1 Ķēniņa Jerobeāma astoņpadsmitajā valdīšanas gadā Abija kļuva ķēniņš pār Jūdu. 2 Trīs gadus viņš valdīja Jeruzālemē; un viņa mātes vārds bija Mihaja, Ūriēla meita no Gibeas. Un Abijas un Jerobeāma starpā cēlās karš. 3 Un Abija devās uzbrukumā ar drosmīgu vīru pulku - četri simti tūkstošiem izlasītu vīru, bet Jerobeāms pret viņu virzīja kaujai astoņi simti tūkstošus izlasītu vīru, drosmīgus varoņus. 4 Un Abija uzkāpa Cemaraima kalna galotnē, kas atrodas Efraima kalnājā, un sacīja: "Jerobeām un viss Israēl, uzklausiet mani! 5 Vai jums nav zināms, ka Tas Kungs, Israēla Dievs, ir nodevis ķēniņa valsts varu pār Israēlu Dāvidam uz mūžīgiem laikiem - gan viņam, gan viņa dēliem - ar sāls derību? 6 Bet Jerobeāms, Nebata dēls, Salamana, Dāvida dēla, kalps, ir sacēlies pret savu kungu. 7 Un pie viņa ir sapulcējušies nevērtīgi klaidoņi, ļaundari, un tagad tie ir nostiprinājušies spēkā pret Rehabeāmu, Salamana dēlu, jo Rehabeāms kādreiz bija jauneklis ar maigu sirdi un nebija pats pret viņiem stingri nostājies. 8 Un tagad jūs domājat stipri turēties pret Tā Kunga ķēniņa valsts varu, kas atrodas Dāvida dēlu rokā, tādēļ ka jūsu ir liels pulks un ka jums ir zelta teļu tēli, ko Jerobeāms ir jums licis izveidot par elka dieviem. 9 Vai jūs neesat Tā Kunga priesterus, Ārona dēlus, un levītus izdzinuši, un vai jūs neesat paši sev cēluši priesterus kā citas tautas? Ikviens, kas nāca, lai pats ar savu roku iesvētītos, nesdams upurim jaunu vērsi un septiņus aunus, - tāds kļuva priesteris tādiem, kas nav dievi. 10 Turpretī mums Tas Kungs ir mūsu Dievs, un mēs Viņu neatmetam; un priesteri Tam Kungam - Ārona dēli un levīti atrodas savā amatā. 11 Un tie Tam Kungam iededzina dedzināmos upurus ik rītus un ik vakarus, kvēpina saldos kvēpināmos upurus un liek skatāmo maizi uz galda no tīra zelta; viņi arī gādā par zelta lukturi un tā eļļas lukturīšiem, ka tie degtu ik vakarus; jo mēs turam Tā Kunga, mūsu Dieva, pavēles, bet jūs esat Viņu atmetuši. 12 Un, redziet, mūsu vadonis ir Dievs, Viņš ir ar mums un Viņa priesteri, kas pūš trauksmes taures, lai tās skanētu pret jums! Ak, jūs, Israēla bērni! Nekarojiet pret To Kungu, savu tēvu Dievu, jo tas jums neizdosies." 13 Bet Jerobeāms sūtīja karavīrus ielenkt viņus no aizmugures; tā nu viņi stāvēja Jūdas priekšā, bet ielencēji - Jūdas aizmugurē. 14 Kad Jūda apgriezās apkārt, tad redzi, kauja bija viņu priekšā un aizmugurē. Un tie skaļi piesauca To Kungu, un priesteri nepārtraukti pūta taures. 15 Un Jūdas vīri uzsāka kara saucienu, un, Jūdas kara saucienam skaļi atskanot, arī Dievs sita Jerobeāmu un visu Israēlu Abijas un Jūdas priekšā. 16 Un Israēla bērni metās Jūdas priekšā bēgt, un Dievs tos nodeva viņu rokā. 17 Un Abija ar saviem karavīriem tos sakāva lielā kaujā, un no Israēla krita pieci simti tūkstoši izlases vīru. 18 Tā nu Israēla bērni tika pazemoti, bet Jūdas bērni kļuva stipri, tāpēc ka viņi bija paļāvušies uz To Kungu, savu tēvu Dievu. 19 Un Abija vajāja Jerobeāmu un iekaroja vairākas viņa pilsētas: Bēteli ar tās mazajām pilsētām, Ješanu ar tās mazajām pilsētām un Ēfronu ar tās mazajām pilsētām. 20 Un Jerobeāms vairs neatguva savu spēku Abijas dienās, bet Tas Kungs viņu sita un lika viņam nomirt pēkšņā nāvē. 21 Bet Abija nostiprinājās; viņš sev apņēma četrpadsmit sievas un dzemdināja divdesmit divus dēlus un sešpadsmit meitas. 22 Un, kas vēl stāstāms par Abiju, tiklab viņa gaitas, kā arī viņa vārdi, ir uzrakstīts pravieša Ido stāstos. 23 Un, kad Abija gūlās pie saviem tēviem, tad Jūdas ļaudis viņu apglabāja Dāvida pilsētā, un viņa dēls Asa kļuva ķēniņš viņa vietā. Viņa laikā zemei bija miers desmit gadus.
