1 Un visi Israēla ļaudis sapulcējās pie Dāvida Hebronā, sacīdami: "Redzi, mēs esam no tava kaula un tavas miesas! 2 Jau senāk, Saulam vēl ķēniņam esot, tu biji tas, kas Israēlu izveda cīņā un atveda atpakaļ; un Tas Kungs, tavs Dievs, tev sacīja: tev būs ganīt Manu tautu Israēlu, un tev jākļūst par valdnieku pār Manu tautu Israēlu!" 3 Un visi Israēla vecaji nāca pie ķēniņa uz Hebronu, un Dāvids slēdza ar viņiem Hebronā derību Tā Kunga vaiga priekšā; tad viņi svaidīja Dāvidu par ķēniņu pār Israēlu, kā Tas Kungs caur Samuēlu bija runājis. 4 Tad Dāvids un viss Israēls devās uz Jeruzālemi, senāk tā bija Jebusa, un tur dzīvoja tās zemes iedzīvotāji jebusieši, 5 un Jebusas iedzīvotāji sacīja Dāvidam: "Še tu netiksi iekšā!" Bet Dāvids ieņēma Ciānas cietoksni, un šī ir tagadējā Dāvida pilsēta. 6 Tad Dāvids sacīja: "Pirmais, kas sakaus jebusiešus, tas lai kļūst par karaspēka virspavēlnieku!" Un pirmais devās cīņā Joābs, Cerujas dēls, un viņš kļuva par virspavēlnieku. 7 Un Dāvids apmetās dzīvot nocietinātā pilī; tāpēc viņi to nosauca par Dāvida pilsētu. 8 Un viņš uzcēla visapkārt pilsētu, iesākot no Millas pils un tās apkārtnes, un nocietināja to, kamēr Joābs atjaunoja pārējo pilsētas daļu. 9 Un Dāvids pieauga varenībā un spēkā, jo tas Kungs Cebaots bija ar viņu. 10 Un šie ir Dāvida varonīgo vīru vadoņi, kas viņam bija, kas stingri turējās kopā ar viņu un ar visu Israēlu viņa ķēniņa varas laikā, viņu ieceļot par ķēniņu, kā Tas Kungs par Israēlu to bija sacījis. 11 Un šis ir Dāvida varonīgo vīru saraksts: Jašobeāms, Hahmonija dēls, trijotnes galvenais; viņš savu šķēpu pacēla pret trīs simti vīriem, kurus viņš nodūra vienā reizē. 12 Un pēc viņa bija Ēleāzars, Dodo dēls, ahohietis, viens no tiem trim varonīgiem vīriem. 13 Viņš bija kopā ar Dāvidu pie Pās-Damimas, kad filistieši bija tur sapulcējušies, lai karotu; tur atradās arī tīruma gabals ar miežiem; un pārējā kara tauta bēga no filistiešiem. 14 Tad viņi nostājās tīruma vidū un to aizstāvēja, un viņš sakāva filistiešus, un Tas Kungs viņiem deva lielu uzvaru. 15 Un trīs no tiem trīsdesmit vadoņiem nokāpa uz klints pie Dāvida Adullāmas alā, bet filistiešu karaspēks bija apmeties Refaima ielejā. 16 Dāvids tajā laikā bija kalnu cietoksnī, bet filistiešu karavīri toreiz atradās Bētlemē. 17 Un Dāvidam iekārojās, un viņš sacīja: "Kas mani padzirdīs ar ūdeni no akas, kas ir tur Bētlemē pie vārtiem?" 18 Tad tie trīs izcirtās cauri filistiešu nometnei, un tie iesmēla ūdeni no akas pie Bētlemes vārtiem, ņēma un to atnesa Dāvidam. Bet Dāvids to nevēlējās dzert un izlēja to kā dzeramo upuri Tam Kungam. 19 Un viņš sacīja: "Lai Dievs mani pasargā, ka es to darītu! Vai lai es dzeru šo vīru asinis līdz ar viņu dzīvībām, jo, netaupīdami savu dzīvību, viņi to ir atnesuši!" Un viņš liedzās to dzert. To izdarīja šie trīs varonīgie vīri. 20 Un Abišajs, Joāba brālis, bija galvenais tiem trīsdesmit vīriem; un viņš pacēla savu šķēpu pret trīs simti ienaidniekiem, un viņš tos nogalināja, un viņam bija vārds starp šiem trīsdesmit. 21 Starp šiem trīsdesmit viņš bija lielā godā, tā ka viņš kļuva par viņu virsnieku; taču tiem trim viņš līdzināties nespēja. 22 Benaja, Jojadas dēls, drosmīga vīra dēls, kas lielus darbus darījis, bija no Kabceēlas; viņš bija tas, kas nogalināja divus Moāba varoņus; viņš arī nogāja un kādā dienā alā nokāva lauvu, kad bija uzsnidzis sniegs. 