1 Bēdas man! Jo man klājas kā tādam augļu novākšanas laikā, kas vīnadārzā salasa ražas atlikumus, kad vairs neatrod neviena ēšanai derīga ķekara un arī nevienas pirmās ražas vīģes, ko mana sirds tā kāro! 2 Dievbijīgie ir izmiruši šai zemē, un taisnīgo vairs nav ļaužu starpā; visi slāpst tikai pēc asinīm, viņi cenšas cits citam izlikt valgus, jo tie viens otru uzlūko par medījumu. 3 Viņu rokas gatavas darīt ļaunu; ko grib novada valdnieks, to izpilda tiesnesis par maksu. Tie, kam vara, izsaka ļaunas vēlēšanās aiz tīrās vieglprātības un groza lietas, kā viņiem patīk. 4 Labākie viņu starpā ir kā ērkšķi un godīgākie ir kā ērkšķu dzīvžogs. Bet, kad pienāks tava sludinātāju diena un kad tev draudēs barga piemeklēšana, tad viņi nezinās, kur izeja. 5 Neviens lai neuzticas savam tuvākam, neviens lai nepaļaujas uz savu draugu! Noslēdz savas mutes vārtus pat tai sievai, kas guļ tev pie krūtīm! 6 Jo dēls nicina un nopaļā tēvu, meita uzstājas pret māti, vedekla ir pret vīramāti, un cilvēka ienaidnieki ir viņa pašamājinieki. 7 Bet es noraugos uz To Kungu un gaidu uz Dievu, manas glābšanas nesēju; mans Dievs mani uzklausīs! 8 Nepriecājies par mani, mana ienaidniece, ja es guļu nogāzts pie zemes: es atkal celšos kājās, un, ja es arī mītu tumsā, tad tomēr Tas Kungs ir mana gaisma! 9 Es panesīšu Tā Kunga dusmas, jo es jau esmu pret Viņu grēkojis, kamēr Viņš izšķirs manu lietu un dos man taisnību; Viņš mani izvedīs gaismā, tā ka es ar prieku skatīšu Viņa taisnību. 10 Manai ienaidniecei tas būs jāredz un pašai par lielu kaunu arī jāatzīst, viņai, kas tagad man saka: "Kur ir Tas Kungs, tavs Dievs?" Manas acis ar gandarījumu redzēs, ka viņu tad kā dubļus samin uz ielas. 11 "Nāks diena, kur atkal no jauna uzcels tavus mūrus, diena, kur tavas robežas sniegsies atkal tālu. 12 Tanī dienā nāks pie tevis no Asīrijas un Ēģiptes pilsētām, no Ēģiptes līdz Eifratai, no vienas jūras līdz otrai, no viena kalna līdz otram. 13 Bet zeme paliks par neauglīgu atmatu savu iedzīvotāju dēļ, un tas būs sods par viņu ļaunajiem darbiem." 14 Bet Tu gani ar Savu gana vēzdu Savu tautu, šo ganāmo pulku, kas Tev pieder kā mantojums, Savus sīklopus, kas dzīvo atdalīti meža kalnājā, Karmela vidū; laid viņiem ganīties atkal Basanā un Gileādā kā kādreiz vecos laikos! 15 "Es likšu viņiem pieredzēt atkal brīnumus kā tai laikā, kad viņi izgāja no Ēģiptes zemes. 16 Citas tautas to redzēs un paliks kaunā ar visu savu varu, tie liks roku uz mutes, un viņu ausis būs kurlas. 17 Lai viņi laiza putekļus kā čūskas, kā zemes tārpi, lai viņi, bailēs trīcēdami, lien laukā no savām pilīm un tuvojas Tam Kungam, mūsu Dievam, lai tie izjūt bailes Tavā priekšā." 18 Kur ir tāds Dievs, kā Tu esi, kas piedod grēkus un neatmaksā Savas tautas atlikušajiem viņu noziegumus, kas mūžīgi netur dusmas? Jo Tev patīk žēlastība. 19 Viņš atnāks pie mums atkal atpakaļ, Viņš apžēlosies par mums; mūsu vainas Viņš griezīs atkal par labu. Visus mūsu grēku darbus tu liec iemest jūras dziļumos. 20 Tu parādīsi Jēkabam uzticību un dāvināsi žēlastību Ābrahāmam, ko Tu esi mūsu tēviem apsolījis ar zvērestu kopš senajām dienām.
