1 "Jo Debesu valstība ir līdzīga namatēvam, kas rīta agrumā izgāja strādniekus derēt savā vīnadārzā. 2 Un, saderējis strādniekus par vienu denāriju kā dienas algu, viņš nosūtīja tos savā vīnadārzā. 3 Un viņš izgāja ap trešo stundu un redzēja vēl citus pie tirgus bez darba stāvam 4 un sacīja tiem: noeita arī jūs vīnadārzā, es jums došu, kas nākas. 5 Un tie nogāja. Atkal viņš izgāja ap sesto un devīto stundu un darīja tāpat. 6 Bet, ap vienpadsmito stundu izgājis, viņš atrada vēl kādus stāvam un saka tiem: ko jūs visu dienu šeit stāvat bez darba? 7 Tie viņam saka: neviens mūs nav derējis. - Viņš saka tiem: eita jūs arīdzan vīnadārzā, un, kas nākas, to jūs dabūsit. 8 Bet, kad vakars metās, vīnadārza kungs saka savam uzraugam: pasauc strādniekus un izmaksā tiem algu, iesāc ar pēdējiem un beidz ar pirmajiem. 9 Tad atnāca tie, kas bija derēti ap vienpadsmito stundu, un katrs dabūja pa denārijam. 10 Un, kad pirmie atnāca, tie cerēja dabūt vairāk; bet arī viņi dabūja katrs pa denārijam. 11 To saņēmuši, viņi kurnēja pret namatēvu 12 un sacīja: šie pēdējie strādāja vienu vien stundu, un tu tos pielīdzināji mums, kas dienas nastu un karstumu esam cietuši. 13 Bet viņš atbildēja un sacīja vienam no tiem: draugs, es tev nedaru netaisnību. Vai tu ar mani neesi saderējis par vienu denāriju? 14 Ņem, kas tev pieder, un ej; bet šim pēdējam es gribu dot tikpat daudz kā tev. 15 Vai tad man nav tiesības darīt ar savu mantu, kā es gribu? Jeb vai tava acs ir skaudīga, ka es esmu labs? 16 Tā pēdējie būs pirmie un pirmie pēdējie. Jo daudz ir aicinātu, bet maz izredzētu." 17 Bet dodamies ceļā uz Jeruzālemi Jēzus ņēma divpadsmit mācekļus pie Sevis un iedams tiem sacīja: 18 "Redzi, mēs aizejam uz Jeruzālemi, un Cilvēka Dēlu nodos augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem; un tie Viņu notiesās uz nāvi 19 un nodos pagāniem, lai tie Viņu apmēdītu, šaustu un sistu krustā; un trešā dienā Viņš celsies augšām." 20 Tad Cebedeja dēlu māte nāca ar saviem dēliem pie Viņa, metās zemē un lūdza ko no Viņa. 21 Un Viņš tai sacīja: "Ko tu gribi?" Viņa saka Tam: "Saki, lai šie abi mani dēli sēd Tavā valstībā viens Tev pa labo, otrs pa kreiso roku." 22 Bet Jēzus atbildēja un sacīja: "Jūs nezināt, ko lūdzat. Vai jūs varat dzert to biķeri, ko Es dzeršu?" Tie saka Viņam: "Varam gan." 23 Un Viņš saka tiem: "Manu biķeri jums būs gan dzert, bet sēdēt pie Manas labās un kreisās rokas, to dot Man nepiederas; tas pienākas tiem, kam Mans Tēvs to sagādājis." 24 Un, kad tie desmit to dzirdēja, viņi apskaitās par šiem diviem brāļiem. 25 Bet Jēzus pieaicināja tos un sacīja: "Jūs zināt, ka valdnieki ir kungi pār tautām un lielie kungi tās apspiež. 26 Bet pie jums tā nebūs būt; bet, kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu sulainis. 27 Un, ja kas jūsu starpā grib būt pirmais, tas lai ir jūsu kalps; 28 tā kā Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet ka Viņš kalpotu un atdotu Savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem." 29 Un, kad tie izgāja no Jērikas, daudz ļaužu tiem sekoja. 30 Un redzi, divi akli sēdēja ceļmalā; kad tie dzirdēja Jēzu garām ejam, tie brēca un sacīja: "Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!" 31 Bet ļaudis apsauca tos, ka tie klusu ciestu; bet tie brēca vēl vairāk un sacīja: "Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!" 32 Un Jēzus apstājās, pasauca tos un sacīja: "Ko jūs gribat, lai Es jums daru?" 33 Tie saka Viņam: "Kungs, ka mūsu acis tiktu atdarītas." 34 Jēzum palika viņu žēl, un Viņš aizskāra to acis, un tie tūdaļ kļuva atkal redzīgi un Viņam sekoja.
