1 Sauls bija gadus vecs, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja divus gadus pār Israēlu. 2 Un Sauls sev izmeklēja no Israēla trīs tūkstošus vīru, un divi tūkstoši bija pie viņa Mikmašas un Bēteles kalnos, bet tūkstoš vīru bija pie Jonatāna Gibeā Benjamīna ciltī; visus pārējos vīrus viņš atlaida, ikvienu uz savu telti. 3 Bet Jonatāns sagrāva filistiešu sardžu nometni, kura atradās Gibeā, un filistieši to dzirdēja; bet Sauls lika pūst taures visā zemē, paziņodams: "Lai ebreji to dzird." 4 Kad viss Israēls dzirdēja sakām, ka Sauls ir sagrāvis filistiešu sardžu nometni un Israēls kļuvis filistiešiem nepanesams, tad tika sasaukta visa tauta uz Gilgalu, lai sekotu Saulam. 5 Arī filistieši sapulcējās, lai uzbruktu Israēlam, pavisam kopā trīsdesmit tūkstoši ratu un seši tūkstoši jātnieku, bet kājnieku tik daudz kā smiltis jūrmalā; tie devās karagājienā un uzcēla savu telšu nometni austrumos no Bet-Avenas pie Mikmašas. 6 Un, kad nu Israēla vīri redzēja, ka viņi ir briesmās, jo ļaudis bija apspiesti, tad ļaudis paslēpās gan alās, gan aizās un klintīs, gan klintīs iekaltās kapenēs, gan ūdens tvertnēs. 7 Daži devās pat pāri Jordānai uz Gada un Gileāda zemi, bet Sauls vēl kavējās Gilgalā, un visi aiz viņa stāvošie ļaudis bija lielās izbailēs. 8 Tā viņš gaidīja septiņas dienas līdz Samuēla noliktajam laikam, bet, kad Samuēls nenāca uz Gilgalu un ļaudis, kas bija pie viņa, sāka jau izklīst, 9 tad Sauls sacīja: "Atnesiet šurp pie manis dedzināmo upuri un kaujamo pateicības upuri!" Un viņš upurēja dedzināmo upuri. 10 Un notika, tikko kā viņš bija pabeidzis upurēt dedzināmo upuri, redzi, tad atnāca Samuēls. Un Sauls izgāja viņam pretī, lai viņu apsveiktu. 11 Tad Samuēls sacīja: "Ko tu esi darījis?" Un Sauls atbildēja: "Kad es redzēju, ka ļaudis klīst projām no manis un tu noliktā laikā nenāci, un filistieši ir sapulcējušies Mikmašā, 12 tad es domāju: tagad filistieši dosies pret mani uz Gilgalu uzbrukumā, bet es vēl neesmu paspējis Tā Kunga priekšā izlūgties žēlastību, - tā es iedrošinājos un nesu dedzināmo upuri." 13 Tad Samuēls atbildēja Saulam: "Tu esi aplam darījis; tu neesi izpildījis Tā Kunga, sava Dieva, bausli, ko Viņš tev bija pavēlējis; patlaban Tas Kungs būtu tavu ķēniņa varu pār Israēlu apstiprinājis uz mūžīgiem laikiem, 14 bet nu tava ķēniņa valsts nepastāvēs. Tas Kungs jau ir izmeklējis Sev vīru, kas ir pēc Viņa sirdsprāta, un Tas Kungs tam ir nolicis būt Savai tautai par valdnieku, jo tu neesi izpildījis, ko Tas Kungs bija tev pavēlējis." 15 Tad Samuēls cēlās, devās projām no Gilgalas uz Gibeu Benjamīna ciltī; bet Sauls pārskaitīja savu karapulku, kas bija vēl pie viņa palicis, - ap seši simti vīru. 16 Un Sauls līdz ar savu dēlu Jonatānu un tiem ļaudīm, kas bija pie viņa palikuši, apmetās Gibeā Benjamīna ciltī, bet filistieši bija uzcēluši savas teltis Mikmašā. 17 Tad no filistiešu nometnes izgāja trīs sirotāju pulki - viens pulks nogriezās pa ceļu uz Ofru, uz Šuala zemi, 18 bet otrs pulks nogriezās uz Bet-Horonas pusi, un trešais pulks pagriezās uz ceļu, kas sniedzas līdz Ceboima ielejai uz tuksneša pusi. 19 Tolaik neviena kalēja nevarēja atrast pa visu Israēla zemi, jo filistieši bija teikuši: "Lai tikai ebreji sev neizgatavo zobenu vai šķēpu." 20 Tādēļ ikvienam israēlietim bija jānoiet lejā pie filistiešiem, lai asinātu sava arkla lemesi, kapli, cirvi, sirpi, 21 arī zobus izkaptīm, kapļiem un cirvjiem, zarus trijžuburu dakšām vai lai sametinātu vēršu dzenamos. 22 Tā notika, ka kaujas dienā to karotāju rokās, kuri atradās pie Saula un Jonatāna, nebija neviena zobena un neviena šķēpa; vienīgi Saulam un viņa dēlam Jonatānam bija ieroči. 23 Bet viena filistiešu sardze bija izvirzījusies uz kalnu pāreju pie Mikmašas.
