1 Vai es neesmu svabads? Vai es neesmu apustulis? Vai es neesmu Jēzu, mūsu Kungu, redzējis? Vai jūs neesat mans darbs mūsu Kungā? 2 Ja es citiem neesmu apustulis, tad jums gan, jo jūs esat mana apustuļa amata zīmogs mūsu Kungā. 3 Tas ir mans attaisnojums pret maniem apsūdzētājiem. 4 Vai mums nav tiesības ēst un dzert? 5 Vai mums nav tiesības kādu māsu ņemt par sievu un ar to kopā ceļot, kā to dara citi apustuļi, arī Tā Kunga brāļi un Kēfa. 6 Jeb vai tikai man un Barnabam vien nebūtu tiesības nestrādāt? 7 Kas tad iet karā ar savu maizi? Kas dēsta vīnadārzu un neēd tā augļus? Jeb kas gana lopus un nebauda viņu piena? 8 Vai es to runāju tikai pēc cilvēku domām? Jeb vai to nesaka arī pati bauslība? 9 Jo Mozus bauslībā rakstīts: tev nebūs vērsim, kas min labību, purnu aizsiet. - Vai tad Dievs te runā par vēršiem? 10 Vai Viņš to nesaka mūsu dēļ? Jo mūsu dēļ taču ir rakstīts: arājam jāar cerībā, kūlējam jākuļ cerībā, ka tam tiks sava daļa. - 11 Ja mēs esam jums sējuši garīgo sēklu, vai tad tā liela lieta, ka saņemam jūsu laicīgos augļus? 12 Ja citiem ir tiesības uz jūsu mantu, vai tad ne vairāk mums? Bet mēs šās tiesības neesam lietojuši, mēs visu panesam, lai Kristus evaņģēlijam nerastos kavēkļi ceļā. 13 Vai nezināt, ka tie, kas kalpo svētnīcā, pārtiek no svētnīcas, un kas apkalpo altāri, saņem savu daļu no altāra? 14 Tāpat arī Tas Kungs ir noteicis evaņģēlija sludinātājiem pārtikt no evaņģēlija. 15 Bet es to visu neesmu izlietojis. Un es jums to nerakstu, lai to attiecinātu uz mani. Es gribu labāk mirt; to, ar ko es lepojos, man neviens neatņems. 16 Jo, kad es sludinu evaņģēliju, tad man nav ko lepoties; jo man tas jādara. Vai man, ja es nesludinātu evaņģēliju! 17 Jo, ja es to labprātīgi daru, tad man ir alga; bet, ja uz pavēli, tad esmu tikai amata izpildītājs. 18 Kas tad ir mana alga? Ka es sludinu evaņģēliju bez maksas un nelietoju savas tiesības, ko man dod evaņģēlija sludināšana. 19 Jo, nebūdams atkarīgs ne no viena, es brīvprātīgi paliku visiem par kalpu, lai pēc iespējas daudzus mantotu. 20 Jūdiem esmu tapis kā jūds, lai mantotu jūdus; tiem, kas zem bauslības, esmu tapis kā tāds, kas stāv zem bauslības, pats nebūdams zem bauslības, lai mantotu tos, kas stāv zem bauslības. 21 Tiem, kas bez bauslības, esmu tapis kā tāds, kas bez bauslības, kaut patiesībā nebūdams bez Dieva bauslības, bet stāvēdams Kristus bauslībā, lai mantotu tos, kas bez bauslības. 22 Vājajiem esmu tapis kā vājš, lai mantotu vājos; visiem esmu tapis viss, lai katrā gadījumā kādus izglābtu. 23 Bet to visu es daru evaņģēlija dēļ, lai man būtu daļa pie tā. 24 Vai nezināt, ka skrējēji stadionā gan visi skrien, bet tikai viens dabū goda algu. Skrieniet tā, ka jūs to dabūjat. 25 Kas piedalās sacīkstēs, tas ir atturīgs visā, viņi tāpēc, lai dabūtu iznīcīgu vainagu, bet mēs neiznīcīgu. 26 Tātad es skrienu ne kā uz ko nezināmu, es cīnos ne kā gaisu sizdams. 27 Bet es norūdu un kalpinu savu miesu, lai, citiem sludinādams, pats nekļūstu atmetams.
