1 Šie ir Salamana izteicieni. - Prātīgs dēls ir tēva prieks, bet negudrs dēls ir savas mātes sirdēsti. 2 Netaisna manta neko nepalīdz, bet taisnīgums glābj no nāves. 3 Tas Kungs neliek taisnā dvēselei badu ciest, bet Viņš noraida bezdievīgo iekāres. 4 Gausas rokas dara nabagu, bet čaklas rokas dara bagātu. 5 Kas vasarā sakrāj, ir gudrs, bet, kas ražas ievākšanas laikā guļ, paliek kaunā. 6 Taisna cilvēka galvu vainago svētība, bet bezdievīgo izteicienus apklusinās viņu noziegumu sekas. 7 Atcere par taisnajiem paliek svētīgā piemiņā, bet bezdievīgo vārds iznīks. 8 Kam gudra sirds, tas ievēro baušļus, bet, kam ir nejēgas mute, dabū pērienu. 9 Kas nevainīgi dzīvo, dzīvo droši, bet, kas staigā netaisnus ceļus, tas atklāsies savā nepievilcīgajā īstenībā. 10 Kas viltīgi māj ar acīm, sagādā sadzīves grūtības, un, kam nejēgas mute, ies bojā. 11 Taisnā mute ir dzīvības avots, bet bezdievīgo muti aizbāzīs bēdas. 12 Naids rada savstarpējas nesaskaņas, bet mīlestība nosedz un izlīdzina visus pārkāpumus. 13 Prātīga cilvēka lūpās atrodama gudrība, bet ģeķa mugurai piemērota stiba. 14 Prātīgie glabā savu padomu, bet ar ģeķa muti tuvojas briesmas. 15 Bagātajam viņa īpašums ir viņa stiprā pils, bet trūcīgos nabadzība dara gandrīz vai neprātīgus. 16 Taisnajam viņa manta nepieciešama dzīvei, bet bezdievīgais izlieto savus ienākumus grēkiem. 17 Kas pārmācību pieņem, ir ceļā uz dzīvību, bet, kas neievēro brīdinājumu, tas maldās. 18 Nepatiesas un viltīgas mutes slēpj sevī naidu, un, kas otru aprunā un otram niknu slavu ceļ, ir nejēga. 19 Kur daudz vārdu, tur neiztiek bez grēka, bet, kas savu muti savalda, ir gudrs. 20 Taisnīgā cilvēka mēle ir krāšņs sudrabs, bet bezdievja sirds nav itin nekas. 21 Taisnā lūpas gana daudzus, bet nejēgas nomirs aiz savas neprātības. 22 Tā Kunga svētība dara cilvēku bagātu bez sevišķām viņa paša pūlēm. 23 Ģeķim prieks ļaunu darīt, bet saprātīgs cilvēks priecājas par gudrību. 24 No kā bezdievīgais baidās, tas tam notiks, un, ko taisnie vēlas, to Viņš tiem piešķirs. 25 Bezdievīgais ir kā negaisa brāzma, kas pāriet un kuras tad vairs nav; turpretī taisnais pastāv mūžīgi. 26 Kā etiķis bojā zobus un dūmi acis, tā slinkais kaitē tiem, kas viņu sūta. 27 Tā Kunga bijāšana vairo cilvēka dienas, bet bezdievīgo gadi top saīsināti. 28 Taisnīgo gaidas izvērtīsies viņiem par prieku, bet bezdievīgo cerība iznīks. 29 Tā Kunga ceļš ir sirdsskaidrā stiprums, ļauna darītājus turpretī skars pazudināšana. 30 Taisnais nekad nešaubīsies, bet bezdievji uz dzīvi zemē nepaliks. 31 Taisno mute pauž gudrību, bet viltnieku mēle tiks izdeldēta. 32 Taisno lūpas pauž dziedinātājas atziņas, bet bezdievīgo mutes vārdi stāsta aplamības.
1 Šie ir Salamana izteicieni. Prātīgs dēls ir tēva prieks, bet negudrs dēls ir savas mātes sirdēsti.
