1 Kad filistieši bija visus savus karapulkus sapulcinājuši Afekā un Israēls bija apmeties teltīs pie avota, kas ir Jezreēlā, 2 un filistiešu lielkungi, kas bija pavēlnieki pār simtiem un pār tūkstošiem, aizgāja garām, bet Dāvids ar saviem vīriem kopā ar Ahišu gāja viņiem pakaļ, 3 tad filistiešu lielkungi jautāja: "Ko šie ebreji te dara?" Un Ahišs atbildēja filistiešu lielkungiem: "Vai jūs to nezināt, ka tas ir Dāvids, Saula, Israēla ķēniņa, kalps, kas visus šos gadus un šīs dienas ir bijis pie manis, un es neesmu pie tā nekā aizdomīga manījis līdz šim laikam, kopš viņš man ir piebiedrojies?" 4 Bet filistiešu lielkungi sašuta par to un sacīja viņam: "Sūti šo vīru atpakaļ! Lai viņš atgriežas savā vietā, kuru tu viņam esi devis, un lai viņš tur paliek, bet lai viņš neiet kopā ar mums karā, ka viņš kaujas laukā nekļūst mūsu pretinieks. Tiešām, kā gan labāk šis vīrs varētu izpatikt savam kungam, ja ne ar mūsu vīru galvām? 5 Tas ir tas pats Dāvids, kuram par godu tie, dejodami dejas solī, dzied daudzinājuma dziesmu: Sauls ir nositis tūkstošus, bet Dāvids desmitiem tūkstošu!" 6 Tad Ahišs aicināja Dāvidu un tam sacīja: "Tik tiešām, ka Tas Kungs dzīvo! Tu esi taisns vīrs un esi bijis pret mani patiesīgs, un es tevi labprāt redzētu gan izejam, gan atgriežamies kopā ar karaspēku nometnē, jo es neesmu manījis tevī nekā ļauna kopš tās dienas, kad tu pie manis atnāci, līdz šai dienai, bet tu neesi patīkams pārējo lielkungu acīm. 7 Tad nu griezies atpakaļ un ej ar mieru, un tu nedari nekā, kas būtu ļauns filistiešu lielkungu acīm!" 8 Un Dāvids sacīja Ahišam: "Ko es īsteni esmu izdarījis, un ko tu esi ļauna savā kalpā manījis kopš tās dienas, kad es nokļuvu pie tevis, līdz šai dienai, ka es nu nevarētu iet un cīnīties pret mana kunga, ķēniņa, ienaidniekiem?" 9 Tad Ahišs atbildēja un sacīja Dāvidam: "Es zinu, ka tu esi patīkams manām acīm, tieši kā Dieva eņģelis, bet filistiešu lielkungi ir tā lēmuši, ka tev nebūs ar mums kopā doties karā. 10 Tad nu celies rītā agri, tu ar sava kunga kalpiem, kas ir tev līdzi nākuši; celieties agri un, kad gaisma būs aususi, dodieties prom!" 11 Tad Dāvids cēlās agri no rīta, viņš un viņa vīri, lai dotos ceļā un lai atgrieztos filistiešu zemē; bet filistieši devās kalnup uz Jezreēlu.
Filistieši sūta prom Dāvidu
1 Filistieši sapulcēja visus savus karapulkus Afēkā, bet israēlieši bija uzslējuši nometni pie avota Jizreēlā. 2 Filistiešu augstmaņi nāca ar simtiem un tūkstošiem, un arī Dāvids ar saviem vīriem soļoja pēcpulkā kopā ar Ahīšu. 3 Filistiešu augstmaņi teica: “Kas tie par ebrejiem?!” Ahīšs filistiešu augstmaņiem atbildēja: “Tas taču Dāvids, Israēla ķēniņa Saula kalps, kurš ir pie manis jau vairāk nekā gadu, un neko es pie viņa neesmu manījis, kopš viņš atbēdzis pie manis, līdz pat šai dienai!”
4 Filistiešu augstmaņi saskaitās uz viņu un teica: “Sūti to vīru atpakaļ, lai viņš atgriežas, kur tu viņu esi norīkojis! Viņš neies ar mums kopā karā, jo kaujā viņš var kļūt mums par pretinieku. Kā gan šis lai izpatīk savam kungam, ja ne ar šo vīru galvām? 5 Vai šis nav tas pats Dāvids, par kuru viņi dejodami dzied:
Sauls kāva tūkstošus,
Dāvids – desmitiem tūkstošu!”
6 Ahīšs sauca Dāvidu un teica viņam: “Dzīvs Kungs! – tu esi taisns, man patiktu, ja tu būtu karapulkā kopā ar mani, jo es tevī neko ļaunu neesmu manījis kopš tās dienas, kad tu pie manis atnāci, līdz pat šai dienai. Tomēr tu nepatīc augstmaņiem. 7 Tad nu griezies atpakaļ un ej ar mieru, neapkaitini filistiešu augstmaņus.”
8 Dāvids teica Ahīšam: “Ko esmu izdarījis? Vai tu esi varējis vainot savu kalpu kopš tās dienas, kad es pie tevis ierados, līdz pat šai dienai, ka es nedrīkstu iet cīnīties pret sava kunga ķēniņa ienaidniekiem?” 9 Ahīšs atbildēja Dāvidam: “Zinu, tu esi krietns kā Dieva eņģelis, taču filistiešu augstmaņi saka: viņš nevar iet kopā ar mums karā! 10 Tad nu celies rīta agrumā kopā ar sava kunga kalpiem, kas nākuši tev līdzi, un agri dodieties prom – līdz ar rīta gaismu.” 11 Dāvids un viņa vīri cēlās agri, lai no rīta jau dotos prom, un atgriezās filistiešu zemē. Bet filistieši devās augšā uz Jizreēlu.