23 Viņš bija arī tas, kas nogalināja kādu ēģiptieti, milzīga auguma vīru, kas bija piecas olektis garš, un šim ēģiptietim bija rokā šķēps, tik resns kā audēja riestava; bet viņš devās pie tā lejā ar kūju, un viņš izsita šķēpu no ēģiptieša rokas un nogalināja viņu ar viņa paša šķēpu. 24 To izdarīja Benaja, Jojadas dēls, un viņam bija vārds starp tiem trīsdesmit varonīgiem vīriem. 25 Viņš bija visvairāk godātais starp tiem trīsdesmit, bet tiem trim viņš līdzināties nespēja. Un Dāvids viņu iecēla par vadītāju savai miesassardzei. 26 Un karaspēka varonīgie vīri bija: Asahēls, Joāba brālis; Ēlhanans, Dodo dēls, no Bētlemes; 27 Šamots no Harodas; Helecs no Peletas; 28 Īra, Ikeša dēls, no Tekojas; Abiēzers no Anatotas; 29 Sibehajs no Hušas; Īlajs no Ahohas; 30 Maharajs no Netofas; Heleds, Baānas dēls, no Netofas; 31 Itajs, Ribaja dēls, no Gibeas, Benjamīna cilts piederīgais; Benaja no Piratonas; 32 Hurajs (Hidajs) no Gaāšas dvīņu upēm; Abiēls no Arbatas (Arabas); 33 Asmavets no Bahurimas; Ēljahba no Šaālbonas; 34 Gezonieša Hāšema dēli: Jonatāns, Šāges dēls, no Harāras; 35 Ahiāms, Sahara dēls, no Harāras; Ēlifelets, Ūra dēls; 36 Hefers no Meheras; Ahija no Palonas; 37 Hecro no Karmela; Naārajs, Ezbaja dēls; 38 Joēls, Nātāna brālis; Mibhars, Hagrija dēls; 39 amonietis Celeks; Nahrajs no Beērotas - Joāba, Cerujas dēla, ieroču nesējs; 40 Īra no Jatīras; Gārebs no Jatīras; 41 hetietis Ūrija; Zabāds, Ahlaja dēls; 42 Adina, Šizas dēls, no Rūbena cilts, rūbeniešu vadonis, un trīsdesmit karavīri kopā ar viņu; 43 Hanans, Maāhas dēls, un Jošafāts no Metenas; 44 Usija no Aštarotas; Šama un Jeiēls, Hotāma dēli, no Aroēras; 45 Jediaēls, Šimrija dēls, un viņa brālis Joha no Ticas; 46 Ēliēls no Mahanaimas; Jeribajs un Jošavja, Elnaāma dēli; moābietis Jitma; 47 Ēliēls un Obeds, un Jaāsiēls no Mecobajas.
Dāvids – ķēniņš pār visu Israēlu
(2Sam 5:1–3)1 Tad viss Israēls sapulcējās pie Dāvida Hebronā un sacīja: “Redzi, mēs esam no tava kaula un tavas miesas! 2 Gan vakar, gan aizvakar, gan tad, kad Sauls bija ķēniņš, tu esi vadījis Israēlu, un Kungs, tavs Dievs, tev ir sacījis: tu ganīsi manu tautu Israēlu un kļūsi valdnieks manai tautai, Israēlam!” 3 Tad visi Israēla vecajie nāca pie ķēniņa uz Hebronu, un Hebronā Dāvids noslēdza ar tiem derību Kunga priekšā, un tie svaidīja Dāvidu par Israēla ķēniņu, kā Kungs bija sacījis Samuēlam.
Jeruzālemes ieņemšana
(2Sam 5:6–10)4 Dāvids un viss Israēls devās uz Jeruzālemi – tā ir agrākā Jebūsa, tajā zemē dzīvoja jebūsieši. 5 Jebūsas iedzīvotāji sacīja Dāvidam: “Tu šeit neienāksi!” Bet Dāvids ieņēma Ciānas cietoksni, tā ir Dāvida pilsēta. 6 Un Dāvids sacīja: “Kurš pirmais uzbruks jebūsiešiem, tas būs vadonis un pavēlnieks!” Pirmais augšā uzkāpa Joābs, Cerūjas dēls, un viņš kļuva par virspavēlnieku. 7 Dāvids dzīvoja tajā cietoksnī, tādēļ to nosauca par Dāvida pilsētu. 8 Viņš būvēja, sākot no Millo, apkārt pilsētai, bet Joābs atjaunoja pārējo pilsētu. 9 Dāvids kļuva arvien varenāks, jo Pulku Kungs bija ar viņu!
Dāvida vīri un to varoņdarbi
(2Sam 23:8–39)10 Šie ir Dāvida varonīgo vīru pavēlnieki, kas atbalstīja viņa valsti kopā ar visu Israēlu, lai viņš valdītu, kā Kungs bija teicis par Israēlu.
