1 Bēdas Efraima dzērāju lepnajam valdnieku vainagam un vīstošam puķu vainagam vīna apreibināto galvā treknā ielejā! 2 Tam Kungam jau ir kāds pie rokas, stiprs un varens: kā krusas negaiss, kā graujoša vētra un kā briesmīga lietusgāze ar ūdens straumēm Viņš tos nogāzīs pie zemes. 3 Zem kājām samīs Efraima dzērāju lepno vainagu. 4 Un viņas krāšņā rota, kas grezno auglīgās ielejas virsotnes, būs kā vīstoša puķe, kā agrīna vīģe ražas ievākšanas priekšlaikā: līdzko to kāds ierauga, tūdaļ viņš to ņem un apēd. 5 Tanī laikā Tas Kungs Cebaots būs Savas tautas atlikušiem par skaistu vainagu un par krāšņu pieres rotu; 6 Viņš iedvesīs taisnības garu tiem, kas sēd tiesas amatos, un stiprumu tiem, kas no vārtiem atsit ienaidnieku uzbrukumu. 7 Bet arī viņi grīļojas, vīna piedzēruši un stipra dzēriena apdullināti; priesteri un pravieši, kas vīna un stipra dzēriena apreibināti, kaut ko muld, pravietodami un tiesu spriezdami! 8 Patiesi, visi galdauti apspļauti un pilni netīrumu! 9 Kam tad tāds spēks iedvest kam kādu atziņu, kam mācīs saprašanu? Taču ne tikko kā no piena atradinātiem, no mātes krūts atšķirtiem bērniem? 10 Jo tur tiek teikts: "Dari tu to, tu atkal to, rīkojies vienreiz tā, otrreiz atkal tā, šeit pa drusciņai, tur pa drusciņai!" 11 Tiešām, ar ļaužu starpniecību, kam pinas lūpas un kas šļupst ar svešādu mēli, Viņš runās uz šo tautu, 12 Viņš, kas tiem sacījis: "Šeit ir dusas vieta! Dodiet atdusu piekusušiem; šeit ir miera vieta!" Bet tie to negribēja dzirdēt. 13 Tādēļ atskanēs uz tiem šis vārds kā Tā Kunga vārds: "Dari tu to, tu atkal to, rīkojies šoreiz tā, citreiz atkal tā, šeit pa drusciņai, tur pa drusciņai!" - lai viņi ietu un pakristu augšpēdu, tiktu satriekti vai sapītos un kristu gūstā. 14 Tādēļ klausaities Tā Kunga vārdu, zobotājies un pļāpātāji, jūs, kas valdāt pār šo tautu Jeruzālemē. 15 Jo jūs taču sacījāt: "Mēs slēdzām derību ar nāvi un līgumu ar elli; kad pāri mums nāks plūdu briesmas ar savām bangām, tās mūs neskars: meli taču ir mūsu patvērums, un viltus ir mūsu apsegs." 16 Tādēļ saka Dievs Tas Kungs: "Redzi, Es lieku Ciānā pamatakmeni, izraudzītu akmeni, dārgu stūra akmeni, kas klintij līdzīgi pamatots; kas tic, nepaliks kaunā! 17 Es padarīšu tiesu par mērauklu un taisnību par atsvaru; krusa aizraus melu aizsegu, un ūdens plūdi aizskalos viņu paslēptuvi." 18 Tad jūsu derība ar nāvi zaudēs spēku, un jūsu līgums ar elli vairs nepastāvēs. Kad soda briesmas nāks ar savām bangām, tās jūs satrieks. 19 Kad vien tās ies jums pāri, tās jūs skars un jums uzbruks: tās nāks ik rītus, dienā un naktī. Tīrās šausmās tad būs sajust piepildāmies atklāsmi. 20 Gulta ir par īsu, lai varētu tajā izstiepties, sega ir par šauru, lai varētu tajā ietīties. 21 Jo Tas Kungs celsies kā pie Peracima kalna, Viņš iedegsies un trīcēs dusmās kā Gibeona ielejā, lai izpildītu Savu nodomu, Savu neparasto nodomu, lai padarītu Savu darbu, Savu savādo darbu. 22 Rimstiet, paļātāji, lai jūsu važas netop savilktas vēl ciešāk, jo es dzirdēju no Tā Kunga Cebaota, ka iznīcināšana nolemta uz visas zemes. 23 Esiet modrīgi un klausaities manu balsi, uzklausait un ņemiet vērā, ko es saku! 24 Vai tad zemkopis vienmēr ar savu tīrumu sēšanai, to vienmēr vago un ecē? 25 Vai nav tā? Kad arumi ir nolīdzināti, viņš taču kaisa dilles un dēstī ķimenes, un sēj kviešus rindās un miežus norādītā vietā, un gar malu vēl ko citu. 26 Tā viņam Dievs ir ierādījis, ka tas tā pareizi, un viņu pamācījis. 27 Dilles taču nekuļ ar kuļamo veltni, nedz ķimenes ar kuļamo ratu, bet dilles kuļ ar spriguli un ķimenes izsit ar kulstīklu. 28 Labības graudu kuļot, to taču nesamaļ, to nekuļ bez pārtraukuma; kad pār to veļas kuļamo ratu riteņi un zirgi tam iet pāri, to tomēr nesamaļ. 29 Arī tas nāk no Tā Kunga Cebaota - brīnišķs Viņš padomā un liels gudrībā!
