1 Septītā gada beigās tev jātur atlaide. 2 Un šie ir atlaides noteikumi: ikvienam aizdevējam būs atlaist, ko tas savam tuvākam aizdevis; viņam nebūs likt nedz savu tuvāko, nedz savu brāli spaidos, jo šī atlaide ir pasludināta Tā Kunga dēļ. 3 No svešinieka atprasi, pat piedraudot, bet, kas pie tava brāļa, to lai tava roka atlaiž. 4 Lai tikai tavā tuvumā nebūtu neviena nabaga, jo Tas Kungs tevi svētīdams svētīs tai zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos iemantot par īpašumu, 5 ja tu tikai klausīdams klausīsi Tā Kunga, sava Dieva, balsij, lai turētu un darītu visus šos baušļus, ko es tev šodien pavēlu. 6 Jo Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs, tieši kā Viņš to tev ir teicis; un tu aizdosi daudzām tautām, bet pats neaizņemsies, un tu valdīsi pār daudzām tautām, bet viņām pār tevi nebūs valdīt. 7 Kad tavā starpā būs kāds nabags vīrs, viens no taviem tautas brāļiem, kādos tavos vārtos tavā zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, tad neapcietini savu sirdi un neaizslēdz savu roku sava nabaga brāļa priekšā, 8 bet atvērdams atver viņam savu roku un aizdodams aizdod viņam tik, cik viņam vajag trūcībā. 9 Sargies, ka tavā sirdī nav blēdības un ka tu nespriestu: septītais gads - atlaides gads ir tuvu. Un lai tava acs nebūtu nenovīdīga uz tavu nabago brāli, ka tu viņam nekā nedod: tad viņš tevis dēļ brēks uz To Kungu, un tas tev būs par grēku. 10 Dodams dod viņam, lai tava sirds nav ļauna, kad tu viņam dod, jo tādēļ Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs visā tavā darbā un visās lietās, kur tu savu roku pieliksi, 11 jo tur, tanī zemē, netrūks arī nabagu, tāpēc Es tev pavēlu un saku: atvērdams atver savu roku savam brālim, kas top spaidīts un ir nabags tavā zemē. 12 Kad tev tiek pārdots tavs tautas brālis ebrejs vai ebreju sieva, tad lai viņš tev kalpo sešus gadus, bet septītajā gadā tev būs viņu atlaist brīvu prom no savas saimes. 13 Un, kad tu viņu atlaid brīvībā no savas saimes, tad neatlaid viņu tukšā, 14 apdāvinādams apdāvini viņu no saviem sīklopiem, no sava labības klona un no savas vīna spiedes; ar ko Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir svētījis, no tā tev būs viņam dot. 15 Un piemini, ka tu esi bijis vergs Ēģiptes zemē, bet Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir atbrīvojis, tāpēc es šodien tev dodu šo pavēli. 16 Bet, ja viņš tev sacīs: es negribu no tevis šķirties,- tāpēc ka viņš tevi un tava nama saimi mīl un ka tam ir pie tevis labi klājies,- 17 tad ņem īlenu un piedur viņa ausi pie durvīm, tad viņš tev būs par kalpu mūžīgi; tāpat dari arī savai kalponei. 18 Lai tev nenākas grūti viņu atlaist brīvībā, jo sešos gados viņš tev ir izkalpojis divkārtīgu algādža algu; tad arī tevi Tas Kungs, tavs Dievs, svētīs pie visa, ko tu darīsi. 19 Ikvienu pirmdzimušo, kas ir tēviņš no taviem liellopiem un no taviem sīklopiem, novēli kā svētu Tam Kungam, savam Dievam; tu nedrīksti strādāt ar pirmdzimušu vērsi, un arī savu avju pirmdzimušo tu nedrīksti cirpt. 20 Tā Kunga, sava Dieva, priekšā tev un tavam namam tas ir jāēd gadu no gada tanī vietā, ko Tas Kungs izraudzīs. 21 Bet, ja tam ir kāda vaina, ja tas ir klibs vai akls, nevienu, kam kāda ļauna vaina, tu nedrīksti kaut par kaujamo upuri Tam Kungam, savam Dievam. 22 Savos paša vārtos to ēdiet, tiklab nešķīstais, kā šķīstais, kā kalnu kazu un briedi. 23 Tikai viņa asinis tev nebūs baudīt, tās izlej zemē kā ūdeni.
1 „Septītā gada beigās tev jātur atlaide.
