1 Šie ir Israēla bērnu vārdi, kas ar Jēkabu bija nonākuši Ēģiptē; ikviens ar savu saimi tie bija nākuši. 2 Rūbens, Simeons, Levijs un Jūda, 3 Isašars, Zebulons un Benjamīns, 4 Dans, Naftalis, Gads un Ašers. 5 Un visu dvēseļu skaits, kas cēlušās no Jēkaba, bija septiņdesmit. Bet Jāzeps jau bija Ēģiptē. 6 Un Jāzeps nomira un visi viņa brāļi, un visa šī paaudze. 7 Bet Israēla bērni augļojās un ļoti pieauga un vairojās un tapa ļoti vareni, tā ka zeme bija piepildīta ar tiem. 8 Bet Ēģiptē cēlās jauns ķēniņš, kas par Jāzepu neko nezināja. 9 Un viņš sacīja saviem ļaudīm: "Šī tauta, Israēla bērni, kļūst lielāka un varenāka par mums. 10 Taču rīkosimies gudri ar tiem, ka tie par daudz nesavairojas un, ja izceļas karš, neapvienotos ar mūsu ienaidniekiem un nekarotu pret mums, un neatstātu šo zemi." 11 Un viņi iecēla tiem darba uzraugus, lai tos verdzinātu ar smagiem darbiem, un tie uzcēla faraonam noliktavu pilsētas - Pitomu un Ramzesu. 12 Bet, jo vairāk tos apspieda, jo vairāk tie vairojās un izpletās, tā ka viņiem palika bail no Israēla bērniem. 13 Tā ēģiptieši verdzināja Israēla bērnus ar smagiem darbiem. 14 Tie darīja viņu dzīvi sūru ar smagiem darbiem pie māliem un ķieģeļiem un visādiem darbiem laukā, un visādiem citiem darbiem, kurus tie nežēlīgi uzlika viņiem. 15 Tad Ēģiptes ķēniņš sacīja ebreju vecmātēm, vienai bija vārds Sifra, otrai Pua, 16 viņš sacīja: "Kad jūs palīdzat ebreju sievām dzemdībās un, tām uz akmens sēžot, redzat, ka tas ir zēns, tad to nonāvējiet, bet, ja tā ir meitene, tad lai tā dzīvo." 17 Bet vecmātes bijās Dieva un nedarīja tā, kā Ēģiptes ķēniņš viņām bija sacījis, bet atstāja zēnus dzīvus. 18 Tad Ēģiptes ķēniņš atsauca vecmātes un sacīja tām: "Kādēļ jūs tā esat darījušas un zēnus atstājušas dzīvus?" 19 Vecmātes atbildēja faraonam: "Tādēļ, ka ebreju sievas nav tādas kā ēģiptiešu sievas, jo tās ir spēcīgas, pirms vecmāte pie viņām atnāk, tās jau ir dzemdējušas." 20 Tā Dievs vecmātēm darīja labu, un tauta vairojās un tapa ļoti varena. 21 Tad faraons pavēlēja visai savai tautai: "Visus zēnus, kas piedzimst, iemetiet upē, bet meitenes atstājiet dzīvas."
1 Šie ir Israēla bērnu vārdi, kas ar Jēkabu bija nonākuši Ēģiptē; ikviens ar savu saimi tie bija nākuši.
2 Rūbens, Simeons, Levijs un Jūda,
3 Isašars, Zebulons, Benjamīns,
4 Dans, Naftalis, Gads un Ašers.
5 Un visu dzīvo dvēseļu skaits, kas bija cēlušas no Jēkaba, bija kopā septiņdesmit.
6 Un Jāzeps nomira un visi viņa brāļi un visa šī paaudze.
7 Bet Israēla bērni vairojās ļoti lieliem pulkiem un pieņēmās varā ļoti lielā mērā, tā ka zeme bija ar tiem pilna piepildīta.
8 Bet Ēģiptē cēlās jauns valdnieks, kas par Jāzepu neko nezināja.
9 Un viņš sacīja saviem tautiešiem: „Šī tauta, Israēla bērni, kļūst lielāka un varenāka par mums.
10 Tāpēc rīkosimies ar tiem gudri, ka tie par daudz nesavairojas un, ja mums gadītos kapš, neapvienotos ar mūsu ienaidniekiem un nekarotu pret mums un neatstātu šo zemi.“
11 Un viņi iecēla tiem darba uzraugus, lai tos verdzinātu ar klaušu darbiem, un tie uzcēla faraonam noliktavu pilsētas—Pitomu un Ramzesu.
12 Bet jo vairāk tos apspieda, jo vairāk tie vairojās un izplatījās tā, ka viņiem palika bail no Israēla bērniem.
13 Tā ēģiptieši kalpināja Israēla bērnus, tos nežēlīgi spaidīdami.
14 Tie darīja viņu dzīvi sūru ar grūtiem darbiem pie māliem un ķieģeļiem un visādiem darbiem tīrumos, kā ari ar visādiem citiem darbiem viņus nežēlīgi spaidīdami.
15 Tad Ēģiptes ķēniņš sacīja ebrēju vecmātēm, vienai bija vārds Šifra, tai otrai Pua,
16 Viņš sacīja: „Kad jūs sniedzat palīdzību ebrēju sievām dzemdībās un, tām uz akmens sēžot, vērojat, ka tas ir zēns, tad to nokaujiet, bet ja tā ir meitene, tad lai tā paliek dzlva.“
17 Bet vecmātes bija dievbijīgas un nedarīja tā, kā Ēģiptes ķēniņš viņām bija piekodinājis, ūn bērni palika dzīvi.
18 Tad Ēģiptes ķēniņš atsauca vecmātes un sacīja tām: „Kādēļ jūs esat tā darījušas, un esat zēnus atstājušas dzīvus?“
19 Vecmātes atbildēja faraonam, ka ar ebrējietēm neesot tā kā ar ēģiptietēm, jo pirms pie viņām noejot vecmāte, tās esot jau dzemdējušas, jo viņas ir stipras.
20 Un Dievs vecmātēm darīja labu, un tauta vairojās un ļoti pieņēmās spēkā.
21 Tad faraons pavēlēja visai savai tautai: „Visus zēnus, kas piedzimst, iemetiet upē, bet meitenes lai paliek dzīvas.“