2 Netaisna manta neko nepalīdz, bet taisnīgums glābj no nāves. —
3 Tas Kungs neliek taisnā dvēselei badu ciest, bet Viņš noraida bezdievīgo iekāres. —
4 Gausas rokas dara nabagu, bet čaklas rokas dara bagātu.
5 Kas vasarā sakrāj, ir gudrs, bet kas ražas ievākšanas laikā guļ, paliek kaunā.
6 Taisna cilvēku galvu vainago svētība, bet bezdievīgo izteicienus apklusinās viņu noziegumu sekas. —
7 Atcere par taisnajiem paliek svētīgā piemiņā, bet galīgi iznīks bezdievīgo vārds. —
8 Kas sirdī ir apzinīgi gudrs, ievēro baušļus, bet kam ir nejēgas mute, dabū pērienu. —
9 Kas nevainīgi dzīvo, dzīvo droši, bet kas staigā netaisnus un neīstus ceļus, tas atklāsies savā nepievilcīgajā īstenībā. —
10 Kas viltīgi māj ar acīm, sagādā sadzīves grūtības, un kam nejēgas mute, ies bojā. —
11 Taisnā mute ir dzīvības avots, bet bezdievīgo muti aizbāzīs bēdas. —
12 Naids rada savstarpējas nesaskaņas, bet mīlestība nosedz un izlīdzina visus pārkāpumus. —
13 Prātīga cilvēka lūpās atrodama īstena atziņa, bet muļķa mugurai piemērota stiba. —
14 Prātīgie ievēro tiem iemācītās runas un izteiksmes robežas, bet nejēgas mute sagādā klausītājiem izbailes. —
15 Bagātajam viņa īpašums ir viņa stiprā pils, bet trūcīgos nabadzība dara gandrīz vai neprātīgus. —
16 Taisnajam viņa manta nepieciešama dzīvei, bet bezdievīgais izlieto savus ienākumus grēkiem. —
17 Ieturēt ieaudzināto kārtības apziņu ir ceļš uz dzīvību, bet kas neievēro sadzīves brīdinājumus, nereti rūgti maldās. —
18 Nepatiesas un viltīgas mutes slēpj sevī naidu, un kas otru aprunā un otram niknu slavu ceļ, ir nejēga. —
19 Kur daudz vārdu, tur neiztiek bez grēka, bet kas savu muti savalda, ir gudrs. —
20 Taisnīgā cilvēka mēle ir krāšņs sudrabs, bet bezdievja sirds nav itin nekas. —
21 Taisnā lūpas gana daudzus, bet nejēgas nomirs aiz savas neprātības. —
22 Tā Kunga svētība dara cilvēku bagātu bez sevišķām viņa paša pūlēm.
23 Nejēga izdara dažādas pārgalvības un pats smiedamies priecājas par tām, bet apzinīgi gudrs ir tas cilvēks, kas pats sevi uzmana.
24 No kā bezdievīgais baidās, tas tam notiks, un pēc kā taisnajiem sirds prasās, to Viņš tiem piešķirs.
25 Bezdievīgais ir kā negaisa brāzma, kas pāriet, un kuras tad vairs nava; turpretim taisnais pastāv mūžīgi.
26 Kā etiķis bojā zobus un dūmi acis, tā slinkais kaitē tiem, kas viņu sūta.
27 Tā Kunga bijāšana vairo cilvēka dienas, bet bezdievīgo gadi top saīsināti.
28 Taisnīgo gaidas izvērtīsies viņiem par prieku, bet bezdievīgo cerība iznīks.
29 Tā Kunga ceļš ir rimtajiem aizsarga patvērums, ļaundarītājus turpretī skars pazudināšana.
30 Taisnais nekad nešaubīsies, bet bezdievji uz dzīvi zemē nepaliks.
31 Taisnīgo mute pauž īsteno atziņu, bet viltnieku mēle tiks izdeldēta.
32 Taisno lūpas pauž dziedinātājas atziņas, bet bezdievīgo mutes vārdi stāsta aplamības.
