1 Kad starp vīriem ir kādas nesaskaņas un tie nāk pie tiesas, tad lai pār tiem spriež tiesu: taisnais lai tiek attaisnots, bet netaisnais lai tiek notiesāts. 2 Un, ja vainīgais ir pelnījis sitienus, tad lai tiesnesis liek tam nomesties zemē un, viņam klāt esot, tam dot sitienus skaitā, pēc viņa vainas. 3 Viņam var dot četrdesmit sitienus, ne vairāk, ka, to vairāk sitieniem sitot, tavs brālis netiktu pazemots tavās acīs. 4 Vērsim, kas labību min, tev nebūs purnu aizsiet. 5 Kad brāļi kopā dzīvo un viens no viņiem nomirst un tam dēla nav, tad tā mirušā sieva lai nekļūst par sievu kādam citam, svešam vīram, bet lai viņas vīra brālis iet pie viņas un ņem sev par sievu un tai dara, kas vīra brālim pienākas. 6 Un pirmdzimtajam, ko viņa dzemdēs, viņam būs dot sava nomirušā brāļa vārdu, lai tā vārds netop izdzēsts no Israēla vidus. 7 Bet, ja šis vīrs nevēlas ņemt sava brāļa sievu, tad lai viņa brāļa sieva iet pie vecajiem vārtos un lai tiem saka: mans vīra brālis liedzas atkal uzcelt savam brālim vārdu Israēlā, viņš negrib darīt, kas vīra brālim pienākas. 8 Tad lai pilsētas vecaji viņu aicina un lai ar viņu runā; ja viņš uz to pastāv un saka: es nevēlos viņu ņemt,- 9 tad lai viņa brāļa sieva pieiet klāt pie viņa un, vecajiem to redzot, lai tā nomauc viņam no kājas sandali un lai iespļauj viņam sejā, un viņa lai atbild un saka: tā lai notiek tam vīram, kas sava brāļa namu negrib uzcelt. 10 Un viņa vārds lai tiek Israēlā nosaukts - baskāju nams. 11 Kad divi vīri, brāļi, kaujas savā starpā viens pret otru un piesteidzas viena vīra sieva, lai glābtu savu vīru no tā rokas, kas tam sit, un viņa izstiepj savu roku un stipri sagrābj sitēja kaunumu, 12 tad tev būs viņai to roku nocirst, un tavas acis lai viņu nežēlo. 13 Tev nebūs divējādus atsvarus turēt savā somā - lielus un mazus, 14 tev nebūs turēt savā namā divējādu labības mēru - lielu un mazu, 15 bet lai tev ir pilnīgs un taisns svars, un lai tev ir pilnīgs un taisns mērs, lai tu ilgi dzīvo zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos; 16 jo ikviens, kas to dara, ikviens, kas dara netaisni, tas Tam Kungam, tavam Dievam, ir negantība. 17 Piemini, ko tev darīja amalekieši ceļā, kad jūs izgājāt no Ēģiptes, 18 kā viņi stājās tev ceļā un kāva tos aizmugurējos, visus nespēcīgos aiz tevis, kad tu biji piekusis un noguris, un tie nebijās Dieva. 19 Kad nu Tas Kungs, tavs Dievs, reiz būs tev devis mieru no visiem taviem ienaidniekiem, kas tev ir visapkārt tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, dos tev iegūt par īpašumu, tad amalekiešu piemiņu tev būs izdzēst apakš debesīm. To neaizmirsti!
1 „Kad starp vīriem ir kādas nesaskaņas un tie nāk pie tiesas, tad lai pār tiem spriež tiesu: taisnais lai tiek attaisnots, bet netaisnais lai tiek notiesāts.
2 Un ja vainīgais ir pelnījis sitienus, tad lai soģis liek tam nomesties zemē, un soģa klātienē lai tiesas kalps tam dod sitienus skaitā, kas samērā ar viņa vainu.
3 Viņam var dot četrdesmit sitienus, bet vairāk ne, jo, ja to vēl vairāk sistu ar daudz sitieniem, tad tavs ciltsbrālis tiktu pārāk pazemots tavās acīs.
4 Vērsim, kas labību min, tev nebūs purnu aizsiet.
5 Kad brāļi kopā dzīvo un viens no viņiem nomirst un tam nav dēlu, tad tā mirušā sieva lai nekļūst par sievu kādam citam, svešam vīram, bet lai viņas vīra brālis iet pie viņas un ņem sev par sievu, un lai tai dara, kas vīra brālim pienākas.
6 Un pirmdzimušajam, ko viņa dzemdēs, viņam būs dot sava nomirušā brāļa vārdu, lai tā vārds netiek izdzēsts no Israēla vidus.
7 Bet ja šim turam netīk ņemt svaiņiem par sievu, tad lai viņa brāļa sieva iet pie vecajiem vārtos un lai tiem saka: „Mans svainis liedzas atkal uzcelt savam brālim vārdu Israēlā; viņš negrib pildīt svaiņa laulības pienākumu!“
8 Tad lai pilsētas vecaji viņu aicina un lai ar viņu rīmā; bet ja tad viņš nostājas un saka: „Man nepatīk viņu ņemt!“
9 Tad lai viņa svamiene pieiet klāt pie viņa un, vecajiem to redzot, lai tā nomauc viņam no kājas sandali, lai iespļauj tam sejā, nodod savu liecību un skāļā balsī saka: „Tā lai notiek ikkatram vīram, kas sava brāļa namu negribuzcelt!“
10 Un viņa nams lai tiek Israēlā nosaukts baskāju nams. —
11 Kad divi vīri, ciltsbrāļi kaujas savā starpā, viens pret otru, un piesteidzas viena vīra sieva, lai glābtu savu vīru no tā rokas, kas tam sit, un viņa izstiepj savu roku un stipri sagrābj sitēja kaimumu,
12 Tad tev būs viņai to roku nocirst, un tavas acis lai viņu nežēlo!
13 Tev nebūs divējādus atsvarus turēt savā somā—lielus un mazus,
14 Tev nebūs turēt savā namā divējādu labības mēru—lielu un mazu,
15 Bet lai tev ir pilnīgs un taisns svars, un lai tev ir pilnīgs un taisns mērs, lai tu ilgi dzīvo zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos;
16 Jo ikviens, kas to dara, ikviens, kas dara netaisni, tas tam Kungam, tavam Dievam, ir negantība.
17 Piemini, ko tev darīja amalekieši ceļā, kad jūs bijāt izgājuši no Ēģiptes,
18 Kā viņi tev, kad tu virzījies uz priekšu un kad tavējie bija noguruši un slābani, bez bailēm Dieva priekšā uzbruka un visus tos no taviem ļaudīm nogalināja, kuji novājējuma dēļ bija atpalikuši.
19 Kad nu tas Kungs, tavs Dievs, reiz būs tev devis mieru no visiem taviem ienaidniekiem, kas tev ir visapkārt tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, dos tev iegūt par īpašumu, tad amalekiešu piemiņu tev būs izdzēst no pasaules. To neaizmirsti!“