11 Šie ir Dāvida varoņi: Jāšābāms, Hahmonī dēls, pavēlnieks trīsdesmit vīriem, viņš vadīja savu šķēpu pret trīs simtiem un nokāva tos vienā reizē! 12 Nākamais pēc viņa bija ahohietis Elāzārs, Dodo dēls, viņš bija viens no trim varoņiem. 13 Viņš bija kopā ar Dāvidu Pas-Dammīmā, kad filistieši pulcējās karam, un tur bija miežu lauks, un tauta bēga no filistiešiem, 14 bet viņš nostājās lauka vidū, pasargāja viņus, kaudams filistiešus! Kungs viņus izglāba, dāvāja varenu glābiņu! 15 Trīs no trīsdesmit vadoņiem nāca lejā pie Dāvida, uz klinti pie Adullāma alas. Filistiešu nometne bija uzcelta Refāiešu ielejā. 16 Tolaik Dāvids bija cietoksnī, bet filistiešu karaspēka mītne atradās Betlēmē. 17 Slāpēs Dāvids teica: “Kurš man dos dzert ūdeni no Betlēmes akas, kas pie pilsētas vārtiem?” 18 Tad tie trīs izlauzās cauri filistiešu nometnei un pasmēla ūdeni no Betlēmes akas, kas pie vārtiem, viņi to ņēma un atnesa Dāvidam. Bet Dāvids negribēja to dzert, viņš izlēja Kungam 19 un teica: “Mans Dievs, pasargi, ka es tā darītu! Vai man jādzer šo vīru asinis un dzīvība? Viņi to atnesa, savu dzīvību netaupot, – es to nedrīkstu dzert!” Tādu darbu paveica trīs varoņi!
20 Abīšajs, Joāba brālis, bija galvenais trijiem, viņš vadīja savu šķēpu pret trīs simtiem un tos nokāva. Viņš tika godāts triju vidū. 21 Viņš tika godāts arī starp otriem trim un bija to virsnieks, bet nekļuva tāds kā pirmie trīs.
22 Benājāhu, Jehojādas dēls, stiprinieka dēls no Kabceēlas, darīja varenas lietas – viņš kāva divus moābiešus, kuri bija kā lauvas! Viņš devās un bedrē kāva lauvu, turklāt todien sniga! 23 Viņš kāva arī ēģiptieti, kurš bija piecas olektis garš, ēģiptietim rokā bija šķēps kā audēja riestava, bet viņš pie tā devās ar zizli, izrāva ēģiptietim no rokas šķēpu un nokāva to ar viņa paša šķēpu! 24 To paveica Benājāhu, Jehojādas dēls, un viņš tika godāts trīs varoņu vidū. 25 Viņš bija visgodājamākais no trīsdesmit, bet ne tāds, kā pirmie trīs. Un Dāvids viņu iecēla par savu sargu.
26 Karaspēka varoņi bija Asā-Ēls, Joāba brālis, Elhānāns, Dodo dēls no Betlēmes, 27 harorietis Šamma, pelonietis Helecs, 28 tekoietis Īra, Ikēša dēls, anatotietis Abīezers, 29 hušātietis Sibehajs, ahohietis Īlajs, 30 netofātietis Mahrajs, netofātietis Hēleds, Baānas dēls, 31 Itajs, Rībaja dēls, no Gibas Benjāmina dēliem, pirātonietis Benājāhu, 32 Hūrijs no Gaašas ielejām, arbatietis Abīēls, 33 bahūrīmietis Azmāvets, šaalbīmietis Eljahba, 34 gizonieši Hāšēma dēli, harārietis Jonatāns, Šāges dēls, 35 harārietis Ahīāms, Sāhāra dēls, Elīfals, Ūras dēls, 36 meherātietis Hēfers, pelonietis Ahija, 37 karmelietis Hecro, Naarajs, Ezbaja dēls, 38 Joēls, Nātāna brālis, Mibhārs, Hagrī dēls, 39 amonietis Celeks, berotietis Nahrajs, Joāba, Cerūjas dēla, ieroču nesējs, 40 jitrietis Īra, jitrietis Gārēbs, 41 hetietis Ūrija, Zābāds, Ahlāja dēls, 42 rūbenietis Adina, Šīzas dēls, Rūbena vadonis, un pie viņa bija trīsdesmit vīri. 43 Hānāns, Maaha dēls, mitnietis Jehošāfāts, 44 aštārotietis Uzija, Šāma un Jeiēls, aroērieši Hotāma dēli, 45 tīcieši Jedīaēls, Šimrī dēls, un viņa brālis Joha, 46 mahanaimietis Elīēls, Jerībajs un Jošavja, Elnaama dēli, un moābietis Jitma, 47 mecobajieši Elīēls, Obēds un Jaasiēls.
