienai.
28 Tā Jehus iznīcināja Baalu Israēlā. 29 Bet Jehus nenovērsās no Jārobāma, Nebāta dēla, grēkiem, ar kuriem tas bija licis grēkot Israēlam – no kalpošanas zelta teļiem Bētelē un Dānā. 30 Un Kungs sacīja Jehum: “Tādēļ ka tu darīji labi un paveici to, kas man tīk, – tu darīji Ahāba namam visu, kā es biju vēlējies, – tādēļ tavi dēli četrās paaudzēs sēdēs Israēla tronī!” 31 Bet Jehus nesekoja Kunga, Israēla Dieva, bauslībai no visas sirds – viņš nenovērsās no Jārobāma grēkiem, ar kuriem tas bija licis grēkot Israēlam.
Jehus nāve
32 Tajās dienās Kungs sāka apcirpt Israēla zemi, un Hazaēls kāva Israēlu visās robežās 33 austrumos no Jardānas: visā Gileāda zemē – Gāda, Rūbena un Manases apgabalā; sākot no Aroēras, kas ir Arnonas ielejā, Gileādā un Bāšānā.
34 Pārējie Jehus darbi un viss, ko viņš darīja, un visa viņa varenība – vai tad par to nav rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā? 35 Jehus apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja Samarijā. Pēc tam sāka valdīt viņa dēls Jehoāhāzs. 36 Jehus Samarijā valdīja pār Israēlu divdesmit astoņus gadus.
