1 Un Hiskija sūtīja sūtņus pie visa Israēla un Jūdas un rakstīja arī vēstules Efraimam un Manasem, lai nāk Tā Kunga namā uz Jeruzālemi sarīkot Pashā svētkus Tam Kungam, Israēla Dievam, 2 jo ķēniņš ar saviem vadoņiem un ar visu sapulci Jeruzālemē bija nolēmuši svētīt Pashā svētkus otrajā mēnesī. 3 Proti, tie nebija paspējuši svētīt Pashā svētkus īstajā laikā, tāpēc ka priesteri vēl nebija svētījušies pietiekamā skaitā, un arī tauta nebija Jeruzālemē sapulcējusies. 4 Un šī doma likās esam pareiza ķēniņa un visas sapulces acīs. 5 Un viņi nosprieda likt ziņai izplatīties pa visu Israēlu no Bēršebas līdz Danam, lai sanāk un svētī Tam Kungam, Israēla Dievam, Pashā svētkus Jeruzālemē, jo ilgu laiku tie nebija lielā pulkā svētīti, kā tas bija rakstīts. 6 Tā nu skrējēji ar vēstulēm no ķēniņa un viņa vadoņu rokas devās pa visu Israēlu un Jūdu visapkārt, aicinādami pēc ķēniņa pavēles: "Ak, Israēla tauta! Atgriezies pie Tā Kunga, Ābrahāma, Īzāka un Israēla Dieva, tad arī Viņš atgriezīsies pie jums, kas vēl pāri palikuši un izglābušies no Asīrijas ķēniņa rokas. 7 Un lai ar jums vairs nenotiek tā, kā notika ar jūsu tēviem un jūsu brāļiem, kas stūrgalvīgi sacēlās pret To Kungu, savu tēvu Dievu, kādēļ Viņš tos nodeva postam, kā jūs paši to redzat. 8 Nu tad neesiet tagad stūrgalvīgi kā jūsu tēvi, bet sniedziet Tam Kungam savu roku un nāciet Viņa svētā vietā, ko Viņš ir licis svētīt mūžīgi, un kalpojiet Tam Kungam, savam Dievam, lai Viņa bargo dusmu kvēle no jums novērstos! 9 Un, kad jūs atgriezīsities atpakaļ pie Tā Kunga, tad jūsu brāļi un jūsu dēli atradīs žēlsirdību tajos, kas tos aizveduši gūstā, un viņi atkal varēs atgriezties šinī zemē, jo Tas Kungs, jūsu Dievs, ir pilns žēlastības un žēlsirdīgs, un Viņš Savu vaigu nenovērsīs no jums, ja tikai jūs atgriezīsities pie Viņa!" 10 Tā šie skrējēji devās no pilsētas uz pilsētu Efraima un Manases zemē līdz Zebulonam, bet viņi tika izsmieti un izzoboti. 11 Tikai daži vīri no Ašera un no Manases, un no Zebulona paklausīja un nāca uz Jeruzālemi. 12 Arī pār Jūdu bija Dieva roka, kas lika viņiem vienprātīgi izpildīt ķēniņa un viņa vadoņu pavēli, kā Tas Kungs pats to bija norādījis. 13 Un daudz ļaužu sapulcējās Jeruzālemē, lai otrajā mēnesī svētītu Neraudzētās maizes svētkus, varen liels ļaužu pulks. 14 Un viņi cēlās un noārdīja altārus, kas atradās Jeruzālemē; tāpat arī viņi iznīcināja visas kvēpināmās vietas un iemeta tās Kidronas ielejā. 15 Un tad viņi nokāva Pashā jēru otrā mēneša četrpadsmitajā dienā, un priesteri un levīti jutās apkaunoti, un viņi šķīstījās un nesa dedzināmos upurus Tā Kunga namā. 16 Un viņi ieņēma savas vietas pēc noteiktas kārtības, pēc Dieva vīra Mozus bauslības, un priesteri slacīja asinis, tās ņemdami no levītu rokas. 