1 Un Rehabeāms gāja uz Sihemu, jo Sihemā bija sanācis viss Israēls, lai viņu celtu par ķēniņu. 2 Un notika, kad Jerobeāms, Nebata dēls, to dzirdēja, - jo viņš bija vēl Ēģiptē, kur viņš bija aizbēdzis no ķēniņa Salamana, - tad Jerobeāms griezās atpakaļ no Ēģiptes, 3 jo ļaudis bija nosūtījuši vēsti un viņu aicinājuši. Un Jerobeāms nāca un viss Israēls kopā ar viņu; viņi runāja ar Rehabeāmu, sacīdami: 4 "Tavs tēvs mums ir uzlicis smagu jūgu; tad nu atvieglini tu grūto kalpošanu un smago jūgu, ko viņš mums uzlicis, un tad mēs tev kalposim!" 5 Un viņš tiem atbildēja: "Pacietieties vēl trīs dienas, eita un tad griezieties atpakaļ pie manis!" Un tauta aizgāja. 6 Un ķēniņš Rehabeāms prasīja padomu vecajiem, kas bija stāvējuši viņa tēva Salamana vaiga priekšā, kamēr tas vēl dzīvoja, un viņš viņiem jautāja: "Kādu padomu jūs dodat, un kā man būs atbildēt šai tautai?" 7 Tad tie viņam atbildēja, sacīdami: "Ja tu būsi laipnīgs pret šo tautu un rādīsi tai labu prātu, un runāsi uz to laipnus vārdus, tad šie ļaudis tev būs kalpi visu mūžu." 8 Bet viņš noraidīja vecaju padomu, ko tie viņam deva, un viņš prasīja padomu jaunajiem, kas ar viņu bija kopā auguši un kas tagad stāvēja viņa vaiga priekšā. 9 Un viņš viņiem jautāja: "Kādu padomu jūs dodat, un kā lai atbildam šai tautai, kas ar mani runājusi, sacīdama: dari vieglāku to jūgu, ko tavs tēvs mums ir uzlicis." 10 Un tad viņam atbildēja jaunie, kas kopā ar viņu bija uzauguši, sacīdami: "Tā saki tiem ļaudīm, kuri ir ar tevi runājuši un tev sacījuši: tavs tēvs ir mūsu jūgu darījis smagu, bet tu to atvieglini, noveldams to no mūsu pleciem, - tā tev tiešām viņiem jāsaka: mans mazais pirkstiņš ir resnāks nekā mana tēva gurni! 11 Un tagad - ja nu mans tēvs jums bija uzkrāvis smagu jūgu, tad es jums to jūgu padarīšu vēl smagāku; mans tēvs jūs pārmācīja ar pātagām, bet es jūs pārmācīšu ar dzeloņainām pātagām!" 12 Kad Jerobeāms un visa tauta nāca pie Rehabeāma trešajā dienā, kā ķēniņš bija pavēlējis, sacīdams: griezieties atkal pie manis atpakaļ trešajā dienā, - 13 tad ķēniņš tautai atbildēja bargi, jo ķēniņš Rehabeāms nebija klausījis vecaju padomu, 14 un viņš runāja ar tiem pēc jauno padoma, sacīdams: "Es padarīšu smagu jūsu jūgu, un es tam vēl ko pielikšu klāt; mans tēvs jūs pārmācīja ar pātagām, bet es jūs pārmācīšu ar dzeloņainām pātagām!" 15 Tā ķēniņš neuzklausīja tautu, jo tā tas bija nolikts arī no Dieva puses, lai Tas Kungs liktu piepildīties tiem vārdiem, kurus Viņš bija caur silonieti Ahiju sacījis Jerobeāmam, Nebata dēlam. 16 Kad viss Israēls redzēja, ka ķēniņš neklausīja viņus, tad tauta to izteica atbildē ķēniņam, sacīdama: "Kāda tad mums daļa gar Dāvidu? Mums nenākas arī nekāds mantojums no Īsaja dēla. Ikviens lai griežas atpakaļ savās teltīs, Israēl! Un tagad uzraugi pats savu namu, Dāvid!" Un tā viss Israēls atgriezās savās teltīs. 17 Bet pār tiem Israēla bērniem, kas dzīvoja Jūdas pilsētās,- pār tiem valdīja Rehabeāms. 18 Kad ķēniņš Rehabeāms sūtīja Hadorāmu, kas bija pār klausības darbiem, tad Israēla bērni viņu nomētāja ar akmeņiem, un viņš nomira. Un ķēniņš Rehabeāms steigšus iekāpa savos ratos, lai bēgtu uz Jeruzālemi. 19 Tā Israēls atkrita no Dāvida nama, līdz pat šai dienai.
