1 Gudrs dēls ļaujas tēva pārmācībām, bet smējējs neklausa rāšanai. 2 Mutes pelnītos augļus ikviens labprāt bauda, bet visa nicinātāji domā tikai par noziedzībām. 3 Kas pievalda un pasarga savu muti, pasarga savu dzīvību, bet, kas ļauj savai mutei visu vaļu, dabūs bīties. 4 Sliņķis nereti pēc daudz kā kāro un tomēr neko nedabū, bet čaklie dabū papilnam. 5 Taisnais ienīst melus un krāpšanu, bet bezdievis apkauno savu tuvāku un liek apsmieklā pats sevi. 6 Taisnība pasargā nevainīgo savā ceļā, bet ļaunprātība ved grēkā. 7 Dažs lielā mantā ir nabags, kaut arī tēlo sevi bagātu esam, un dažs ir tiešām bagāts ar visu savu šķietamo nabadzību. 8 Ar bagātību dažs var izglābt savu dzīvību, bet nevienam nabagam nav jādzird nekādi draudi. 9 Taisnīgo gaisma priecē, bet bezdievīgo gaismeklis dziest. 10 Lepno starpā arvien ir nesaskaņas, bet gudrība mīt tajos, kuri ļaujas sev dot kādu padomu. 11 Bagātība sarūk, ja to šķiež, bet, ja ko krāj un tur cieši rokā, tad tāda manta un bagātība aug augumā. 12 Cerība, kas mazinās, grauž sirdi, bet, ja piepildās, ko sirds kāro, tad tas tiešām ir dzīvības koks. 13 Kas netur un nonievā doto vārdu, tas grūž postā pats sevi, bet, kas Dieva baušļus bīstas, tam tiek tas arī atlīdzināts. 14 Zinīga vīra mācība ir dzīvības avots, lai izvairītos no nāves valgiem. 15 Ar smalku gudrību iegūst labvēlību, bet nicinātāju un pēlēju ceļš rada sāpes. 16 Gudrs visu dara ar prātu, bet bezprātis izklāsta visiem tikai savu smieklīgo nesapratību. 17 Bezdievīgs vēstnesis atnes nelaimi, bet uzticams ziņnesis nāk kā dziedinātājs un apmierinātājs. 18 Kas neievēro pārmācību, piedzīvo nabadzību un kaunu; kas ļaujas sevi pārmācīt, kļūs augstā godā. 19 Ja piepildās, ko cilvēks kāro, tad tas iepriecina viņa sirdi, bet izvairīties no ļauna muļķiem šķiet lielākā negudrība. 20 Kam darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs, bet, kas ir draugos ar neprašām, tas piedzīvos nelaimi. 21 Nelaime vajā grēcinieku, bet taisnajam tiks atlīdzināts ar labu. 22 Labā mantojums būs jūtams vēl bērnu bērnos, bet grēcinieka manta tiks taupīta taisnajiem. 23 Nabadzīgo vagās ir daudz barības, bet tie no pārtikušajiem, kas rīkojas netaisni, iet bojā. 24 Kas savu rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu, bet, kas savu dēlu mīl, tas to jau agri pārmāca. 25 Taisnais ēd, lai sajustu apmierinājumu savā dvēselē, bet ļaundara vēderam nekad nav gana.
1 Gudrs dēls ļaujas tēva pārmācībām, bet smējējs neklausa rāšanai. —
2 Mutes pelnītos augļus ikviens labprāt bauda, bet visa nicinātāji un nopēlēji domā tikai par noziedzībām. —
3 Kas pievalda un pasarga savu muti, pasarga savu dzīvību, bet kas neapdomīgi ļauj savai mutei visu vaļu, dabūs bīties.
4 Sliņķis nereti pēc daudz kā kāro un tomēr neko nedabū, bet čaklie dabū papilnam.
5 Taisnais ienīst melus un krāpšanu, bet bezdievis apkauno savu tuvāku un liek apsmieklā pats sevi.
6 Taisnība pasarga nevainīgo savā ceļā, bet grēcinieku viņa bezdievīgā būtība ieved pazušanā.
7 Dažs lielā mantā ir nabags, kaut arī tēlo sevi bagātu esam, un dažs ir tiešām bagāts ar visu savu šķietamo nabadzību.
8 Ar bagātību dažs var izglābt savu dzīvību, bet nevienam nabagam nav jādzird nekādi draudi. —
9 Taisnīgo gaismas izstarotājs deg priecīgā gaišumā, bet bezdievīgo gaismeklis izdzisīs.
10 Lepno starpā ir arvienu nesaskaņas, bet īstenā atziņa mīt tajos, kūpi ļaujas sev dot kādu padomu.
11 Bagātība sarūk, ja to šķiež, bet ja ko krāj un tur cieši rokā, tad tāda manta un bagātība aug augumā.
12 Cerība, kas mazinās, grauž sirdi, bet ja piepildās, ko sirds kāro, tad tas tiešām ir dzīvības koks. —
13 Kas netur un nonievā doto vārdu, tas grūž postā pats sevi, bet kas bīstas Dieva baušļus, tam tiek tas ari atlīdzināts.
14 Zinīga vīra mācība ir dzīvības avots, lai izvairītos no nāves valgiem.
15 Ar smalku gudrību iegūst labvēību, bet nicinātāju un pēlēju ceļš rada sāpes. —
16 Gudrs visu dara ar prātu, bet bezprātis izklāsta visiem tikai savu smieklīgo nesaprātību.
17 Neuzticīgs un bezdievīgs vēstnesis atnes nelaimi, bet uzticams ziņnesis nāk kā dziedinātājs un apmierinātājs.
18 Kas neievēro pārmācību, piedzīvo nabadzību un kaunu; kas ļaujas sevi pārmācīt, kļūs augstā godā.
19 Ja piepildās, ko cilvēks kāro, tad tas iepriecina viņa sirdi, bet izvairīties no ļaunā muļķiem šķiet lielākā negudrība. —
20 Kam darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs, bet kas ir draugos ar neprašām, tas piedzīvos nelaimi.
21 Nelaime vajā grēcinieku, bet taisnajam tiks atlīdzināts ar labu.
22 Labā mantojums būs jūtams vēl bērnu bērnos, bet grēcinieka manta tiks taupīta taisnajiem.
23 Nabadzīgo vagās ir daudz barības, bet tie no pārtikušajiem, kas rīkojas netaisni, iet bojā.
24 Kas savu rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu, bet kas savu dēlu mīl, tas to jau agri pārmāca. —
25 Taisnais ēd, lai sajustu apmierinā-jumu savā dvēselē, bet bezdievīgo vēde-ram nekad nav gana.