17 Jo sapulcē bija daudzi, kuri nebija svētījušies; tādēļ levīti nokāva daudz Pashā jēru visu to labā, kas nebija šķīsti, lai tos svētītu Tam Kungam, 18 jo liels ļaužu pulks, liela daļa no Efraima un Manases, Isašara un Zebulona nebija šķīstījušies, un tomēr viņi baudīja Pashā mielastu, kaut arī ne tā, kā ir rakstīts. Bet Hiskija aizlūdza par viņiem, sacīdams: "Tas Kungs, kas ir labs, lai katram to piedod, it īpaši 19 visiem tiem, kas savā sirdsprātā stipri ir apņēmušies meklēt Dievu To Kungu, savu tēvu Dievu, kaut arī ne pēc svētā šķīstīšanās nolikuma!" 20 Un Tas Kungs paklausīja Hiskiju, Viņš dziedināja tautu. 21 Tā Israēla bērni, kas bija ieradušies Jeruzālemē, noturēja Neraudzētās maizes svētkus septiņas dienas lielā priekā, un levīti un priesteri pauda Tā Kunga slavu dienu no dienas ar spēku mūzikas instrumentu pavadībā. 22 Un Hiskija uzrunāja ar laipniem vārdiem visus tos levītus, kas parādīja labu izpratni kalpošanā Tam Kungam; un viņi baudīja svētku mielastu septiņas dienas, arvien nesa pateicības kaujamos upurus un allaž pateicās Tam Kungam, savam tēvu Dievam. 23 Un visa sapulce nosprieda svētīt vēl otras septiņas dienas, un viņi ar prieku svētīja svētkus vēl septiņas dienas, 24 jo Jūdas ķēniņš Hiskija ziedoja sapulcētajiem tūkstoš vēršu un desmit tūkstošus sīklopu, un priesteri svētījās lielā skaitā. 25 Un visi sapulcētie no Jūdas priecājās līdz ar priesteriem un levītiem un arī visi sapulcētie, kas bija nākuši šurp no Israēla, kā arī svešinieki, kas bija nākuši no Israēla zemes, un tie, kas bija apmetušies Jūdā. 26 Un tā Jeruzālemē valdīja liels prieks, jo no Israēla ķēniņa Salamana, Dāvida dēla, laikiem, tāda nebija bijis Jeruzālemē. 27 Un priesteri un levīti cēlās un svētīja tautu, un Viņš paklausīja viņu balsis, un viņu lūgšana nonāca Viņa svētajā mājoklī - Debesīs.
Pashas svētku svinēšana
1 Hizkija izziņoja visā Israēlā un Jūdā un rakstīja vēstules arī Efraimam un Manasem, lai nāk uz Kunga namu Jeruzālemē svinēt Kunga, Israēla Dieva, Pashas svētkus. 2 Ķēniņš ar saviem augstmaņiem un visu sapulci bija nosprieduši Pashas svētkus svinēt Jeruzālemē otrajā mēnesī. 3 Tie nebija paspējuši nosvinēt īstajā laikā, jo priesteri nebija līdz galam svētījušies, bet ļaudis vēl nebija sapulcējušies Jeruzālemē. 4 Ķēniņam un visai sapulcei šāds nodoms likās pareizs. 5 Tā viņi nolēma izsludināt visā Israēlā no Bēršebas līdz Dānam, lai visi nāk uz Jeruzālemi svinēt Kunga Pashas svētkus, jo tie vēl nekad nebija svinēti tik lielā skaitā, kā noteikts.
