1 Un notika pēc Jozuas nāves, ka Israēla bērni jautāja Tam Kungam: "Kurš no mums lai iet pa priekšu karot pret kānaāniešiem?" 2 Un Tas Kungs sacīja: "Jūda lai dodas uzbrukumā; redzi, Es to zemi nododu viņa rokā." 3 Tad Jūda sacīja savam brālim Simeonam: "Nāc man līdzi uz manu ar meslošanu piešķirto daļu, cīnīsimies abi pret kānaāniešiem; tad arī es iešu tev līdzi uz tev piešķirto daļu." Un Simeons gāja viņam līdzi. 4 Un Jūda devās kalnup, un Tas Kungs nodeva kānaāniešus un ferisiešus viņu rokā, un viņi sakāva pie Bezekas desmit tūkstošus vīru. 5 Un viņi sastapa Adonī-Bezeku Bezekā un karoja pret viņu, un uzvarēja kānaāniešus un ferisiešus. 6 Un Adonī-Bezeks bēga, bet tie viņu vajāja un sagūstīja, un nocirta viņam kāju lielos pirkstus un roku īkšķus. 7 Tad Adonī-Bezeks sacīja: "Septiņdesmit ķēniņi ar nogrieztiem roku īkšķiem un nocirstiem kāju lielajiem pirkstiem uzlasīja druskas zem mana galda; kā es esmu darījis, tā Dievs man ir atmaksājis." Un tie viņu veda uz Jeruzālemi, un tur viņš nomira. 8 Un Jūdas bērni cīnījās pret Jeruzālemi, ieņēma to, nogalināja ļaudis ar zobena asmeni un aizdedzināja pilsētu. 9 Un pēc tam Jūdas bērni gāja karot pret tiem kānaāniešiem, kas dzīvoja kalnā, kā arī dienvidu zemē un līdzenumā. 10 Un Jūdas bērni devās karot pret tiem kānaāniešiem, kas dzīvoja Hebronā, bet senāk Hebronu sauca par Kirjat-Arbu, un tie sakāva Šešaju, Ahimanu un Talmaju. 11 Un no turienes viņš devās cīņā pret Debīras iedzīvotājiem, bet senāk Debīras vārds bija Kirjat-Sefere . 12 Un Kālebs sacīja: "Kas Kirjat-Seferi uzveiks un ieņems, tam es došu savu meitu Aksu par sievu." 13 Tad Kāleba jaunākā brāļa Kenasa dēls Otniēls ieņēma pilsētu, un viņš tam deva savu meitu Aksu par sievu. 14 Un notika, kad viņa tika tam pievesta, tad viņa to pierunāja, lai viņai būtu ļauts izlūgties no sava tēva tīrumu; un, kad viņa nolēca no ēzeļa, tad Kālebs viņai prasīja: "Ko tu vēlies?" 15 Un viņa tam atbildēja: "Dod man savu svētības dāvanu, jo tu man esi devis dienvidu zemi, un tad dod man arī ūdens avotus." Tad Kālebs viņai deva gan augšējos, gan apakšējos ūdens avotus. 16 Arī Mozus svaiņa kenieša bērni nāca no Temarimas pilsētas un kopā ar Jūdas pēcnācējiem devās uz Jūdas tuksnesi, kas atrodas uz dienvidiem no Aradas Negebā, un, turp nonākuši, tie apmetās pie šīs tautas. 17 Un Jūda nāca ar savu brāli Simeonu, un viņi sakāva tos kānaāniešus, kuri dzīvoja Zepatā; viņi to pilnīgi iznīcināja un nosauca pilsētu vārdā Horma . 18 Un Jūda ieņēma Gazu ar tās apgabalu, Aškalonu ar tās apgabalu un Ekronu ar tās apgabalu. 19 Un Tas Kungs bija ar Jūdu, ka viņi spēja ieņemt kalnu apgabalus, bet ielejas iedzīvotājus viņi sev pakļaut nevarēja, jo tiem bija dzelzs kara rati. 20 Un Kālebam viņi deva Hebronu, kā Mozus bija solījis, un viņš no turienes izdzina trīs Anaka dēlus. 21 Bet jebusieši dzīvoja Jeruzālemē, un Benjamīna bērni nespēja tos padzīt; tā nu jebusieši palika Jeruzālemē, kopā dzīvodami ar Benjamīna bērniem līdz šai dienai. 22 Bet Jāzepa nams devās kalnup pret Bēteli, un Tas Kungs bija ar viņiem. 23 Un Jāzepa nams lika Bēteli izlūkot, bet šīs pilsētas senākais vārds bija Lūza. 24 Tad izlūki ieraudzīja kādu vīru, kas iznāca no pilsētas, un tie viņam sacīja: "Parādi mums ieeju pilsētā, un mēs tevi par to atalgosim." 25 Un viņš tiem parādīja, kur varēja ieiet pilsētā, un tie nopostīja pilsētu un nogalināja ļaudis ar zobena asmeni, bet to vīru un visu viņa ģimeni tie lika mierā. 26 Tad šis vīrs nogāja uz hetiešu zemi, un tur viņš uzcēla pilsētu un nosauca to vārdā Lūza; tas ir viņas vārds līdz šai dienai. 