Abija valda pār Jūdu
(1Ķēn 15:1–8)1 Ķēniņa Jārobāma astoņpadsmitajā gadā Jūdā sāka valdīt Abija – 2 viņš valdīja Jeruzālemē trīs gadus. Viņa mātes vārds bija Maaha, Ūrīēla meita no Gibas. Un bija karš starp Abiju un Jārobāmu. 3 Abija devās uzbrukumā ar četri simti tūkstošiem varonīgu karavīru, bet Jārobāms lika pretī astoņi simti tūkstošus varonīgu karavīru.
4 Tad Abija nostājās uz Cemāraima kalna Efraima kalnos un sacīja: “Klausies mani, Jārobām un Israēl! 5 Vai tad nezināt, ka Kungs, Israēla Dievs, Israēla valsti uz mūžiem piešķīris Dāvidam un viņa dēliem ar sāls derību? 6 Bet Jārobāms, Nebāta dēls, Sālamana, Dāvida dēla, kalps sacēlās pret savu kungu! 7 Ap viņu salasījās visādi niekkalbji, nelieši, un tie viņu atbalstīja pret Rehabeāmu, Sālamana dēlu, kad Rehabeāms vēl bija nesaprātīgs zēns un nevarēja tiem pretoties. 8 Vai tagad jūs domājat pretoties Kunga valstij, kas nodota Dāvida dēliem?! Jūsu ir milzum daudz, jums ir zelta teļi – dievi, kurus Jārobāms jums darinājis! 9 Vai tad jūs nepadzināt Kunga priesterus, Ārona dēlus, un levītus un neiecēlāt sev priesterus tāpat kā citu zemju tautas? Ikviens nāca un pats iecēla sevi par priesteri tam, kas nav Dievs, dodams jaunu vērsēnu un septiņus aunus.
10 Bet mums ir Kungs, mūsu Dievs, un mēs viņu neesam atmetuši, un Kungam kalpo priesteri, Ārona dēli, un levīti tiem piekalpo. 11 Sadedzināmā upura dūmi ik rītu un vakaru ceļas pie Kunga, kā arī vīraka smarža, uz tīra zelta galda ir upurmaizes, uz zelta gaismekļu pamatnēm ik vakaru gail eļļas lukturīši, jo mēs ievērojam, ko Kungs, mūsu Dievs, ir noteicis – taču jūs viņu atmetāt! 12 Un, redzi, Dievs ir ar mums, viņš ir mūsu vadonis, un viņa priesteri pūš pret jums kara taures, Israēla dēli! Jūs nekarosiet pret Kungu, savu tēvu Dievu, tas jums neizdosies!”
13 Jārobāms lika tos apiet, doties uz slēpni un nokļūt tiem aizmugurē. Viņi bija gan Jūdas priekšā, gan slēpnī aizmugurē. 14 Jūda paraudzījās, un redzi – jākaro gan priekšā, gan aizmugurē! Tad viņi piesauca Kungu, un priesteri pūta taures, 15 un visi jūdi kliedza. Jūdiem kliedzot, Dievs sita Jārobāmu un visu Israēlu Abijas un Jūdas priekšā. 16 Israēla dēli bēga no Jūdas, bet Dievs tos bija nodevis viņiem – 17 Abija ar saviem ļaudīm tos kāva lielā slaktiņā. Israēlā nokauti krita pieci simti tūkstoši izlases vīru. 18 Israēla dēli todien tika pazemoti, bet Jūdas dēli bija stipri, jo viņi paļāvās uz Kungu, savu tēvu Dievu. 19 Abija vajāja Jārobāmu un atņēma tam pilsētas – Bēteli un tās ciemus, Ješānu un tās ciemus, kā arī Efronu un tās ciemus. 20 Abijas dienās Jārobāma spēks zuda, Kungs viņu sita, un viņš nomira.
21 Abija kļuva stiprs. Viņš ņēma četrpadsmit sievas, un tās viņam dzemdēja divdesmit divus dēlus un sešpadsmit meitas.
22 Pārējie Abijas darbi, viņa gaitas un tas, ko viņš sacījis, ir rakstīts pravieša Ido skaidrojumos. 23 Abija apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja Dāvida pilsētā. Pēc tam sāka valdīt viņa dēls Āsa. Viņa dienās zemē bija miers desmit gadus.