6 Skrējēji iznēsāja ķēniņa un augstmaņu vēstules visā Israēlā un Jūdā. Ķēniņš pavēlēja: “Israēla dēli, atgriezieties pie Kunga, Ābrahāma, Īzaka un Israēla Dieva, tad arī viņš atgriezīsies pie tiem, kas atlikuši, paglābušies no Asīrijas ķēniņa rokas. 7 Neesiet kā jūsu tēvi un brāļi, kas bija neuzticīgi Kungam, savu tēvu Dievam, – tagad jūs redzat, ka viņš tos nodeva postam. 8 Neesiet tik stūrgalvīgi kā jūsu tēvi, sniedziet roku Kungam, nāciet viņa svētumā – viņa svētums ir mūžīgs! – kalpojiet Kungam, savam Dievam, tad jūs novērsīsiet viņa kvēlās dusmas. 9 Ja jūs atgriezīsieties pie Kunga, tad gūstītāji būs līdzjūtīgi pret jūsu brāļiem un jūsu dēliem un tie varēs atgriezties šajā zemē, jo Kungs, jūsu Dievs, ir žēlīgs un līdzcietīgs, viņš jūs neatstums, ja jūs atgriezīsieties pie viņa!”
10 Skrējēji devās no pilsētas uz pilsētu pa Efraima un Manases zemi līdz pat Zebulūnam, bet viņus izsmēja un par viņiem ņirgājās, 11 un tikai daži vīri no Ašēra, Manases un Zebulūna bija pazemīgi un atnāca uz Jeruzālemi. 12 Bet pār Jūdu bija Dieva roka, viņš tiem deva vienprātību, un tie darīja, ko ķēniņš un augstmaņi bija pavēlējuši Kunga vārdā! 13 Jeruzālemē sapulcējās daudz ļaužu, lai otrajā mēnesī svinētu Neraudzētās maizes svētkus, – varen liels pulks! 14 Tie cēlās un nojauca altārus Jeruzālemē, aizvāca visus kvēpināmos un nometa tos Kidronas ielejā. 15 Otrā mēneša četrpadsmitajā dienā tie kāva jērus Pashas svētkiem. Priesteri un levīti tagad pratās kaunu, svētījās un pienesa sadedzināmo upuri Kunga namā, 16 nostājušies katrs savā noteiktajā vietā pēc Mozus, Dieva vīra, bauslības. Levīti upurēja un priesteri slacīja asinis, 17 jo daudzi no sapulces nebija šķīstījušies. Levīti kāva Pashas jērus visiem, kas nebija šķīsti, lai arī tie būtu svētīti Kungam. 18 Liels skaits ļaužu – daudzi no Efraima, Manases, Jisašhara un Zebulūna – nebija šķīstījušies, kā noteikts, kad ēda Pashas jēru. Hizkija lūdza par tiem: “Labais Kungs, piedod ikvienam, 19 kura sirds tiecas pēc Dieva Kunga, viņu tēvu Dieva, kaut arī tie nav šķīstījušies svētumā!” 20 Kungs uzklausīja Hizkiju un dziedināja ļaudis.
21 Israēla dēli Jeruzālemē septiņas dienas svinēja Neraudzētās maizes svētkus ar lielu prieku, slavēdami Kungu! Dienu no dienas levīti un priesteri no visa spēka spēlēja Kungam! 22 Hizkija runāja laipni ar visiem levītiem, kas bija mācīti un zinīgi Kunga lietās. Septiņas svētku dienas viņi ēda kaujamos upurus, miera upurus un pateicības upurus Kungam, savu tēvu Dievam.
23 Tad visa sapulce kopā nosprieda svinēt vēl septiņas dienas. Un tie ar prieku svinēja vēl septiņas dienas. 24 Jūdas ķēniņš Hizkija atvēlēja sapulcētajiem tūkstoti vēršu un septiņus tūkstošus avju, arī augstmaņi atvēlēja sapulcētajiem tūkstoti vēršu un desmit tūkstošus avju. Un daudzi priesteri svētījās. 25 Priecājās visa Jūdas sapulce – gan priesteri, gan levīti, gan visi, kas bija sanākuši no Israēla, tāpat arī svešinieki, kas bija nākuši no Israēla un dzīvoja Jūdā. 26 Tik liels prieks kā toreiz Jeruzālemē nav bijis kopš Israēla ķēniņa Sālamana, Dāvida dēla, laikiem!
27 Tad priesteri un levīti cēlās un svētīja ļaudis – Dievs uzklausīja viņu balsi no debesīm, sava svētā mājokļa!
