1 Un visa Israēla bērnu draudze uz Tā Kunga pavēli devās ceļā no Sina tuksneša vairākos pārgājienos un apmetās nometnē pie Refidimas, bet tur ļaudīm nebija dzeramā ūdens. 2 Tad ļaudis bārās ar Mozu, sacīdami: "Dod mums ūdeni, ka varam dzert!" Bet Mozus viņiem sacīja: "Ko jūs rājaties ar mani? Kādēļ jūs kārdināt To Kungu?" 3 Un tauta, pēc ūdens izslāpusi, kurnēja pret Mozu, sacīdama: "Kāpēc tu mūs esi izvedis no Ēģiptes, vai lai mēs mirtu aiz slāpēm, mēs un mūsu bērni, un mūsu lopi?" 4 Un Mozus brēca uz To Kungu un sacīja: "Ko lai es daru ar šiem ļaudīm? Daudz netrūkst, ka tie mani nomētās akmeņiem." 5 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Ej tautas priekšā un ņem kādus Israēla vecajus sev līdzi un arī zizli, ar kuru tu esi sitis ūdeņus, paņem to un ej! 6 Redzi, Es tur stāvēšu tavā priekšā uz klints pie Horeba, un tu sit to klinti, tad no tās iztecēs ūdens, ļaudīm ko dzert." Un Mozus tā darīja Israēla vecaju acu priekšā. 7 Un tās vietas vārdu nosauca: Masa un Meriba , tāpēc ka Israēla bērni bija strīdējušies un bija kārdinājuši To Kungu, sacīdami: "Vai Tas Kungs ir mūsu vidū vai nav?" 8 Un Amaleks nāca un karoja ar Israēlu pie Refidimas. 9 Tad Mozus sacīja uz Jozuu: "Izraugi mums vīrus un izej cīņā pret Amaleku; rīt es nostāšos kalna galā un Dieva zizlis būs manā rokā." 10 Un Jozua darīja, kā Mozus viņam bija sacījis, un cīnījās ar Amaleku; bet Mozus, Ārons un Hūrs uzkāpa kalna galā. 11 Un notika, kamēr Mozus savu roku turēja paceltu, Israēls ņēma virsroku, bet, kad Mozus savu roku nolaida, virsroku ņēma Amaleks. 12 Kad Mozum rokas kļuva smagas, tad viņi paņēma akmeni un nolika to zem viņa, un viņš uz tā sēdēja, bet Ārons un Hūrs atbalstīja viņa rokas, viens no vienas, otrs no otras puses. Un tā viņa rokas palika stingras, kamēr saule nogāja. 13 Un Jozua sakāva Amaleku un viņa tautu ar zobena asmeni. 14 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Ieraksti to par piemiņu grāmatā un pavēli to Jozuam, ka Es pilnīgi izdzēsīšu Amaleka piemiņu apakš debess." 15 Un Mozus uzcēla altāri un nosauca tā vārdu: Tas Kungs ir mans karogs. 16 Un viņš sacīja: "Mana roka tur Tā Kunga karogu! Tas Kungs karos pret Amaleku uz audžu audzēm!"
1 Un viss Israēla bērnu pulks uz tā Kunga pavēli devās ceļā no Sina tuksneša vairākos pārgājienos un apmetās nometnē pie Refidimas, bet tur ļaudīm nebija dzeramā ūdens.
2 Tad ļaudis bārās ar Mozu, sacīdami: „Dod mums ūdeni, ka varām dzert!“ Bet Mozus viņiem sacīja: „Ko jūs rājaties ar mani? Kādēļ jūs kārdināt to Kungu?“
3 Un tauta, pēc ūdens izslāpusi, kurnēja pret Mozu, sacīdama: „Kāpēc tu mūs esi izvedis no Ēģiptes, vai lai mēs mirtu aiz slāpēm, mēs un mūsu bērni un mūsu lopi?“
4 Un Mozus brēca uz to Kungu un sacīja: „Ko lai es daru ar šiem ļaudīm? Daudz netrūkst, ka tie mani nomētās ar akmeņiem.“
5 Tad tas Kungs sacīja Mozum: „Ej tautas priekšā un ņem kādus Israēla vecajus sev līdz un ari zizli, ar kujru tu esi sitis ūdeņus, paņem to un ej!
6 Redzi, Es tur stāvēšu tavā priekšā uz klints pie Horeba, un tu sit to klinti, tad no tās iztecēs ūdens ļaudīm ko dzert.“ Un Mozus tā darīja Israēla vecaju acu priekšā.
7 Un to vietu nosauca Masa un Meriba, tāpēc ka Israēla ļaudis bija cēluši ķildu un bija kārdinājuši to Kungu, sacīdami: „Vai tas Kungs ir mūsu vidū vai nav?“
8 Un Amaleks uzmācās ar kapi Israēlam pie Refidimas.
9 Tad Mozus sacīja uz Jozuu: „Izraugi mums karavīrus un izej cīņā pret Amaleku; rīt es nostāšos kalna virsotnē, un Dieva zizlis būs manā rokā.“
10 Un Jozua darīja tā, kā Mozus bija viņam licis, lai cīnītos ar Amaleku; bet Mozus, Ārons un Hūrs uzkāpa kalna virsotnē.
11 Un notika, ka, kamēr Mozus bija savu roku pacēlis, Israēls ņēma virsroku, bet, kad Mozus savu roku nolaida, virsroku ņēma Amaleks.
12 Kad Mozum rokas kļuva smagas, tad viņi paņēma akmeni un nolika to zem tā, un viņš uz tā atsēdās, bet Arons un Hūrs atbalstīja viņa rokas, viens no vienas, otrs no otras puses. Un tā viņa rokas palika stingras, kamēr saule nogāja.
13 Un Jozua sakāva Amaleku un viņa tautu ar zobena asmeni.
14 Tad tas Kungs sacīja Mozum: „Ieraksti to piemiņai grāmatā un liec to Jozuam ausis, ka Es pilnīgi izdeldēšu Amaleka viru piemiņu no zemes virsus.“
15 Un Mozus uzcēla altāri un nosauca tā vārdu: „Tas Kungs ir mans karogs.“
16 Un viņš teica: „Mana roka tur tā Kunga karogu! Tas Kungs kājos pret Amaleku uz audžu audzēm!“