Sauls pats pienes upuri
1 Sauls bija gadus vecs un valdīja kā ķēniņš un divus gadus pār Israēlu. 2 Sauls izraudzījās sev no Israēla trīs tūkstošus. Divi tūkstoši bija ar Saulu Mihmāsā un Bēteles kalnā, un tūkstotis bija ar Jonatānu Benjāmina Gibā. Pārējos ļaudis viņš atlaida uz savām teltīm. 3 Jonatāns sakāva filistiešu sardzi Gebā, un filistieši to uzzināja. Tad Sauls pūta ragu visā zemē, sacīdams: “Lai ebreji dzird!” 4 Un viss Israēls dzirdēja: “Sauls ir sakāvis filistiešu sardzi! Nu gan filistieši nīdīs Israēlu!” Tad tautu sauca sekot Saulam uz Gilgālu. 5 Filistieši sapulcēja karam pret Israēlu trīsdesmit tūkstošus kararatu, sešus tūkstošus jātnieku un tik daudz ļaužu kā smilšu jūras krastā. Tie devās augšup un apmetās Mihmāsā pretī Bēt-Āvenai. 6 Kad Israēla vīri redzēja, ka tie ir sprukās un tautai gals klāt, ļaudis slēpās alās, brikšņos, klintīs, pagrabos un bedrēs. 7 Ebreji pārcēlās pār Jardānu uz Gāda zemi un Gileādu. Bet Sauls aizvien bija Gilgālā, un visa tauta drebēdama viņam sekoja. 8 Viņš gaidīja septiņas dienas līdz Samuēla noteiktajam laikam, bet Samuēls nenāca uz Gilgālu, un ļaudis, kas bija pie Saula, sāka izklīst. 9 Tad Sauls teica: “Atvediet man sadedzināmo upuri un miera upuri!” Un viņš pienesa sadedzināmo upuri. 10 Tiklīdz viņš bija upurējis sadedzināmo upuri, redzi, nāca Samuēls, un Sauls izgāja pretī viņu sveikt. 11 Samuēls teica: “Ko tu esi izdarījis?!” Sauls sacīja: “Kad es redzēju, ka ļaudis, kas palikuši pie manis, sāk izklīst, bet tu noteiktajā laikā neesi atnācis un filistieši jau pulcējas Mihmāsā, 12 es nodomāju: tagad filistieši nāks lejā pret mani uz Gilgālu, bet es neesmu izlūdzies, lai Kungs mani uzlūko. Tad es saņēmos un pienesu sadedzināmo upuri.”
13 Samuēls teica Saulam: “Tu darīji muļķīgi! Tu neturēji Kunga, sava Dieva, pavēli, ko viņš tev devis! Tagad Kungs būtu dibinājis tavu valdīšanu Israēlā uz mūžiem, 14 bet nu tava valdīšana nepastāvēs. Kungs ir izmeklējis vīru pēc savas patikas, un Kungs viņu ir iecēlis par valdnieku savai tautai, jo tu nepildīji Kunga pavēli.”
Israēls bez ieročiem
15 Samuēls cēlās un devās no Gilgālas augšup uz Benjāmina Gibu. Sauls uzlūkoja ļaudis, kas atradās pie viņa, to bija ap seši simti vīru. 16 Tad Sauls, viņa dēls Jonatāns un ļaudis, kas bija pie viņiem, apmetās Gebā, kamēr filistieši bija uzslējuši nometni Mihmāsā. 17 Sirotāji iznāca no filistiešu nometnes trīs pulkos. Viens pulks nogriezās uz Ofras pusi, uz Šuāla zemi. 18 Otrs pulks devās uz Bēt-Horonas pusi, un trešais pulks virzījās uz robežu, kas pār Ceboīmas ieleju pret tuksnesi.
19 Visā Israēla zemē nebija neviena kalēja, jo filistieši teica: “Lai ebreji sev netaisa ne zobenu, ne šķēpu.” 20 Tādēļ visi israēlieši gāja lejā pie filistiešiem asināt savus arklus, kapļus, cirvjus un lemešus; 21 maksa bija pīms par lemesi, par kapli, par dakšām, par cirvi un par dzenuļa piestiprināšanu. 22 Tāpēc kaujas dienā nevienam no ļaudīm, kas bija kopā ar Saulu un Jonatānu, nebija ne zobena, ne šķēpa – tie bija tikai Saulam un viņa dēlam Jonatānam. 23 Bet filistieši izlika sardzi Mihmāsas pārejā.
