1 Un, kad Sābas ķēniņiene dzirdēja Salamana slavu, kas tam radās Tā Kunga Vārdam uzceltā nama dēļ, tad tā nāca viņu pārbaudīt ar mīklām. 2 Un viņa nonāca Jeruzālemē ar ļoti daudziem pavadoņiem, ar kamieļiem, kas nesa balzamu un ļoti daudz zelta un dārgakmeņu. Un viņa nāca pie Salamana un sacīja viņam itin visu, kas viņai bija uz sirds. 3 Un Salamans atbildēja uz visiem viņas jautājumiem; ķēniņam nebija nekā apslēpta, ko viņš tai nebūtu izskaidrojis. 4 Un Sābas ķēniņiene skatīja gan visu Salamana gudrību, gan arī namu, ko viņš bija uzcēlis, 5 un viņa ēdienus uz viņa galda un viņa kalpu mītnes, un viņa kalpotāju stāju un viņu tērpus, arī dzērienu pasniegšanas veidu un viņa dedzināmos upurus, kādus viņš upurēja Tā Kunga namā, un viņai aiz izbrīna aizrāvās elpa. 6 Un viņa sacīja ķēniņam: "Patiess bija tas vārds, kādu es savā zemē dzirdēju gan par taviem darbiem, gan par tavu gudrību. 7 Tomēr es šim vārdam tikmēr negribēju ticēt, tiekāms es pati nācu un apskatīju savām acīm. Un arī pusi vēl es nezināju: tava gudrība un labklājība pārsniedz visu, ko biju dzirdējusi. 8 Svētīgi ir tavi vīri, un svētīgi ir tavi kalpotāji, kas ik dienas stāv tavā priekšā, tie, kuri dzird tavu gudrību. 9 Lai slavēts ir Tas Kungs, tavs Dievs, kam labpaticies tevi uzcelt uz Israēla troņa Savas mūžīgās mīlestības dēļ pret Israēlu un kas tevi cēlis par ķēniņu, lai tu darītu tiesu un taisnību." 10 Un viņa iedeva ķēniņam simts divdesmit talentus zelta un balzamu lielā vairumā, un dārgakmeņus. Neviens tik daudz balzama nekad vairs neatnesa, cik Sābas ķēniņiene bija iedevusi Salamanam. 11 Un arī Hīrāma kuģi, kas no Ofīras atveda zeltu, atveda no Ofīras lielos daudzumos sarkankoku un dārgus akmeņus. 12 Un ķēniņš no sarkankoka lika darināt margas Tā Kunga namam, kā arī cītaras un arfas dziedoņiem. Un tādi sarkankoki nekad vairs netika atvesti un netika redzēti līdz pat šai dienai. 13 Bet ķēniņš Salamans deva Sābas ķēniņienei visu, kas tai patika, ko viņa no tā izlūdzās, neskaitot to, kas no paša ķēniņa Salamana rokas tai jau bija ticis dots. Tad viņa ar saviem kalpiem devās atpakaļ un atgriezās savā zemē. 14 Bet zelta svars, kāds ķēniņam Salamanam ienāca gadā, bija seši simti sešdesmit seši talenti zelta, 15 neskaitot ienākumus no tirgotājiem un veikalniekiem un no visiem Arābijas ķēniņiem, un no zemes pārvaldniekiem. 16 Un ķēniņš Salamans lika taisīt divi simti vairogu no plāni izkalta zelta; seši simti zelta gabalu viņš deva katram vairogam. 17 Arī trīs simti mazo vairogu tika darināti no kalta zelta. Trīs simti zelta gabalu viņš deva vienam mazajam vairogam. Un ķēniņš tos novietoja Libanona ciedru namā. 18 Un ķēniņš darināja lielu troni no ziloņkaula, un viņš to pārvilka ar tīru zeltu. 19 Šim tronim bija seši pakāpieni, tā muguras atbalsta augšējā daļa bija apaļa, bet abos sānos bija roku atbalsti; un divi lauvas bija līdzās šiem atbalstiem. 20 Bet divpadsmit lauvas bija uz sešiem pakāpieniem abējās pusēs. Nekas tāds neviena ķēniņa valstī nekad nebija darināts. 21 Un arī visi ķēniņa Salamana dzeramie trauki bija no zelta un tāpat arī visi Libanona ciedru nama trauki bija no tīra zelta. Tur nebija nedz sudraba, nedz vara, jo Salamana laikā to ne par ko neturēja. 22 Un ķēniņam bija Taršišas kuģi, kas devās jūrā līdzās Hīrāma kuģu vienībai. Šie Taršišas kuģi reizi trijos gados atgriezās atpakaļ, tad tie atveda zeltu, sudrabu un ziloņkaulu, mērkaķus un pāvus. 23 Un ķēniņš Salamans kļuva visvarenākais visu zemju ķēniņu starpā turībā un gudrībā. 24 Un visa pasaule meklēja Salamana vaigu, lai dzirdētu viņa gudrību, kādu Dievs tam bija licis sirdī. 25 Un tie katrs atnesa savu dāvanu: sudraba rīkus un zelta traukus, un drānas, mirres un balzamu, zirgus un mūļus. Tā tas notika katru gadu. 26 Un Salamans savāca vienkopus kara ratus un jātniekus, un viņam bija tūkstotis četri simti kara ratu un divpadsmit tūkstoši jātnieku, un viņš tos novietoja kara ratu pilsētās un pie ķēniņa Jeruzālemē. 27 Un darīja ķēniņš, ka sudraba Jeruzālemē bija tik daudz kā akmeņu un ciedru koku kā vīģes koku ielejās. 28 Un Salamans ieveda zirgus gan no Ēģiptes, gan no Koas. Ķēniņa uzpircēji tos saņēma no Koas par cietu cenu. 29 Un tie ieveda no Ēģiptes kara ratus par seši simti sudraba seķeļiem, bet vienu zirgu par simts piecdesmit. Un tāpat ar viņu starpniecību tos piegādāja visiem hetiešu ķēniņiem un Aramas ķēniņiem.