27 Un Manase nespēja izdzīt tos, kas bija Bet-Šeanā un tās mazajās pilsētās, nedz arī iedzīvotājus no Taānakas un tās mazajām pilsētām, nedz iedzīvotājus no Doras un tās mazajām pilsētām, nedz iedzīvotājus no Jibleāmas un tās mazajām pilsētām, nedz iedzīvotājus no Megidas un tās mazajām pilsētām; tādēļ kānaāniešiem izdevās palikt dzīvot šinī zemē. 28 Bet, kad Israēls pieauga spēkā, tad tas kānaāniešus paverdzināja, bet izdzīt tos neizdzina. 29 Arī Efraims nespēja izdzīt kānaāniešu iedzīvotājus no Gezeras, un kānaānieši palika dzīvojam to vidū Gezerā. 30 Tāpat Zebulons nespēja izdzīt iedzīvotājus no Kitronas, nedz no Nahalolas; tā kānaānieši dzīvoja viņu vidū un vergoja tiem. 31 Un Ašers nespēja izdzīt Ako iedzīvotājus, nedz arī tos, kas mita Sidonā, Ahlabā, Ahsibā, Helebā, Afekā, Rehobā. 32 Tā nu ašerieši dzīvoja kānaāniešu, tās zemes iedzīvotāju, vidū, jo viņi tos neizdzina. 33 Arī Naftalis neizdzina Bet-Šemešas, nedz arī Bet-Anatas iedzīvotājus, bet dzīvoja kānaāniešu, tās zemes iedzīvotāju, vidū; tomēr Bet-Šemešas un Bet-Anatas iedzīvotāji tiem kļuva par vergiem. 34 Un amorieši atspieda Dana bērnus kalnos, jo viņi neļāva tiem piekļūt ielejai. 35 Tomēr amorieši palika dzīvot Har-Heresā, Ajalonā un Šaālbimā; bet, kad Jāzepa nama roka kļuva stiprāka, tie kļuva par vergiem. 36 Un amoriešu robeža sniedzās no pieejas Akrabu kalniem līdz Sēlai un vēl tālāk.
1 Un notika pēc Jozuas nāves, ka Israēla bērni jautāja tam Kungam, vaicādami: „Kupš no mums lai iet pa priekšu karot pret kānaāniešiem?“
2 Un tas Kungs sacīja: „Jūda lai dodas uzbrukumā; redzi, Es zemi nododu viņa rokā.“
3 Tad Jūda sacīja savam brālim Simeonam: „Nāc man līdzi uz manu man ar mēslošanu piešķirto daļu, cīnīsimies abi pret kānaāniešiem; tad arī es iešu tev līdzi uz tev piešķirto daļu.“ Un Simeons gāja viņam līdzi.
4 Un Jūda devās kalnup, un tas Kungs nodeva kānaāniešus un ferisiešus viņu rokā; un viņi sakāva pie Bezekas desmit tūkstoš vīrus.
5 Un viņi sastapa Adonī-Bezeku Bezekā un karoja pret viņu un uzvarēja kānaāniešus un ferisiešus.
6 Un Adonī-Bezeks bēga, bet tie viņu vajāja un sagūstīja un nocirta viņam kāju lielos pirkstus un roku īkšķus.
7 Tad Adonī-Bezeks sacīja: „Sep-tiņdesmit ķēniņi ar nogrieztiem roku īkšķiem un nocirstiem kāju lielajiem pirkstiem uzlasīja druskas zem mana galda; kā es esmu darījis, tā Dievs man ir atmaksājis.“ Un ue viņu veda uz Jeruzālemi, un tur viņš nomira.
8 Un Jūdas dēli cīnījās pret Jeruzālemi, ieņēma to, nogalināja ļaudis ar zobena asmeni un aizdedzināja pilsētu.
9 Un pēc tam Jūdas dēli gāja karot pret tiem kānaāniešiem, kas dzīvoja kalnos, kā arī Negebā un Šefelā.
10 Un Jūdas dēli devās karot pret tiem kānaāniešiem, kas dzīvoja Hebronā, —bet senāk Hebronu sauca par Kirjat-Arbu, un tie sakāva Šešaju, Ahimanu un Talmaju.
11 Un no turienes viņš devās cīņā pret Debīras iedzīvotājiem, bet senāk Debīras vārds bija Kirjat-Sefera.
12 Un Kālebs paziņoja: „Kas Kirjat-Seferu uzveiks un ieņems, tam es došu savu meitu Aksu par sievu.“
13 Tad Kāleba jaunākā brāļa Kenasa dēls Otniēls ieņēma pilsētu, un viņš tam deva savu meitu Aksu par sievu.
14 Un notikās, kad viņa tika tam pievesta, tad viņa to pierunāja, lai viņai būtu ļauts izlūgties no sava tēva gabalu tīruma; un kad viņa nolēca no ēzeļa, tad Kālebs viņai prasīja: „Ko tu vēlies?“
15 Un viņa tam atbildēja: „Lūdzu, dod man savu svētību! Ja jau tu mani esi ieprecinājis Negeba zemē, tad dod man līdzi ar! ūdens avotus!“ Tad Kālebs viņai deva ir augšējos, ir apakšējos ūdens avotus.
