1 Un, Viņam no Tempļa izejot, kāds no Viņa mācekļiem uz To saka: "Mācītāj, lūk, kādi akmeņi un kādas ēkas." 2 Un Jēzus tam sacīja: "Vai tu visas šīs lielās ēkas redzi? Tur akmens uz akmens netaps atstāts, kas netaptu nopostīts." 3 Un, kad Viņš sēdēja Eļļas kalnā Templim pretī, tad Pēteris, Jēkabs, Jānis un Andrejs Viņu jautāja atsevišķi: 4 "Saki mums, kad tas būs un kāda būs zīme, kad viss tas piepildīsies?" 5 Bet Jēzus iesāka tiem sacīt: "Pielūkojiet, ka neviens jūs nepieviļ. 6 Jo daudzi nāks Manā Vārdā, sacīdami: Es tas esmu; un daudzus pievils. 7 Bet, kad jūs dzirdēsit par kariem un kara daudzināšanu, tad nebīstieties, tam jānotiek; bet gals vēl nav klāt. 8 Jo tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti, un vietām būs zemestrīces un bada laiki. Tas būs lielo bēdu iesākums. 9 Bet lūkojiet jūs uz sevi pašiem, jo tie jūs nodos augstās tiesās, un jūs tapsit šausti sinagogās un Manis dēļ vesti valdnieku un ķēniņu priekšā, tiem par liecību. 10 Un evaņģēlijam papriekš jātop sludinātam visām tautām. 11 Kad nu tie jūs vedīs, jūs nododami, tad nebēdājieties iepriekš; kas jums tanī pašā stundā taps dots, to runājiet; jo jūs neesat tie, kas runā, bet Svētais Gars. 12 Bet tad brālis brāli nodos uz nāvi un tēvs bērnu, un bērni celsies pret vecākiem un viņus nonāvēs. 13 Un visi jūs ienīdīs Mana Vārda dēļ; bet, kas pastāv līdz galam, tas taps izglābts. 14 Bet, kad jūs redzēsit postīšanas negantību stāvam, kur neklājas, - kas to lasa, tas lai to labi apdomā, - tad lai bēg uz kalniem tie, kas ir Jūdejas zemē. 15 Un, kas uz jumta ir, tas lai nenokāpj, nedz ieiet savā namā kaut ko iznest. 16 Un, kas ir laukā, tas lai neatgriežas atpakaļ paņemt savas drēbes. 17 Bet vai grūtajām un zīdītājām tanīs dienās! 18 Bet lūdziet, lai tas nenotiek ziemas laikā. 19 Jo tanī laikā būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no paša iesākuma, kopš Dievs pasauli radījis, līdz šim, un kādu arī vairs nebūs. 20 Un, ja Tas Kungs šīs dienas nesaīsinātu, tad neviens netaptu izglābts; bet izredzēto dēļ, ko Viņš izredzējis, Viņš tās dienas ir saīsinājis. 21 Un, ja kas tad jums sacīs: redzi, še ir Kristus, - vai: redzi, tur Viņš ir, - tad neticiet. 22 Jo viltus kristi un viltus pravieši celsies un darīs zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja tas varētu notikt, arī izredzētos. 23 Bet jūs pielūkojiet; Es jums visu to iepriekš esmu sacījis. 24 Bet tanīs dienās, pēc tām bēdām, saule aptumšosies un mēness nedos savu spīdumu, 25 un zvaigznes kritīs no debesīm, un debess stiprumi sakustēsies. 26 Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesīs ar lielu spēku un godību. 27 Un tad Viņš sūtīs Savus eņģeļus un sapulcinās Savus izredzētos no četriem vējiem, no zemes gala līdz debess galam. 28 Bet mācaities līdzību no vīģes koka: kad viņa zars jau iezeļ un lapas plaukst, tad jūs nomanāt, ka vasara ir tuvu! 29 Tā arīdzan, kad jūs visu šo redzēsit notiekam, tad zinait, ka tas ir tuvu priekš durvīm. 30 Patiesi Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekāms viss tas nebūs noticis. 31 Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs. 32 Bet par to dienu vai stundu neviens nezina, ne eņģeļi debesīs, ne Dēls, kā vien Tēvs. 33 Pielūkojiet, esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kad tas laiks ir. 34 Tas ir, kā kad kāds cilvēks aizceļodams atstāja savu namu un deva saviem kalpiem visu varu, ikkatram savu darbu, un pavēlēja durvju sargam būt nomodā. 35 Tad nu esiet nomodā! Jo jūs nezināt, kad nama kungs nāk, vai vakarā, vai nakts vidū, vai gaiļos, vai no rīta agri, 36 ka tas, piepeši nākdams, jūs neatrod guļam. 37 Bet ko Es jums saku, to Es saku visiem. Esiet nomodā!"
