1 Un pār mani atkal nāca Tā Kunga vārds: 2 "Cilvēka bērns, tu dzīvo stūrgalvīgas cilts vidū: tiem ir acis, lai redzētu, bet tie neredz, tiem ir ausis, lai dzirdētu, bet tie nedzird, jo tie ir pretestības pilna cilts. 3 Tādēļ, cilvēka bērns, ņem ceļasomu un ej projām pašā dienas laikā viņu acu priekšā un pārej viņu acu priekšā no savas dzīves vietas uz citu vietu, varbūt tad tie nāks pie atziņas, ka tie ir pretestības pilna cilts. 4 Iznes visas savas mantas, it kā tās būtu ceļa piederumi, dienas laikā viņu acu priekšā. Bet tu pats viņu acu priekšā vakarā ej projām, kā iziet ikviens, kas dodas ceļā. 5 Izlauz sienā viņu acu priekšā spraugu un izej pa to. 6 Viņu acu priekšā ņem savus ceļa piederumus uz saviem pleciem un aizej projām tumsā. Apklāj savu vaigu, ka tu neredzi zemi, jo Es gribu tevi darīt par zīmi Israēla namam." 7 Es darīju, kā man bija pavēlēts. Savas mantas es iznesu kā ceļa piederumus ārā dienas laikā, un vakarā es izlauzu sienā spraugu; es iznesu tumsā savus ceļa piederumus, ņēmu tos uz saviem pleciem viņu acu priekšā un gāju projām. 8 Nākamā rītā pār mani nāca Tā Kunga vārds: 9 "Cilvēka bērns! Vai Israēla nams, šī stūrgalvīgā cilts, tev nejautāja: ko tu dari? 10 Saki tiem: tā saka Dievs Tas Kungs: šis vārds ir par valdnieku Jeruzālemē un par visu Israēla namu, kas tur dzīvo. 11 Saki tiem: es esmu jums par zīmi: kā es darīju šeit, tā notiks arī viņiem, tos izvedīs, un tiem būs jādodas trimdā. 12 Valdnieks, kas viņu vidū, ņems savas mantas uz pleciem un aizies projām tumsā. Viņš izlauzīsies pa spraugu cauri sienai, lai pa turieni aizietu. Viņš apklās savu vaigu, lai neredzētu vairs zemi ar savām acīm. 13 Bet Es metīšu Savu tīklu un izplāšu to pār viņu, lai viņš ir sagūstīts Manos valgos. Es viņu aizvedīšu uz Bābeli kaldeju zemē, bet viņš to neredzēs: viņš tur nomirs. 14 Un visus, kas ir ap viņu, visus viņa palīgus un viņa karaspēku Es izklīdināšu visos vējos un pacelšu aiz muguras pret tiem zobenu. 15 Tad tie atzīs, ka Es esmu Tas Kungs, ja Es tos izklīdinu tautu starpā un izkaisu pa dažādām zemēm. 16 Tikai nedaudzus Es atstāšu dzīvus no tiem un pasaudzēšu no zobena, bada un mēra, lai tie to tautu starpā, kur tie aizies, stāsta par savām negantībām un lai arī šie atzīst, ka Es esmu Tas Kungs." 17 Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds: 18 "Cilvēka bērns, tev sava maize jāēd ar drebēšanu un savs ūdens jādzer ar trīcēšanu un ar bailēm. 19 Saki tās zemes tautai: tā saka Dievs Tas Kungs par Jeruzālemes iedzīvotājiem Israēla zemē: tie ēdīs savu maizi ar bailēm un dzers savu ūdeni ar bēdām, tādēļ ka viņu zeme panīks, tukšodamās no saviem labumiem savu iedzīvotāju varasdarbu dēļ. 20 Pilsētas, kas tagad vēl apdzīvotas, tiks nopostītas un stāvēs tukšas, un zeme paliks par tuksnesi, lai jūs atzītu, ka Es esmu Tas Kungs." 21 Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds: 22 "Cilvēka bērns, kas tā pie jums Israēla zemē par parunu, kad jūs sakāt: dienas paiet, tā paiet arī visas redzētās parādības? 23 Tādēļ saki tiem: tā saka Dievs Tas Kungs: Es izbeigšu šīs parunas lietošanu Israēlā. Saki tiem turpretim: ir tuvu pienācis laiks, lai sāktos visu redzēto parādību piepildījums, 24 jo turpmāk nebūs nekādu viltus parādību un maldu pravietojumu Israēla namā. 25 Bet Es, Tas Kungs, runāšu, kas Man ir sakāms, un vārds, ko runāju, piepildīsies. Vēl jūsu dienās, tu stūrgalvīgā cilts, Es jums teikšu vārdu un to arī piepildīšu," saka Dievs Tas Kungs. 26 Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds: 27 "Cilvēka bērns, Israēla nama ļaudis saka: parādības, ko šis redz, ir vēlākam laikam, un šis sludina par laikiem, kas ir tālā nākotnē. 28 Tādēļ saki tiem: tā saka Dievs Tas Kungs: neviens no Maniem vārdiem vairs netiks aizkavēts; katrs vārds, ko Es runāju, piepildīsies," saka Dievs Tas Kungs.
1 Mani skāra atkal tā Kunga vārds, un tas man sacīja:
2 „Cilvēka bērns, tu dzīvo pretspriedzīgas un nepadevīgas cilts vidū: tiem ir acis, lai redzētu, bet tie neredz, tiem ir ausis, lai dzirdētu, bet tie nedzird, jo tie I ir nepielaidīga, nepakļāvīga un pretestīga cilts.