2 Un šie ir atlaides noteikumi: ikvienam aizdevējam būs atlaist, ko tas ir savam tuvākam aizdevis; viņam nebūs likt nedz savu tuvāko, nedz it īpaši savu tautas brāli spaidos, jo šī atlaide ir iekārtota kā tā Kunga atlaide Viņam par godu.
3 No svešinieka atprasi, pat piedraudot, bet kas pie tava brāļa, to lai tava roka atlaiž.
4 Īstenībā tavā tuvumā nevajadzētu būt nevienam nabagam, jo tas Kungs tevi svētīdams svētīs tai zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos par mantojumu un īpašumu,
5 Ja tu tikai klausītu tā Kunga, sava Dieva, balsi un turētu un pildītu visus šos baušļus, ko es tev šodien piekodinu.
6 Jo tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs, tieši kā Viņš to tev ir teicis; un tu aizdosi daudzām tautām svētību, bet pats neaizņemsies, un tu gan valdīsi pār daudzām tautām, bet viņām pār tevi nebūs valdīt.
7 Kad tavā starpā būs kāds nabags vīrs, viens no taviem tautas brāļiem, kādos tavos vārtos tavā zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, tad neapcietini savu sirdi un neaizslēdz savu roku sava nabaga brāļa priekšā,
8 Bet atvērdams atveri viņam savu roku un aizdodams aizdodi viņam tik, cik viņam vajaga trūcībā.
9 Sargies, ka tavā sirdī nav blēdības un ka tu nespriestu; „Septītais gads, atlaides gads ir tuvu!“ Un lai tava acs nebūtu nenovīdīga uz tavu nabago brāli, ka tu viņam nekā nedodi: tad viņš tevis dēļ brēks uz to Kungu, un tas tev būs par grēku!
10 Dodams dodi tam labprāt, lai nav tava sirds ļauna, kad tu viņam dodi, jo tādēļ tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs visā tavā darbā un visās lietās, kur tu savu roku pieliksi,
11 Jo tur, tanī zemē, netrūks arī nabagu, tāpēc Es tev pavēlu un saku: Atvērdams atveri savu roku savam brālim, kas top spaidīts un ir nabags tavā zemē!
12 Kad tev tiek pārdots tavs tautas brālis ebrējs vai ebrēju sieva, tad lai viņš tev kalpo sešus gadus, bet septītajā gadā tev būs viņu atlaist brīvu prom no savas saimes.
13 Un kad tu viņu atlaid brīvībā no savas saimes, tad neatlaid viņu tukšā,
14 Labprāt kaut ko uzliec uz viņa pleciem vai no sava sīklopu ganāmā pulka, vai no sava labības klona, vai no savām vīna spiedēm, ar ko tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir svētījis, no tā tev būs arī viņam dāvināt,
15 Un piemini, ka tu esi bijis kalps Ēģiptes zemē, bet tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir atbrīvojis, tāpēc es šodien tev dodu šo pavēli.
16 Bet ja viņš tev sacīs; „Es negribu no tevis šķirties!“ tāpēc ka viņš tevi un tava nama saimi mīl un ka tam ir pie tevis labi klājies,
17 Tad ņem īlenu un piedur viņa ausi pie durvīm: tad viņš tev būs par kalpu mūžīgi; tāpat dari ari savai kalponei.
18 Neesi sīkumains, viņu atlaižot brīvībā no savējo vidus, jo sešos gados viņš tev ir izkalpojis divkārtīgu algādža algu; tad ari tevi tas Kungs, tavs Dievs, svētīs pie visa, ko tu darīsi.
19 Ikvienu pirmdzimto, kas ir tēviņš, no taviem liellopiem un no taviem sīklopiem, tos novēli kā svētu velti tam Kungam, savam Dievam; tu nedrīksti strādāt ar pirmdzimto vērsi, un arī savu avju pirmdzimto tu nedrīksti cirpt.
20 Tā Kunga, sava Dieva, priekšā, tev un tavam namam tas ir jāēd gadu no gada tanī vietā, ko tas Kungs izraudzīs.
21 Bet ja tam ir kāda vaina, ja tas klibs vai akls, nevienu, kam kāda ļauna vaina, tu nedrīksti kaut par kaujamo upuri Kungam, savam Dievam.
22 Tavos paša vārtos to ēdiet, nešķīstais tiklab kā šķīstais, kā kalnu kazu un briedi.
23 Tikai viņa asinis tev nebūs baudīt, tās izlej zemē kā ūdeni.“