1 „Jo debesu valstība ir līdzīga nama tēvam, kas rīta agrumā izgāja strādniekus derēt savā vīna kalnā.
2 Un saderējis strādniekus par vienu denariju kā dienas algu, viņš nosūtīja tos savā vīna kalnā.
3 Un viņš izgāja ap trešo stundu un redzēja vēl citus pie tirgus bez darba stāvam
4 Un sacīja tiem: Noeita ir jūs vīna kalnā, es jums došu, kas nākas.
5 Un tie nogāja. Atkal viņš izgāja ap sesto un devīto stundu un darīja tāpat.
6 Bet ap vienpadsmito stundu izgājis, viņš atrada vēl kādus stāvam un saka tiem: Ko jūs visu dienu šeit stāvat bez darba?
7 Tie viņam saka: Neviens mūs nav derējis. Viņš saka tiem: Eita jūs arīdzan vīna kalnā, un kas nākas, to jūs dabūsit.
8 Bet kad vakars metās, vīna kalna kungs saka savam uzraugam: Pasauc strādniekus un izmaksā tiem algu, iesāc ar pēdējiem un beidz ar pirmajiem.
9 Tad atnāca tie, kas bija derēti ap vienpadsmito stundu, un katrs dabūja pa denarijam.
10 Un kad pirmie atnāca, tie cerēja dabūt vairāk; bet arī viņi dabūja katrs pa denarijam.
11 To saņēmuši, viņi kurnēja pret nama tēvu
12 Un sacīja: Šie pēdējie strādāja vienu vien stundu, un tu tos pielīdzināji mums, kas dienas nastu un karstumu esam cietuši.
13 Bet viņš atbildēja un sacīja vienam no tiem: Draugs, es tev nedaru netaisnību. Vai tu ar mani neesi saderējis par vienu denariju?
14 Ņem, kas tev pieder, un ej; bet šim pēdējam es gribu dot tikpat daudz kā tev.
15 Vai tad man nav tiesības darīt ar savu mantu, kā es gribu? Jeb vai tava acs ir skaudīga, ka es esmu labs?
16 Tā pēdējie būs pirmie, un pirmie pēdējie. [Jo daudz ir aicinātu, bet maz izredzētu.]“
17 Bet dodamies ceļā uz Jeruzālemi, Jēzus ņēma divpadsmit mācekļus pie sevis un iedams tiem sacīja:
18 „Redzi, mēs aizejam uz Jeruzālemi, un Cilvēka Dēlu nodos augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem; un tie viņu notiesās uz nāvi
19 Un nodos pagāniem, lai tie viņu apmēdītu, šaustu un sistu krustā; un trešā dienā viņš celsies augšām.“
20 Tad Cebedeja dēlu māte nāca ar saviem dēliem pie viņa, metās zemē un lūdza ko no viņa.
21 Un viņš tai sacīja: „Ko tu gribi?“ Viņa saka uz to: „Saki, lai šie mani abi dēli sēd tavā valstībā viens tev pa labo, otrs pa kreiso roku.“
22 Bet Jēzus atbildēja un sacīja: „Jūs nezināt, ko lūdzat. Vai jūs varat dzert to kausu, ko es dzeršu? Tie saka uz viņu: „Varam gan.“
23 Un viņš saka tiem: „Manu kausu jums būs gan dzert, bet sēdēt pie manas labās un kreisās rokas, to dot man nepiederas; tas pienākas tiem, kam mans Tēvs to sagādājis.“
24 Un kad tie desmit to dzirdēja, viņi apskaitās par šiem diviem brāļiem.
25 Bet Jēzus pieaicināja tos un sacīja: „Jūs zināt, ka valdnieki ir kungi pār tautām, un lielie kungi tās apspiež.
26 Bet pie jums tā nebūs būt; bet, kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu sulainis.
27 Un ja kas jūsu starpā grib būt pirmais, tas lai ir jūsu kalps;
28 Tā kā Cilvēka Dēls nav nācis, lai viņam kalpotu, bet ka viņš kalpotu un atdotu savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem.“
29 Un kad tie izgāja no Jērikas, daudz ļaužu tiem sekoja.
30 Un redzi, divi akli sēdēja ceļmalā; kad tie dzirdēja Jēzu garām ejam, tie brēca un sacīja: „Kungs, tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!“
31 Bet ļaudis apsauca tos, ka tie klusu ciestu; bet tie brēca vēl vairāk un sacīja: „Kungs, tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!“
32 Un Jēzus apstājās, pasauca tos un sacīja: „Ko jūs gribat, lai es jums daru?“
33 Tie saka uz viņu: „Kungs, ka mūsu acis tiktu atdarītas.“
34 Jēzum palika viņu žēl, un viņš aizkāra to acis, un tie tūdaļ kļuva atkal redzīgi un viņam sekoja.