16 Ari Mozus svaiņa kenieša bērni nāca no Temarimas pilsētas un kopā ar Jūdas pēcnācējiem devās uz Jūdas tuksnesi, kas atrodas uz dienvidiem no Aradas Negebā, un turp nonākuši, tie apmetās pie šīs tautas.
17 Un Jūda nāca ar savu brāli Simeonu, un vini sakāva tos kānaāniešus, kujri dzīvoja Zepatā; viņi to pilnīgi izpostīja un nosauca pilsētu jaunā vārdā—Horma.
18 Un Jūda ieņēma Gazu ar tās apgabalu, Aškalonu ar tās apgabalu un Ekronu ar tās apgabalu.
19 Un tas Kungs bija ar Jūdu, ka viņi spēja gan ieņemt kalnu apgabalus, turpretim ielejas iedzīvotājus viņi sev pakļaut nevarēja, jo tiem bija dzelzs kaujas rati.
20 Un Kālebam viņi deva Hebronu, kā Mozus bija apsolījis, un viņš no turienes izdzina trīs Ēnaka dēlus.
21 Bet jebusieši dzīvoja Jeruzālemē, un Benjamīna pēcnācēji nespēja tos padzīt; tā nu jebusieši palika Jeruzālemē, kopā dzīvodami ar Benjamīna bērniem līdz šai dienai.
22 Bet Jāzepa nams devās kalnup pret Bēteli, un tas Kungs bija ar viņiem.
23 Un Jāzepa nams lika Bēteli izlūkot, bet šīs pilsētas senākais vārds bija Lūza.
24 Tad izlūki ieraudzīja kādu vīru, kas iznāca no pilsētas, un tie viņam sacīja: „Parādi mums ieeju pilsētā, un mēs tevi par to atalgosim.“
25 Un kad viņš tiem parādīja, kur varēja ieiet pilsētā, tad tie nopostīja pilsētu un nogalināja ļaudis ar zobena asmeni, bet to vīru un visu viņa ģimeni tie atstāja brīvībā.
26 Tad šis vīrs nogāja uz hetiešu zemi, un tur viņš uzcēla pilsētu un nosauca to vārdā Lūza; tas ir viņas vārds līdz šai dienai.
27 Un Manases cilts nespēja izdzīt tos, kas bija Bet-Šeanā un tās ciemos, nedz arī iedzīvotājus no Taānakas ar tās priekšpilsētām, tāpat arī ne iedzīvotājus no Doras un tās mazpilsētām, nedz iedzīvotājus no Megidas un tās mazām pilsētām; tādēļ kānaāmešiem izdevās palikt dzīvot šinī zemē.
28 Bet vēlāk, kad Israēls pieauga spēkā, tad tas sev pakļāva kānaāniešus klaušu darbiem, bet izdzīt tos neizdzina.
29 Ari Ēfraima cilts nespēja izdzīt kānaāniešu iedzīvotājus no Gezeras, un kānaānieši palika dzīvojam to vidū Gezerā.
30 Tāpat Zebulona cilts nespēja izdzīt iedzīvotājus no Kitronas nedz no Nahalolas; tā kānaānieši dzīvoja arī viņu vidū, un tie kļuva par dzimtsļaudīm.
31 Un Ašers nespēja izdzīt Ako iedzīvotājus nedz arī tos, kas mita Sidonā, Achlabā, Achsibā, Helebā, Afekā, Rehobā.
32 Tā nu Ašera cilts piederīgie dzīvoja kānaāniešu, tas ir iezemiešu, vidū tādēļ, ka viņi tos neizdzina.
33 Līdzīgi arī Naftaļa cilts neizdzina Bet-Šemešas nedz arī Bet-Anatas iedzīvotājus, bet tā dzīvoja kānaāniešu, tās zemes iedzīvotāju, vidū; tomēr Bet-Šemešas un Bet-Anatas iedzīvotāji tiem kļuva par klaušu pildītājiem.
34 Bet amorieši atspieda Dana cilts piederīgos kalnos, jo tie nemaz neļāva viņiem piekļūt ielejai.
35 Tāpēc amoriešiem izdevās noturēties un palikt uz dzīvi Har-Heresā, Ajalonā un Šaālbimā; bet tad, kad Jāzepa cilts roka kļuva stiprāka, tie nokļuva dzimtsļaužu kārtā.
36 Un amoriešu robeža sniedzās no pieejas Akrabu kalmēm līdz Sēlai un vēl par to tālāk.