1 Un viņam no Dieva nama izejot, kāds no viņa mācekļiem uz to saka: „Mācītāj, lūk, kādi akmeņi un kādas ēkas.“
2 Un Jēzus tam sacīja: „Vai tu visas šās lielās ēkas redzi? Tur akmens uz akmens netaps atstāts, kas netaptu nopostīts.“
3 Un kad viņš sēdēja Eļļas kalnā Dieva namam pretī, tad Pēteris, Jēkabs, Jānis un Andrejs viņu jautāja sevišķi:
4 „Saki mums, kad tas būs, un kāda būs zīme, kad viss tas piepildīsies?“
5 Bet Jēzus iesāka tiem sacīt: „Pielūkojiet, ka neviens jūs nepieviļ.
6 Jo daudzi nāks manā vārdā, sacīdami: Es tas esmu; un daudzus pievils.
7 Bet kad jūs dzirdēsit par kapiem un kajra daudzināšanu, tad nebīstieties, tam jānotiek: bet gals vēl nav klāt.
8 Jo tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti, un vietām būs zemestrīces un bada laiki. Tas būs lielo bēdu iesākums.
9 Bet lūkojiet jūs uz sevi pašiem, jo tie jūs nodos augstās tiesās, un jūs tapsit šausti sinagogās un manis dēļ vesti valdnieku un ķēniņu priekšā, tiem par liecību.
10 Un evaņģēlijam papriekš jātop sludinātam visām tautām.
11 Kad nu tie jūs vedis, jūs nodo-dami, tad nebēdājieties iepriekš; kas jums tanī pašā stundā taps dots, to runājiet; jo jūs neesat tie, kas runā, bet Svētais Gars.
12 Bet tad brālis brāli nodos uz nāvi un tēvs bērnu, un bērni celsies pret vecākiem un viņus nonāvēs.
13 Un visi jūs ienīdis mana vārda dēļ; bet kas pastāv līdz galam, tas taps iz-glābts.
14 Bet kad jūs redzēsit postīšanas negantību stāvam, kur neklājas, —kas to lasa, tas lai to labi apdomā, —tad lai bēg uz kalniem tie, kas ir Jūdejas zemē.
15 Un kas uz jumta ir, tas lai neno-kāpj nedz ieiet savā namā kaut ko iznest.
16 Un kas ir laukā, tas lai neatgriežas atpakaļ paņemt savas drēbes.
17 Bet vai grūtajām un zīdītājām tanīs dienās!
18 Bet lūdziet, lai tas nenotiek ziemas laikā.
19 Jo tanī laikā būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no paša esākuma, kopš Dievs pasauli radījis, līdz šim, un kādu arī vairs nebūs.
20 Un ja tas Kungs šīs dienas nesaīsinātu, tad neviens netaptu izglābts; bet izredzēto dēļ, ko viņš izredzējis, viņš tās dienas ir saīsinājis.
21 Un ja kas tad jums sacīs: Redzi, še ir Kristus, vai, redzi, tur viņš ir; tad neticiet.
22 Jo viltus kristi un viltus pravieši celsies un darīs zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja tas varētu notikt, ir izredzētos.
23 Bet jūs pielūkojiet; es jums visu to iepriekš esmu sacījis.
24 Bet tanīs dienās, pēc tām bēdām, saule aptumšosies, un mēness nedos savu spīdumu,
25 Un zvaigznes kritīs no debesīm, un debess stiprumi sakustēsies.
26 Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesis ar lielu spēku un godību.
27 Un tad viņš sūtīs savus eņģeļus un sapulcinās savus izredzētos no četriem vējiem, no zemes gala līdz debess galam.
28 Bet mācaities līdzību no vīģes koka: kad viņa zars jau iezeļ un lapas plaukst, tad jūs nomanāt, ka vasara ir tuvu!
29 Tā arīdzan, kad jūs visu šo re-dzēsit notiekam, tad zinait, ka tas ir tuvu priekš durvīm.
30 Patiesi es jums saku Šī cilts nezudīs, tiekams viss tas nebūs noticis.
31 Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs.
32 Bet par to dienu vai stundu neviens nezina, ne eņģeļi debesīs, ne Dēls, kā vien Tēvs.
33 Pielūkojiet, esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kad tas laiks ir.
34 Tas ir, kā kad kāds cilvēks aizceļodams atstāja savu namu un deva saviem kalpiem visu varu, ikkatram savu darbu, un pavēlēja durvju sargam būt nomodā.
35 Tad nu esiet nomodā! Jo jūs ne-zināt, kad nama kungs nāk, vai vakarā, vai nakts vidū, vai gaiļos, vai no rīta agri,
36 Ka tas, piepeši nākdams, jūs neatrod guļam.
37 Bet ko es jums saku, to es saku visiem. Esiet nomodā!“
