Satver vairogu un bruņas, ak, Kungs!
1 Dāvida dziesma. Ej tiesā, Kungs, ar tiem, kas ar mani tiesājas, karo ar tiem, kas ar mani karo! 2 Satver vairogu un bruņas un celies palīdzēt man! 3 Pacel šķēpu un sargā mani pret tiem, kas mani vajā! Saki manai dvēselei:"Es esmu tavs palīgs!" 4 Lai paliek kaunā un apsmieklā, kas tīko pēc manas dzīvības, lai atkāpjas un nosarkst tie, kas nodomājuši man ļaunu! 5 Lai viņi ir kā pelavas vējā, kad Tā Kunga eņģelis viņus izklīdina! 6 Viņu ceļš lai ir tumšs un slidens, kad Tā Kunga eņģelis viņus vajā, 7 jo bez vainas viņi slepeni izliek pret mani tīklu, bez pamata viņi rok bedri manai dvēselei. 8 Lai neparedzēti posts nāk pār ikvienu no viņiem, un lai viņa tīkls, ko viņš slepeni izlicis, sagūsta viņu pašu un lai viņš iekrīt pats savā bedrē. 9 Tad mana sirds priecāsies par To Kungu un līksmos par Viņa palīdzību. 10 Visi mani locekļi sacīs: "Kungs, kas ir tāds kā Tu? Tu izglāb grūtdieni no varenā un nabagu no tā, kas viņu aplaupa." 11 Viltus liecinieki ceļas, viņi izprašņā mani par lietām, ko es nezinu. 12 Viņi man atmaksā labu ar ļaunu, manu dvēseli viņi pamet vienu! 13 Lai gan, kad viņi bija neveseli, es apvilku sēru drēbes un mērdēju sevi ar gavēšanu. Es no sirds aizlūdzu par viņiem 14 kā par draugiem un brāļiem. Es staigāju kā tāds, kas apraud savu māti, satriekts, noliektu galvu un tērpies sēru drēbēs. 15 Bet nu, kad es pakritu, viņi priecājas un pulcējas kopā, un pulcējas pret mani arī ļaudis, kurus es nepazīstu, un nemitas mani nievāt. 16 Ar viltīgiem smējējiem un kumosu lišķiem viņi griež pret mani zobus. 17 Kungs, cik ilgi Tu tā noskatīsies? Izglāb manu dvēseli no rējējiem un manu dzīvību no jauniem lauvām! 18 Tad es Tev pateikšos lielā draudzē, ļaužu pulkā es Tevi slavēšu. 19 Lai viltīgie ienaidnieki vairs nepriecājas par mani, vairs nemirkšķina ar acīm, mani bez jebkāda pamata nīzdami, 20 jo ne jau mieru viņi vēl klusajiem šinī zemē. Viņu vārdi ir viltus pilni. 21 Kad viņi pret mani atpleš muti, viņi saka: "Tiešām, tam mēs esam aculiecinieki!" 22 Kungs, Tu to redzi, neciet klusu! Kungs, nenovērsies no manis! 23 Mosties un celies, gādādams man taisnību, Kungs mans Dievs, ved manu lietu! 24 Turi tiesu pār mani pēc Tavas taisnības, Kungs mans Dievs, lai viņi nelīksmo par mani! 25 Neļauj viņiem viņu sirdīs sacīt: "Labi! Tas mums pa prātam, mēs esam viņu aprijuši!" 26 Kaut kaunā kristu un nosarktu visi, kas priecājas par manu nelaimi! Lai kauns un negods apklāj tos, kas lielās pret mani! 27 Bet lai gavilē un priecājas, kam patīk mana taisnība, un saka vienmēr: "Liels ir Tas Kungs, kam prieks par Sava kalpa labklājību!" 28 Tādēļ mana mēle lai pauž Tavu taisnību un Tavu slavu vienumēr!
Satver vairogu un bruņas, ak Kungs!
1 Dāvida dziesma. Ej tiesā, Kungs, ar tiem, kas ar mani tiesājas, kajro ar tiem, kas ar mani kapo!
2 Satver vairogu un bruņas un celies palīdzēt man!
3 Pacel šķēpu un sargā mani pret tiem, kas mani vajā! Saki manai dvēselei: „Es esmu tavs palīgs!“
4 Lai paliek kaunā un apsmieklā, kas tīko pēc manas dzīvības, lai atkāpjas un nosarkst tie, kas nodomājuši man ļaunu!
5 Lai viņi ir kā pelavas vējā, kad tā Kunga eņģelis viņus izklīdina!
6 Viņu ceļš lai ir tumšs un slidens, kad tā Kunga eņģelis viņus vajā,
7 Jo bez vainas viņi slepeni izliek pret mani tīklu, bez pamata viņi rok bedri manai dvēselei.
8 Lai neparedzēti posts nāk pār ikvienu no viņiem, un lai viņa tīkls, ko viņš slepeni izlicis, sagūsta viņu pašu un lai viņš iekrīt pats savā bedrē.
9 Tad mana sirds priecāsies par to Kungu un līksmos par Viņa palīdzību.
10 Visi mani locekļi sacīs: „Kungs, kas ir tāds kā Tu? Tu izglāb grūtdieni no varenā un nabagu no tā, kas viņu aplaupa.“
11 Viltus liecinieki ceļas, viņi izprašņā mani par lietām, ko es nezinu.
12 Viņi man atmaksā labu ar Jaunu, manu dvēseli viņi pamet vienu!
13 Lai gan, kad viņi bija neveseli, es apvilku sēru drēbes un mērdēju sevi ar gavēšanu. Es no sirds aizlūdzu par viņiem
14 Kā par draugiem un brāļiem. Es staigāju kā tāds, kas apraud savu māti, satriekts, noliektu galvu un tērpies sēru drēbēs.
15 Bet nu, kad es pakritu, viņi priecājas un pulcējas kopā, un pulcējas pret mani arī ļaudis, kujus es nepazīstu, un nemitas mani nievāt.
16 Ar viltīgiem smējējiem un kumosu lišķiem viņi griež pret mani zobus.
17 Kungs, cik ilgi Tu tā noskatīsies? Izglāb manu dvēseli no rējējiem un manu dzīvību no jauniem lauvām!
18 Tad es Tev pateikšos lielā draudzē, ļaužu pulkā es Tevi slavēšu.
19 Lai viltīgie ienaidnieki vairs nepriecājas par mani, vairs nemirkšķina ar acīm, mani bez jeb kāda pamata nīzdami,
20 Jo nevis mieru viņi vēlē klusajiem šinī zemē. Viņu vārdi ir viltus pilni.
21 Kad viņi pret mani atpleš muti, viņi saka: „Tiešām, tam mēs esam aculiecinieki!“
22 Kungs, Tu to redzi, neciet klusu! Kungs, nenovērsies no manis!
23 Mosties un celies, gādādams man taisnību, Kungs mans Dievs, ved manu lietu!
24 Turi tiesu pār mani pēc Tavas taisnības, Kungs mans Dievs, lai viņi nelīksmo par mani!
25 Neļauj viņiem viņu sirdīs sacīt: „Labi! Tas mums pa prātam, mēs esam viņu aprijuši!“
26 Kaut kaunā kristu un nosarktu visi, kas priecājas par manu nelaimi! Lai kauns un negods apklāj tos, kas lielās pret mani!
27 Bet lai gavilē un priecājas, kam patīk mana taisnība, un saka vienmēr: „Liels ir tas Kungs, kam prieks par sava kalpa labklājību!“
28 Tādēļ mana mēle lai pauž Tavu taisnību un Tavu slavu vienumēr!
