1 Liec bazūni pie mutes! Un sauc ar skaļu balsi kā sargs: kā ērglis ienaidnieks metas uz Tā Kunga namu, - jo viņi pārkāpuši Manu derību un atstājušies no Maniem baušļiem. 2 Tad viņi nāks un sauks Man pretī: Tu esi mūsu Dievs, mēs, israēlieši, pazīstam Tevi! 3 Israēls ir atmetis to, kas labs; tāpēc ienaidnieks viņus vajās. 4 Viņi ieceļ ķēniņus, bet bez Manis, viņi izrauga vadoņus, bet Es to nedrīkstu zināt. No sava sudraba un zelta viņi darina elka tēlus vienīgi tāpēc, lai tie drīz atkal tiktu iznīcināti. 5 Es noraidu un neieredzu tavu teļa tēlu, Samarija! Manas dusmas ir iedegušās pret viņiem. Cik ilgi viņi vēl priecāsies nesodīti? 6 Jo šis teļš ir nācis no Israēla, amatnieks to ir darinājis, un tas nevar būt Dievs; tāpēc Tas Kungs sagraus pīšļos šo Samarijas teļa tēlu. 7 Jo viņi sēj vēju un pļaus vētru; viņu sēja nedīgs, un tās stiebri nedos nekādu graudu, nedz miltu, un, ja arī kāds mazums rastos, tad to aprīs svešinieki. 8 Israēls jau tagad top saēsts; jau tagad ar israēliešiem citas tautas apietas kā ar bezvērtīgu trauku 9 par to, ka viņi skrien pie asīriešiem kā meža ēzelis savas iedomības apmātībā. Efraims ir pārdevis sevi mīļākiem. 10 Lai gan viņi ir pārdevuši sevi citām tautām, Es tomēr sapulcināšu viņus kopā; un viņi drīz izdēdēs zem valdnieku ķēniņa smagās nastas. 11 Jo Efraims ir uzcēlis daudz altāru apgrēcībai, un tie ir kļuvuši arī viņam pašam par apgrēcību. 12 Ja Es viņam arī tūkstošreiz uzrakstītu priekšā Manus baušļus, tomēr tie viņam paliktu sveši un šķistu kāda sveša mācība esam. 13 Kaut viņi arī daudz lopu kauj upuriem un ēd viņu gaļu, Tas Kungs tomēr netur labu prātu uz viņiem; Viņš tomēr pieminēs viņu noziegumus un sodīs viņu grēkus; lai tad viņi iet atpakaļ uz Ēģipti. 14 Israēls ir aizmirsis savu Radītāju un cēlis sev pilis; arī Jūda joprojām ierīko sev lielā skaitā nocietinātas pilsētas. Bet Es likšu ugunij uzliesmot viņu pilsētās, un tā aprīs viņu greznās ēkas!
1 Liec bazūni pie mutes! Un sauc ar skaļu balsi kā sargs: Kā ērglis ienaidnieks metas uz tā Kunga namu, jo viņi pārkāpuši manu derību un atstājušies no maniem baušļiem.
2 Tad viņi nāks un sauks Man pretī: „Tu esi mūsu Dievs, mēs, israēlieši, pazīstam Tevi!“
3 Israēls ir atmetis to, kas Iabsj tāpēc ienaidnieks viņus vajās.
4 Viņi ieceļ ķēniņus, bet bez Manis, viņi izrauga apgabalu pārvaldniekus, bet Es to nedrīkstu zināt. No sava sudraba un zelta viņi darina elka tēlus vienīgi, lai tie drīzi atkal tiktu iznīcināti.
5 Es noraidu un neieredzu tavu teļa tēlu, Samarija! Manas dusmas ir iedegušās pret viņiem. Cik ilgi viņi vēl priecāsies nesodīti?
6 Jo šis teļš ir nācis no Israēla, amatnieks to ir darinājis, un tas nevar būt Dievs; tāpēc tas Kungs sagraus pīšļos šo Samarijas teļa tēlu.
7 Jo viņi sēj vēju un pļaus vētru; viņu sēja nedīgs, un tās stiebri nedos nekādu graudu nedz miltu, un ja ari kāds mazums rastos, tad to apris svešinieki.
8 Israēls jau tagad top saēsts; jau tagad ar israēliešiem pagāni apietas kā ar bezvērtīgu trauku
9 Par to, ka viņi skrien pie asiriešiem kā meža ēzelis savas iedomības apmātībā. Efraims apdāvina svešus mīļākos un dod nodevas pagāniem.
10 Bet Es sapulcināšu šos pašus pagānus pret viņiem, un tā viņiem drīz apniks Asirijas ķēniņa—tā saucamā valdnieku ķēniņa—smagā vara. Viņi tad ari pārtrauks svaidīt sev par valdnie-kiem jaunus ķēniņus un iecelt jaunus apgabalu pārvaldniekus.
11 Jo Efraims ir gan cēlis daudz altāpi apgrēcībai, un tie ir kļuvuši arī viņam pašam par apgrēcību.
12 Ja Es viņam arī tūkstoš reiz uzrakstītu priekšā manus baušļus, tomēr tie viņam paliktu sveši un šķistu kāda sveša mācība esam.
13 Kaut viņi ari daudz lopu kauj upuriem un ēd viņu gaļu, tas Kungs tomēr netur labu prātu uz viņiem; Viņš tomēr pieminēs viņu noziegumus un sodīs viņu grēkus; lai tad viņi iet atpakaļ uz Ēģipti.
14 Israēls ir aizmirsis savu Radītāju un cēlis sev pilis; ari Jūda joprojām ierīko sev lielā skaitā nocietinātas pilsētas. Bet Es likšu ugunij uzliesmot viņu pilsētās, un tā apris viņu greznās ēkas!