1 Lāsts Ēfraima dzērāju lepnajam valdinieku vainagam un vīstošam puķu vainagam vīna apreibināto galvā treknā ielejā!
2 Tam Kungam jau ir kāds pie rokas, stiprs un varens: kā krusas negaiss, kā graujoša vētra un kā briesmīga lietus gāze ar ūdens straumēm Viņš tos nogāzīs pie zemes.
3 Zem kājām samīs Efraima dzērāju lepno vainagu,
4 Un viņa mirdzošā skaistuma vīstošajam ziedu klājam treknās ielejas zemes virsotnē klāsies tā kā agrīnai vīģei ražas ievākšanas priekšlaikā: līdz kā to kāds ierauga, tūdaļ viņš ņem to un apēd.
5 Tanī laikā būs tas Kungs Cebaots savas tautas atlikumam par skaistu vainagu un par krāšņu pieres greznuma sloksni;
6 Viņš iedvesīs taisnības garu tiem, kas sēd tiesas amatos, un stiprumu tiem, kas no vārtiem atsit ienaidnieku uzbrukumu.
7 Bet ari viņi grīļojas, vīna piedzēruši un stipra dzēriena apdullināti; priesteri un pravieši, kas vīna un stipra dzēriena apreibināti, kaut ko muld, pravietodami un tiesu spriezdami!
8 Patiesi, visi galdi apspļauti un pilni netīrumu!
9 Kam tad tāds spēks iedvest kam kādu atziņu, kam mācīs saprašanu? Taču ne tikko kā no piena atradinātiem, no mātes krūts atšķirtiem bērniem?
10 Jo tur tiek teikts: „Dari tu to, tu atkal to, rīkojies vienreiz tā, otrreiz atkal tā, šeit pa drusciņai, tur pa drusciņai!“
11 Tiešām, ar ļaužu starpniecību, kam pinas lūpas un kas šļupst ar svešādu mēli, Viņš runās uz šo tautu,
12 Viņš, kas tiem sacījis: „Šeit ir dusas vieta! Dodiet atdusu piekusušiem; šeit ir miera vieta!“ —Bet tie to negribēja dzirdēt.
13 Tādēļ atskanēs uz tiem šis vārds kā tā Kunga vārds: „Dari tu to, tu atkal to, rīkojies šoreiz tā, citreiz atkal tā, šeit pa drusciņai, tur pa drusciņai!“ —Lai viņi ietu un pakristu augšpēdu, tiktu satriekti vai sapītos un kristu gūstā.
14 Tādēļ klausaities tā Kunga vārdu, zabotājies un pļāpātāji, jūs, kas valdāt pār šo tautu Jeruzālemē.
15 Jo jūs taču sacījāt: „Mēs slēdzām derību ar nāvi un līgumu ar elli; kad pāri mums nāks plūdu briesmas ar savām bangām, tās mūs neskars: meli taču ir mūsu patvērums, un viltus ir mūsu apsega.“ —
16 Tādēļ saka Dievs tas Kungs: „Redzi, Es lieku Ciānā pamatakmeni, izraudzītu akmeni, dārgu stūra akmeni, kas klintij līdzīgi pamatots; kas tic, nepaliks kaunā!
17 Es padarīšu tiesības par lietu mērauklu un taisnīgumu par atsvaru; krusa aizraus melu aizsargu pārklāju, un ūdensplūdi aizskalos viņu paslēptuvi.“
18 Tad jūsu derība ar nāvi zaudēs spēku, un jūsu līgums ar elli vairs nepa-stāvēs. Kad soda briesmas nāks ar savām bangām, tās jūs satrieks.
19 Kad vien tās ies jums pāri, tās jūs skars un jums uzbruks: tās nāks ik rītus, dienā un naktī. Tīrās šausmās tad būs sajust piepildāmies atklāsmi, sajust, kādās šausmās īstenībā izpaužas pravietiskā pamācība.
20 Gulta ir par īsu, lai varētu tajā izstiepties, sega ir par šauru, lai varētu tajā ietīties.
21 Jo tas Kungs celsies kā pie Peracima kalna, Viņš iedegsies un trīcēs dusmās kā Gibeona ielejā, lai izpildītu savu nodomu, savu neparasto nodomu, lai padarītu savu darbu, savu savādo darbu.
22 Rimstiet, paļātāji, lai jūsu važas netop savilktas vēl ciešāk, jo es dzirdēju no tā Kunga Cebaota, ka iznīcināšana nolemta uz visas zemes.
23 Esiet modrigi un klausaities manu balsi, uzklausait un ņemiet vērā, ko es saku!
24 Vai tad zemkopis vienmēr aŗ savu tīrumu sēšanai, to vienmēr vago un ecē?
25 Vai nav tā? Kad arumi ir nolī-dzināti, viņš taču kaisa dilles un dēstī ķimenes un sēj kviešus rindās un miežus norādītā vietā un gar malu vēl ko citu.
26 Tā viņam Dievs ir ierādījis, ka tas tā pareizi, un viņu pamācījis.
27 Dilles taču nekuļ ar kuļamo veltni nedz ķimenes ar kuļamo ratu, bet dilles kuļ ar spriguli un ķimenes izsit ar kulstīklu.
28 Labības graudu kuļot, to taču nesamaļ, to nekuļ bez pārtraukuma; kad pār to veļas kuļamo ratu riteņi un zirgi tam iet pāri, to tomēr nesamaļ.
29 Ari tas nāk no tā Kunga Cebaota, —brīnišķs Viņš padomā un liels gudrībā!