1 Bēdas man! —jo man klājas kā tādam augļu novākšanas laikā, kas vīna dārzā salasa ražas atlikumus, kad vairs neatrod neviena ēšanai derīga ķekara un arī nevienas pirmās ražas vīģes, ko mana sirds tā kāro!
2 Dievbijīgie cilvēki ir izmiruši šai zemē, un taisnīgo vairs nav ļaužu starpā; visi slāpst tikai pēc asinīm, viņi cenšas cits citam izlikt valgus, jo tie viens otru uzlūko par medījumu.
3 Viņu rokas gatavas darīt ļaunu; ko grib novada valdnieks, to izpilda tiesnesis par maksu. Tie, kam vara, izsaka ļaunas vēlēšanās aiz tīrās vieglprātības un groza lietas, kā viņiem patīk.
4 Labākie viņu starpā ir kā ērkšķi un godīgākie ir kā ērkšķu dzīvžogs. Bet kad pienāks tavu sludinātāju diena un kad tev draudēs barga piemeklēšana, tad viņi nezinās, kur izeja.
5 Neviens lai neuzticas savam tuvākam, neviens lai nepaļaujas uz savu draugu! Noslēdz savas mutes vārtus pat tai sievai, kas guļ tev pie krūtīm!
6 Jo dēls nicina un nopaļā tēvu, meita uzstājas pret māti, vedekla ir pret vīra māti, un cilvēka ienaidnieki ir viņa paša mājinieki.
7 Bet es noraugos uz to Kungu un gaidu uz Dievu, manas glābšanas nesēju; mans Dievs mani uzklausīs!
8 Nepriecājies par mani, mana ienaidniece, ja es guļu nogāzts pie zemes: es atkal celšos kājās, un ja es ari mitu tumsā, tad tomēr tas Kungs ir mana gaisma!
9 Es panesišu tā Kunga dusmas, —jo es jau esmu pret Viņu grēkojis, —kamēr Viņš izšķirs manu lietu un dos man taisnibu; Viņš mani izvedis gaismā, tā j ka es ar prieku skatišu Viņa taisnību.
10 Manai ienaidmecei tas būs jāredz un pašai par lielu kaunu ari jāatzist, viņai, kas tagad man saka: „Kur ir tas Kungs, tavs Dievs?“ —Manas acis ar gandarījumu redzēs, kā viņu tad kā dubļus samin uz ielas. —
11 „Nāks diena, kur atkal no jauna uzcels tavus mūrus, diena, kur tavas robežas sniegsies atkal tālu.
12 Tani dienā nāks pie tevis no Asinjas un nocietinātās pilsētas Tīras un no apgabaliem tālāk lidz pat lielajai upei—Nīlai, kā ari no Ēģiptes lidz Eifratas dižupei, no vienas jūras lidz otrai, no viena kalna lidz otram.
13 Bet zeme paliks par neaugligu atmatu savu iedzīvotāju dēļ, un tas būs sods par viņu ļaunajiem darbiem.“
14 Bet tu gani ar savu gana vēzdu savu tautu, šo ganāmo pulku, kas tev pieder kā mantojums, savus sīklopus, kas dzīvo atdaliti meža kalnājā, Karmela vidū; laid viņiem ganīties atkal Basanā un Gileādā kā kādreiz vecos laikos!
15 „Es likšu viņiem pieredzēt atkal brīnumus kā tai laikā, kad viņi izgāja no Ēģiptes zemes.
16 Pagānu tautas to redzēs un paliks kaunā ar visu savu varu, tie liks roku uz mutes, un viņu ausis būs kurlas.
17 Lai viņi laiza putekļus kā čūskas, kā zemes tārpi, lai viņi, bailēs trīcēdami, lien laukā no savām pilīm un tuvojas tam Kungam, mūsu Dievam, lai tie izjūt bailes tavā priekšā.“
18 Kur ir tāds Dievs, kā Tu esi, kas piedod grēkus un neatmaksā savas tautas atlikušajiem viņu noziegumus, kas mūžīgi netur dusmas, jo Tev patīk žēlastība?
19 Viņš atnāks pie mums atkal atpakaļ, Viņš apžēlosies pār mums; mūsu vainas Viņš griezīs atkal par labu. Visus mūsu grēku darbus Tu liec iemest jūras dziļumos.
20 Tu parādīsi Jēkabam uzticību un dāvināsi žēlastību Ābrahāmam, ko Tu esi mūsu tēviem apsolījis ar zvērestu kopš senajām dienām.
