1 Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds: 2 "Cilvēka bērns! Griez savu vaigu pret Israēla kalniem un sludini pret tiem, 3 un saki: jūs Israēla kalni, klausaities Dieva Tā Kunga vārdu! Tā saka Dievs Tas Kungs kalniem, pakalniem, strautiem un ielejām: redzi, Es likšu nākt pār jums zobenam un iznīcināšu jūsu elku altārus kalnu augstienēs. 4 Jūsu altārus nopostīs un jūsu saules stabus sagraus; jūsu nokautos Es nometīšu jūsu dievekļu priekšā. 5 Israēla bērnu līķus Es nometīšu viņu dievekļu priekšā un izkaisīšu jūsu kaulus ap jūsu altāriem. 6 Visur, kur jūs dzīvojat, sagraus ciemus un pilsētas, nopostīs augstieņu upuru vietas, jūsu altāri būs atstāti un izpostīti, jūsu dievekļu tēli sasisti un izdeldēti, jūsu saules stabi apgāzti un jūsu roku darinājumi iznīcināti. 7 Nokautie gulēs jūsu vidū, lai jūs atzīstat: Es esmu Tas Kungs. 8 Bet dažus no jums Es pasaudzēšu, kas, no zobena izglābti, dzīvos to tautu starpā, starp kurām Es jūs izklīdināšu. 9 Šie jūsu pāri palicēji, kas aizvesti, Mani pieminēs tur tautu starpā, kad Es būšu salauzis viņu sirdi, kas neuzticībā bija atkāpusies no Manis, un pārveidojis viņu acis, kas kā uz mīļākajiem raudzījās uz viņu elkiem. Tad tiem pašiem riebsies tas ļaunums, ko tie nodarījuši ar visām savām negantībām, 10 un tie atzīs, ka Es, Tas Kungs, ne bez iemesla tiem piedraudēju ar tādu nelaimi. 11 Tā saka Dievs Tas Kungs: sasit savas rokas kopā un piesit kāju pie zemes un sauc: lāsts! - par visām ļaunām Israēla nama negantībām, kuru dēļ tie aizies bojā no zobena, bada un mēra. 12 Kas mīt tālumā, tas mirs ar mēri, kas tuvumā, tas kritīs no zobena, un, kas vēl palicis pāri un izglābies, aiziedams ar dzīvību, tas nomirs badā. Tā Es izpaudīšu viņu vidū Savu bardzību. 13 Tad jūs atzīsit, ka es esmu Tas Kungs, kad viņu nokautie gulēs viņu elku vidū ap viņu altāriem uz visiem augstiem pakalniem un kalnu galiem, zem visiem zaļiem kokiem un visiem kupliem ozoliem, tais vietās, kur tie veltījuši saviem elkiem saldu upuru smaržu. 14 Es izstiepšu Savu roku pret tiem un darīšu zemi par tuksnesi un posta vietu no tuksneša līdz Riblai, visur, kur tie dzīvo, lai tie atzīst, ka Es esmu Tas Kungs."
1 Un tālāk tā Kunga vārds ienāca manā garā, man sacīdams:
2 „Cilvēka bērns! Griez savu skatu pret Israēla kalniem un sludini par tiem
3 Un saki: Jūs Israēla kalni, klausaities Dieva tā Kunga vārdu! Tā saka Dievs tas Kungs kalniem, pakalniem, strautiem un ielejām: Redzi, Es likšu nākt pār jums zobenam un iznīcināšu jūsu elku altārus kalnu augstienēs.
4 Jūsu altāj-us nopostīs un jūsu saules stabus sagraus; jūsu nokautos Es nometīšu jūsu dievekļu priekšā.
5 Israēla bērnu līkus Es nometīšu viņu dievekļu priekšā un izkaisīšu jūsu kaulus ap jūsu altāriem.
6 Visur, kur jūs dzīvojat, sagraus ciemus un pilsētas, nopostīs augstieņu upuru vietas, jūsu altāri būs atstāti un izpostīti, jūsu dievekļu tēli sasisti un izdeldēti, jūsu saules stabi apgāzti un jūsu roku darinājumi iznīcināti.
7 Nokautie gulēs jūsu vidū, lai jūs atzīstat: Es esmu tas Kungs.
8 Bet dažus no jums Es pasaudzēšu, kas, no zobena izglābti, dzīvos pagānu tautu starpā, starp kurām Es jūs izklīdināšu.
9 Šie jūsu pārpalicēji, kas aizvesti gūstā, Mani pieminēs tur pagānu starpā, kad Es būšu salauzis viņu sirdi, kas neuzticībā bija atkāpusies no Manis, un pārveidojis viņu acis, kas kā uz mīļākajiem raudzījās uz viņu elkiem. Tad tiem pašiem riebsies tas ļaunums, ko tie nodarījuši ar visām savām nelietībām un negantībām,
10 Un tie atzīs, ka Es, tas Kungs, ne bez iemesla un ne par velti tiem piedraudēju ar tādu nelaimi.“
11 Tā saka Dievs tas Kungs: „Sasit savas rokas kopā un piesit kāju pie zemes un sauc: Lāsts! par visām ļaunām Israēla nama negantībām, kuru dēļ tie aizies bojā no zobena, bada un mēra.
12 Kas mīt tālumā, tas mirs ar mēri, kas tuvumā, tas kritīs no zobena, un kas vēl palicis pāri un izglābies, aiziedams ar dzīvību, tas nomirs badā. Tā Es izpaudīšu pilnā mērā viņu vidū savu bardzību.
13 Tad jūs atzīsit, ka Es esmu tas Kungs, kad viņu nokautie gulēs viņu elku vidū ap viņu altāriem uz visiem augstiem pakalniem un kalnu galiem, zem visiem zaļiem kokiem un visiem kupliem ozoliem tais vietās, kur tie veltījuši saviem elkiem saldu upuru smaržu.
14 Es izstiepšu savu roku pret tiem un padarīšu zemi par tuksnesi un mežainu čūkslienu no tuksneša līdz Riblai, visur, kur tie dzīvo, lai tie atzīst, ka Es esmu tas Kungs.“
