1 Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: "Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. 2 Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. 3 Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis." 4 Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Ābrāms, izejot no Hāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs. 5 Un Ābrāms ņēma Sāraju, savu sievu, un savu brāļadēlu Latu un visu mantību, ko tie bija ieguvuši, un visas dvēseles, kādas tie Hāranā bija iemantojuši, un tie izgāja, lai dotos uz Kānaāna zemi. Un tie nogāja uz Kānaāna zemi. 6 Un Ābrāms pārstaigāja šo zemi līdz pat vietai, vārdā Sihema, līdz Mamres ozolam; bet tolaik tai zemē dzīvoja kānaānieši. 7 Un Tas Kungs parādījās Ābrāmam un sacīja: "Taviem pēcnācējiem Es došu šo zemi." Un viņš uzcēla tur altāri Tam Kungam, kas viņam bija parādījies. 8 Un no turienes viņš devās kalnos, austrumos no Bēteles, un nostiprināja savas teltis, tā ka Bētele bija rietumos un Aja austrumos; un viņš uzcēla tur altāri Tam Kungam un piesauca Tā Kunga Vārdu. 9 Un Ābrāms devās tālāk un tālāk uz dienvidiem. 10 Bet tanī zemē bija bads, un Ābrāms nogāja uz Ēģipti, lai tur mistu, jo bads bija ļoti smags tanī zemē. 11 Un notika, kad viņš tuvojās Ēģiptei, viņš sacīja Sārajai, savai sievai: "Lūk, es zinu, ka tu esi ļoti skaista sieva, 12 un, kad ēģiptieši tevi ieraudzīs, tad var gadīties, ka tie saka: tā ir viņa sieva.- Viņi nokaus mani, bet tevi tie atstās dzīvu. 13 Tādēļ saki: es esmu viņa māsa,- lai man klātos labi tevis dēļ un es palieku dzīvs tevis labad." 14 Un notika, kad Ābrāms nāca Ēģiptē, ēģiptieši ieraudzīja viņa sievu, ka tā bija ļoti skaista. 15 Un faraona virsnieki ieraudzīja viņu un slavināja to faraona priekšā; un šī sieva tika paņemta faraona namam. 16 Bet Ābrāmam tas parādīja labvēlību viņas dēļ; tam tika doti sīklopi, liellopi un ēzeļi, kalpi un kalpones, ēzeļu mātes un kamieļi. 17 Bet Tas Kungs piemeklēja faraonu ar lielām mocībām, tāpat arī viņa namu Sārajas, Ābrāma sievas, dēļ. 18 Tad faraons aicināja Ābrāmu un sacīja: "Kāpēc tu esi man to darījis? Kāpēc tu man neesi sacījis, ka viņa ir tava sieva? 19 Tu teici: tā ir mana māsa,- un es to esmu ņēmis par sievu. Bet tagad: še tava sieva, ņem viņu un ej." 20 Un faraons deva pavēles viņa dēļ vīriem, un tie viņu pavadīja un viņa sievu līdz ar visu, kas tiem bija.
1 Un tas Kungs sacīja Abrāmam: „Izej no savas zemes, no savas cilts un no savām tēva mājām uz zemi, kuru Es tev rādīšu.
2 Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību.
3 Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.“
4 Un Abrāms izgāja, kā tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Abrāms, izejot no Chāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs.
5 Un Abrāms ņēma Sāru, savu sievu, un savu brāļa dēlu Latu un visu īpašumu, kādu tie bija ieguvuši, un visas dvēseles, kādas tie Chāranā bija iemantojuši, un tie izgāja, lai dotos uz Kānaānu. Un tie nogāja uz Kānaāna zemi.
6 Un Ābrāms pārstaigāja šo zemi līdz pat vietai, vārdā Sichema, līdz Mamres ozolam; bet tolaik tai zemē dzīvoja kānaānieši.
7 Un tas Kungs parādījās Abrāmam un sacīja: „Taviem pēctečiem Es šo zemi gribu dot.“ Un viņš uzcēla tur altāri tam Kungam, kas viņam bija parādījies.
8 Un no turienes viņš devās kalnos, austrumos no Bēteles, un nostiprināja savas teltis tā, ka Bētele bija rietumos un Aja austrumos; un viņš uzcēla tur altāri tam Kungam un piesauca tā Kunga vārdu.
9 Un Abrāms devās tālāk un tālāk uz dienvidiem.
10 Bet tanī zemē bija bads, un Abrāms nogāja uz Ēģipti, lai kā svešinieks tur mistu, jo bads bija ļoti smags tanī zemē.
11 Un notikās, kad viņš tuvojās Ēģiptei, viņš sacīja savai sievai Sārai: „Lūk, es zinu, ka tu esi ļoti skaista sieva,
12 Un kad ēģiptieši tevi ieraudzīs, tad var gadīties, ka tie saka: „Tā ir viņa sieva. Viņi nokaus mani, bet tevi tie atstās dzīvu.
13 Tādēļ saki: Es esmu viņa māsa, lai man klātos labi tevis dēļ un es palieku dzīvs tevis labad.“
14 Un, Abrāmam tuvojoties Ēģiptei, tiešām gadījās, ka ēģiptieši ieraudzīja viņa sievu, ka tā bija ļoti skaista.
15 Un faraona virsnieki ieraudzīja viņu un slavināja to faraona priekšā; un šī sieva tika paņemta faraona namam.
16 Bet Abrāmam tas parādīja labvēlību viņas dēļ; tam tika doti sīklopi, liellopi un ēzeļi, kalpi un kalpones, ēzeļu mātes un kamieļi.
17 Bet tas Kungs piemeklēja faraonu ar lielām mocībām, tāpat arī viņa namu Sāras, Abrāma sievas, dēļ.
18 Tad faraons aicināja Abrāmu un sacīja: „Kāpēc tu esi man to darījis? Kāpēc tu man neesi sacījis, ka viņa ir tava sieva?
19 Tu teici: Tā ir mana māsa, un es to esmu ņēmis par sievu. Bet tagad: še tava sieva, ņem vinu un ej.“
20 Un faraons deva pavēles viņa dēļ vīriem, un tie viņu pavadīja un viņa sievu līdz ar visu, kas tiem bija.