3 Tādēļ, cilvēka bērns, ņem ceļa somu ar visiem izceļojuma piederumiem un ej pašā dienas laikā viņu acu priekšā projām un pārej viņu acu priekšā no savas dzīves vietas uz citu vietu: varbūt tad tie nāks pie atziņas, ka tie ir cietas pieres cilts.
4 Iznes visas savas mantas, it kā tās būtu ceļa piederumi, dienas laikā viņu acu priekšā. Bet tu pats viņu acu priekšā vakarā ej projām, kā iziet ikviens, kas dodas ceļā.
5 Izlauzi sienā viņu acu priekšā spraugu un izej pa to.
6 Viņu acu priekšā ņem savus ceļa piederumus uz saviem pleciem un aizej projām tumsā. Apklāj savu vaigu, ka tu neredzi zemi, jo Es gribu tevi padarīt par likteņa iemiesojumu Israēla namam.“
7 Es darīju, kā man bija pavēlēts. Savas mantas es iznesu kā ceļa piederumus ārā—dienas laikā, un vakarā es izlauzu sienā spraugu; es iznesu tumsā savus ceļa piederumus, ņēmu tos uz saviem pleciem viņu acu priekšā un gāju projām.
8 Nākošā rītā man garā atskanēja tā Kunga vārds un man sacīja:
9 „Cilvēka bērns! Vai Israēla nams, šī pašiedomīgā cilts, tev nejautāja: Ko tu dari?
10 Saki tiem: „Tā saka Dievs tas Kungs: Šis vārds zīmējas uz valdnieku Jeruzalemē un uz visu Israēla namu, kas tur dzīvo.“
11 Saki tiem: „Es esmu jums par zīmi: kā es darīju šeit, tā notiks ari viņiem, un kā gūstekņiem tiem jāiet būs trimdā.
12 Valdnieks, kas viņu vidū, ņems savas mantas uz pleciem un aizies projām tumsā. Viņš izlauzīsies pa spraugu cauri sienai, lai pa turieni aizietu. Viņš apklās savu vaigu, lai neredzētu vairs zemi ar savām acīm.
13 Bet Es metīšu savu tīklu un izplāšu to pār viņu, lai viņš ir sagūstīts manos valgos. Es viņu aizvedīšu uz Bābeli kaldēju zemē, bet viņš ari to neredzēs: viņš tur nomirs.
14 Un visus, kas ir ap viņu, visus viņa palīgus un viņa karaspēku Es izklīdināšu visos vējos un pacelšu aiz muguras pret tiem zobenu.
15 Tad tie atzīs, ka Es esmu tas Kungs, ja Es tos izklīdinu tautu starpā un izkaisu pa dažādām zemēm.
16 Tikai nedaudzus Es atstāšu dzīvus no tiem un pasaudzēšu no zobena, bada un mēj-a, lai tie pagānu tautu starpā, kur tie aizies, stāsta par savām negantībām, un lai arī šie atzīst, ka Es esmu tas Kungs.“
17 Atkal man atklājās tā Kunga vārds un man sacīja:
18 „Cilvēka bērns, tev sava maize jāēd ar drebēšanu un savs ūdens jādzer ar trīcēšanu un ar bailēm.
19 Saki tās zemes tautai: Tā saka Dievs tas Kungs par Jeruzālemes iedzī-votājiem Israēla zemē: Tie ēdīs savu maizi ar bailēm un dzers savu ūdeni ar bēdām, tādēļ, ka viņu zeme panīks, tukšodamās no saviem labumiem un zaudēdama savu bagātību pilnību savu iedzīvotāju bezdievības dēļ.
20 Pilsētas, kas tagad vēl apdzīvotas, tiks nopostītas un stāvēs tukšas, un zeme paliks par tuksnesi, lai jūs atzītu, ka Es esmu tas Kungs.“
21 Tad no jauna man garā atskanēja tā Kunga vārds, kas man sacīja:
22 „Cilvēka bērns, kas tā pie jums Israēla zemē par parunu, kad jūs sakāt: Dienas paiet, tā paiet ari visi pravieto-jumi?
23 Tādēļ saki tiem: Tā saka Dievs tas Kungs: Es izbeigšu šās parunas lieto-šanu Israēlā. Saki tiem turpretim: Ir tuvu pienācis laiks, lai sāktos visu pravietojumu piepildījums,
24 Jo turpmāk nebūs nekādu viltus pravietojumu un maldinātāju priekšpasludinājumu Israēla namā.
25 Bet Es, tas Kungs, runāšu, kas Man ir sakāms, un tas arī piepildīsies bez liekas un ilgākas vilcināšanās. Vēl jūsu dienās, tu, pretspriedzīgā un nepaklausīgā cilts, Es jums teikšu vārdu un to arī piepildīšu,“ saka Dievs tas Kungs.
26 Vēl atklājās man tā Kunga vārds, kas man sacīja:
27 „Cilvēka bērns, Israēla nama ļaudis saka: Pravietojumi, ko šis pauž uz redzēto parādību pamata, ir domāti stipri vēlākam laikam, un viņš sludina visai tāliem laika posmiem, visai tālai nākotnei.
28 Tādēļ saki tiem: Tā saka Dievs tas Kungs: Ne ar viena mana vārda pie-pildīšanos nebūs nekādas vilcināšanās, un katrs vārds, ko Es runāju, piepildīsies,“ saka Dievs tas Kungs.