Apustuļa tiesības
1 Vai tad es nebūtu brīvs? Vai es neesmu apustulis? Vai gan neesmu redzējis mūsu Kungu Jēzu Kristu? Vai jūs neesat mans darbs Kungā? 2 Ja citiem es neesmu apustulis, jums es tomēr esmu: jūs esat manas apustuļa sūtības zīmogs Kungā. 3 Mana aizstāvība pret apvainotājiem ir šāda – 4 vai mums nav tiesību ēst un dzert? 5 Vai mums nav tiesību ceļot ar sievu, kas ir ticības māsa, kā to darījuši pārējie apustuļi un Kunga brāļi, un Kēfa? 6 Vai mums ar Barnabu vienīgajiem jāstrādā, lai pelnītu iztiku? 7 Kas dodas karā pats ar savu maizi? Kas stāda vīnadārzu un nebauda tā augļus? Vai arī, kas gana ganāmpulku un neēd no ganāmpulka piena? 8 Vai gan, to sacīdams, es runāju tikai kā cilvēks? Vai to nesaka arī bauslība? 9 Mozus bauslībā ir rakstīts: neliec uzpurni vērsim pie kulšanas. – Vai tad Dievam rūp vērsis? 10 Vai ne mūsu dēļ viņš runā? Mūsu dēļ ir rakstīts: arājam pienākas art ar cerību un kūlējam kult ar cerību, ka viņš iegūs augļus. 11 Ja mēs iesējām jums garīgo sēklu, vai liela lieta, ja mēs pļausim jūsu laicīgos augļus? 12 Ja citiem ir tādas tiesības uz jums, vai ne vairāk mums? Taču mēs neesam šīs tiesības izmantojuši, bet visu panesam, lai neliktu šķēršļus Kristus evaņģēlijam. 13 Vai jūs nezināt, ka tie, kas kalpo templī, pārtiek no tempļa labumiem, un tie, kas kalpo pie altāra, savu tiesu saņem no altāra? 14 Tā arī Kungs pavēlēja tiem, kas sludina evaņģēliju, – dzīvot no evaņģēlija. 15 Bet es no tā neko neesmu izmantojis. Un šo visu es nerakstu tādēļ, lai to attiecinātu uz mani. Tad jau labāk man būtu mirt. Šo manu lepošanos man neviens neatņems. 16 Ja es sludinu evaņģēliju, tad ar to man nav ko lepoties, tas man ir jādara. Vai! man, ja es nesludinātu evaņģēliju! 17 Ja es to daru no brīva prāta, tad man ir alga, bet, ja to daru ne no brīva, tad esmu tikai amata veicējs. 18 Kāda tad ir mana alga? Sludināt evaņģēliju bez atlīdzības, neizmantojot tiesības, kas man pēc evaņģēlija ir dotas. 19 Brīvs būdams no visiem, esmu sevi padarījis visiem par vergu, lai iemantotu vairāk cilvēku. 20 Jūdiem es biju kā jūds, lai iemantotu jūdus, tiem, kas zem bauslības, kā tāds, kas zem bauslības – tomēr tāds nebūdams –, lai iemantotu tos, kas zem bauslības. 21 Tiem, kas bauslību nepazīst, es biju kā tāds, kas bez bauslības –, tomēr es nebiju brīvs no Dieva bauslības, es biju zem Kristus bauslības – lai iegūtu tos, kas nepazīst bauslību. 22 Vājajiem es biju vājš, lai iemantotu vājos. Ikvienam biju tāds, kāds viņš ir, lai vismaz kaut dažus izglābtu. 23 Bet to visu es daru evaņģēlija dēļ, lai būtu pie tā līdzdalīgs. 24 Vai tad jūs nezināt, ka skriešanas sacīkstēs visi gan skrien, bet godalgu saņem tikai viens? Skrieniet tā, lai jūs saņemat godalgu. 25 Ikviens, kas piedalās sacīkstēs, atturas no visa cita: to viņi dara, lai saņemtu iznīcīgu vainagu, bet mēs – neiznīcīgu. 26 Tātad es neskrienu bezmērķīgi; cīņā dūres es velti nevicinu. 27 Bet es šaustu un paverdzinu savu miesu, lai, sludinādams citiem, pats nekļūtu atmetams.