Israēls saceļas pret Rehabeāmu
(1Ķēn 12:1–19)1 Rehabeāms devās uz Šehemu, jo viss Israēls bija sanācis Šehemā, lai ieceltu viņu par ķēniņu. 2 To dzirdēja Jārobāms, Nebāta dēls, kurš atradās Ēģiptē, kurp bija aizbēdzis no ķēniņa Sālamana. Jārobāms dzīvoja Ēģiptē. 3 Tad tie sūtīja viņam pakaļ, un Jārobāms un viss Israēls atnāca un sacīja Rehabeāmam: 4 “Tavs tēvs darīja smagu mūsu jūgu, bet tu atvieglini sava tēva smagās klaušas un jūgu, ko viņš mums uzlicis, tad mēs tev kalposim!” 5 Un viņš tiem atbildēja: “Nāciet pie manis pēc trim dienām!” Un tauta aizgāja.
6 Ķēniņš Rehabeāms apspriedās ar vecajiem, kas bija kalpojuši viņa tēvam Sālamanam viņa dzīves laikā, un jautāja: “Kāds ir jūsu padoms – ko lai atbildu šai tautai?” 7 Un tie viņam sacīja: “Ja tu labi izturēsies pret šo tautu, būsi tiem labvēlīgs un atbildēsi laipniem vārdiem, viņi būs tavi kalpi uz visiem laikiem!” 8 Bet viņš atmeta vecajo padomu un apspriedās ar jaunekļiem, kas bija uzauguši kopā ar viņu un viņam kalpoja. 9 Viņš tiem jautāja: “Ko jūs iesakāt atbildēt šai tautai, kas man teica: atvieglini to jūgu, ko tavs tēvs mums uzlika?”
10 Un jaunekļi, kas bija ar viņu kopā uzauguši, sacīja: “Tā atbildi tautai, kas tev teica:
tavs tēvs darīja grūtu mūsu jūgu,
bet tu mums to atvieglini! –
tā saki viņiem: mans maziņais ir resnāks nekā mana tēva gurni! 11 Mans tēvs jums uzkrāva smagu jūgu, bet es vēl pielikšu jūsu jūgam –
mans tēvs jūs pārmācīja ar pātagām,
bet es jūs pārmācīšu ar skarpijiem!”
12 Trešajā dienā Jārobāms un visa tauta atnāca pie Rehabeāma, jo ķēniņš bija teicis: “Nāciet pie manis trešajā dienā.” 13 Ķēniņš tiem atbildēja bargi, ķēniņš Rehabeāms atmeta vecajo padomu. 14 Viņš runāja ar tiem, kā bija ieteikuši jaunekļi:
“Es darīšu smagu jūsu jūgu
un vēl tam pielikšu –
mans tēvs jūs pārmācīja ar pātagām,
bet es jūs pārmācīšu ar skarpijiem!”
15 Un ķēniņš neuzklausīja tautu, jo Dievs pavērsa tā, lai piepildītos Kunga vārds, ko viņš bija sacījis par Jārobāmu, Nebāta dēlu, caur Ahiju no Šīlo.
16 Kad ķēniņš neuzklausīja Israēlu, tauta sacīja ķēniņam:
“Kāda mums daļa gar Dāvidu,
vai mantojums mums pie Jišaja dēla?
Israēl, visi uz savām teltīm!
Uzraugi pats savu namu, Dāvid!”
Un viss Israēls devās uz savām teltīm. 17 Bet pār tiem Israēla dēliem, kuri dzīvoja Jūdas pilsētās, valdīja Rehabeāms. 18 Ķēniņš Rehabeāms sūtīja Hadorāmu, kas pārraudzīja strādniekus, bet Israēla dēli viņu nomētāja akmeņiem, un viņš nomira. Ķēniņš Rehabeāms steigšus kāpa ratos, lai bēgtu uz Jeruzālemi.
19 Un Israēls ir atkritis no Dāvida nama līdz šai dienai.
