1 Un es no jauna pacēlu savas acis un paskatījos, un raugi - tur tuvojās lidojošs rakstu tīstoklis. 2 Un, kad viņš man jautāja: ko tu redzi? - es savukārt atbildēju: es redzu lidojošu rakstu tīstokli, tas ir divdesmit olekšu garš un desmit olekšu plats. 3 Un viņš teica man: tas ir lāsts, kas gulstas pār visu plašo zemi; jo ikviens, kas zog, tiks aizrauts prom no šejienes saskaņā ar to, kas rakstīts vienā pusē, un ikviens, kas nepareizi zvēr, tiks aizrauts prom no šejienes saskaņā ar to, kas rakstīts otrā pusē. 4 Es tādēļ uzliku un darīju zināmu lāstu, saka Tas Kungs Cebaots, lai tas skar tiklab zagļa namu, kā arī tā namu, kas pie Mana Vārda nepareizi zvēr; tas mājos viņa namā un sagraus to ar visām tā koka un akmens daļām. 5 Tad tas eņģelis, kas ar mani runāja, atkal izvirzījās uz priekšu un man sacīja: pacel savas acis un skaties! Kas tas ir, kas tur parādās? 6 Kad es jautāju: kas tas ir? - tad viņš runāja tālāk: tas ir lielais labības mērs, kas tur parādās, - un piebilda: tāds ir šā mēra izskats visā zemē, un tik liels ir viņu pārkāpums! 7 Un redzi, mēram pacēlās ļoti smags svina vāks, un tur bija sieva, kas sēdēja mērā. 8 Bet viņš skaidroja tālāk: tā ir bezdievība! Un viņš iegrūda sievu atkal mērā iekšā un uzlaida lielo svina vāku mēra atverei virsū. 9 Tad es atkal pacēlu savas acis uz augšu, un raugi - ārpusē, mēram līdzās, parādījās divas sievas, un viņām bija spārni, kurus kustināja vējš, spārni bija līdzīgi svēteļa spārniem; tās pacēla labības mēru un aiznesa to starp debesīm un zemi. 10 Un es jautāju eņģelim, kas ar mani runāja: kurp viņas nes šo labības mēru? 11 Un viņš sacīja man: mēram un tajā iekšā esošai bezdievībai uzcelt namu Sineāras zemē, un, kad tas būs pabeigts, tad mēru tur noliks tam piederīgā vietā.
1 Un es no jauna pacēlu savas acis un paskatījos, un raugi, tur tuvojās lidojošs rakstu ritulis.
2 Un kad viņš man jautāja: „Ko tu redzi?“ Es savukārt atbildēju: „Es redzu lidojošu rakstu rituli, tas ir divdesmit olekšu gafš un desmit olekšu plats.“
3 Un viņš teica man: „Tas ir lāsts, kas gulstas pār visu plašo zemi, jo tiklab visus zagļus, kā ari visus nepareiza zvēresta devējus aizslaucīs un aizraus projām no šejienes uz šās lapas vienā un otrā pusē uzrakstīto noteikumu pamata.“
4 „Es tādēļ uzliku un darīju zināmu lāstu“, —saka tas Kungs Cebaots, —„lai tas skar tiklab zagļa namu, kā arī tā namu, kas pie mana vārda nepareizi zvēr; tam jāieslīgst, jāiesūcas un jānostiprinās viņa namā un jāsagrauj tas ar visām tā koka un akmens daļām.“
5 Tad tas eņģelis, kas ar mani runāja, atkal izvirzījās uz priekšu un man sacīja: „Pacel savas acis un skaties! Kas tas ir, kas tur parādās?“
6 Kad es nu jautāju: „Kas tad tur īsti ir?“ Tad viņš runāja tālāk: „Tas ir lielais labības mērs, kas tur parādās“, —un piebilda: „Tāds ir šā mēra izskats visā zemē, un tik liels ir viņu pārkāpums!“
7 Un redzi, mēram pacēlās ļoti smags svina vāks, un tur bija sieviete, kas sēdēja mērā.
8 Bet viņš skaidroja tālāk: „Tā ir bezdievība!“ Un viņš iegrūda sievieti atkal mērā iekšā un uzlaida lielo svina vāku mēra atvaram atkal virsū.
9 Kad es atkal pacēlu savas acis uz augšu—un raugi, —ārpusē, mēram līdzās, parādījās divas sievietes, un viņām bija spārni, kurus kustināja vējš; spārni bija līdzīgi svēteļa spārniem, —tās pacēla labības mēru un aiznesa to starp debesīm un zemi.
10 Un es jautāju eņģelim, kas ar mani runāja: „Kurp tad viņas nes šo labības mēru?“
11 Viņš atteica man: „Mēram un tajā iekšā esošai bezdievībai veidojas nams Sineāras zemē un kad tas būs pabeigts, tad mēru tur noliks tam piederīgā vietā.“