Šebas ķēniņiene
(2L 9:1–12)1 Kad Šebas ķēniņiene dzirdēja, ka Sālamans kļuvis slavens Kunga vārda dēļ, viņa nāca to pārbaudīt ar mīklām. 2 Viņa nāca uz Jeruzālemi ar ļoti lielu karavānu. Kamieļi nesa smaržvielas, ļoti daudz zelta un dārgakmeņu. Viņa nāca pie Sālamana un teica tam visu, ko bija iecerējusi. 3 Sālamans atbildēja uz visiem viņas jautājumiem, nebija nekā, kas ķēniņam būtu apslēpts un ko viņš tai neatbildētu. 4 Kad Šebas ķēniņiene redzēja visu Sālamana gudrību un viņa uzcelto namu, 5 un ēdienu uz viņa galda, un viņa kalpu pulku, kā tie apkalpo un ir tērpti, un dzērienu devējus, un viņa sadedzināmo upuri, ko viņš upurēja Kunga namā, – viņai aizrāvās elpa! 6 Un viņa sacīja ķēniņam: “Tas, ko es savā zemē esmu dzirdējusi par tevi un tavu gudrību, ir patiesība, 7 bet es neticēju valodām, līdz atnācu un ieraudzīju savām acīm. Redzi, tas, ko es līdz šim esmu dzirdējusi, nav pat puse no tā, ko var pateikt par tavu gudrību un labumiem! 8 Svētīgi tavi vīri, svētīgi šie tavi kalpi, kas vienmēr stāv tavā priekšā un dzird tavu gudrību! 9 Svētīts lai Kungs, tavs Dievs, kam labs prāts uz tevi, kas iecēlis tevi Israēla tronī, jo Kungs Israēlu mīl mūžīgi, – viņš tevi iecēlis spriest tiesu pēc taisnības!” 10 Un ķēniņam deva simts divdesmit talantus zelta un ļoti daudz smaržu un dārgakmeņu, neviens vairs nekad ķēniņam Sālamanam neatveda tik daudz smaržu kā Šebas ķēniņiene. 11 Un arī Hīrāma kuģi atveda zeltu no Ofīras, ieveda no Ofīras ļoti daudz koraļļkoka un dārgakmeņu. 12 Un ķēniņš taisīja koraļļkoka balstu Kunga namam un ķēniņa namam, kā arī liras un arfas dziedātājiem, tādus koraļļkokus vairs nekad neieveda, un tādi nav redzēti līdz šai dienai.
13 Ķēniņš Sālamans deva Šebas ķēniņienei visu, ko viņa gribēja un lūdza, vēl līdzās tam, ko ķēniņš Sālamans viņai jau bija devis. Un viņa devās atpakaļ un gāja ar saviem kalpiem uz savu zemi.
Bagātība un varenība
(2L 9:13–28)14 Zelta svars, ko Sālamanam ik gadu atveda, bija seši simti sešdesmit seši talanti zelta, 15 turklāt vēl no tirgoņiem un preču tirdzniecības, kā arī no visiem Arābas ķēniņiem un zemes pārvaldniekiem. 16 Ķēniņš Sālamans darināja divsimt kalta zelta vairogu, katru vairogu no sešsimt gabaliem zelta, 17 un trīssimt mazu vairogu no kalta zelta, katru no trīs minām , un ķēniņš tos novietoja Lebanona koka namā.
18 Un ķēniņš darināja lielu ziloņkaula troni un pārklāja to ar tīru zeltu. 19 Tronim bija seši pakāpieni, tā augšgals bija apaļš , sānos roku balsti, un pie balstiem stāvēja divas lauvas. 20 Uz sešiem pakāpieniem abās pusēs stāvēja divpadsmit lauvas – tādas nebija darinātas nevienā ķēniņvalstī!
21 Visi ķēniņa Sālamana dzērienu kausi bija no zelta, un visi trauki Lebanona koka namā bija no tīra zelta, sudraba nebija, jo Sālamana dienās to augstu nevērtēja. 22 Kopā ar Hīrāma kuģiem ķēniņam jūrās bija tāljūras kuģi , reizi trīs gados tāljūras kuģi atgriezās, vezdami zeltu un sudrabu, ziloņkaulu, mērkaķus un pāvus. 23 Ķēniņš Sālamans bija bagātākais un gudrākais starp visiem zemes ķēniņiem. 24 Visa pasaule vēlējās redzēt Sālamanu un dzirdēt viņa gudrību, ko Dievs viņam licis sirdī. 25 Viņi nāca katrs ar savu dāvanu – sudraba un zelta mantām, tērpiem, ieročiem, smaržām, zirgiem un mūļiem – un tā gadu no gada.
26 Sālamanam piederēja kararati un jātnieki, viņam bija tūkstotis un četri simti kararatu un divpadsmit tūkstoši jātnieku, un viņš tos izvietoja kararatu pilsētās un pie sevis Jeruzālemē. 27 Jeruzālemē ķēniņš savāca tik daudz sudraba kā akmeņu un ciedru tik daudz kā mežavīģes ielejā! 28 Zirgus Sālamanam ieveda no Ēģiptes un Keves. Ķēniņa tirgotāji tos pirka Kevē, 29 un no Ēģiptes tie veda kararatus par seši simti sudraba gabaliem un zirgus par simts piecdesmit. Ar viņu starpniecību tos nogādāja visiem hetiešiem un aramiešu ķēniņiem.
