1 Tanīs dienās, mācekļu skaitam pieaugot, hellēnistu starpā radās kurnēšana pret ebrejiem, ka viņu atraitnes dienišķajā apkalpošanā paliekot neievērotas. 2 Tie divpadsmit saaicināja visus mācekļus un sacīja: "Nav pareizi, ka mēs, kalpodami pie galda, atstājam novārtā Dieva vārdu. 3 Tāpēc, brāļi, izredziet no sava vidus septiņus vīrus, kam laba slava, Svētā Gara un gudrības pilnus, kam mēs varētu šo pienākumu uzticēt; 4 bet mēs gribam arī turpmāk Dievu lūgt un kalpot ar vārdu." 5 Šie vārdi patika visai draudzei, un viņi izredzēja Stefanu, vīru, ticības un Svētā Gara pilnu, un Filipu, Prohoru, Nikanoru, Timonu, Parmenu un Nikolaju, Antiohijas prosēlitu, 6 un veda tos apustuļu priekšā; tie, Dievu pielūgdami, uzlika viņiem rokas. 7 Dieva vārds auga augumā, un mācekļu skaits Jeruzālemē stipri pieauga, un liels pulks priesteru kļuva ticīgi. 8 Bet Stefans, pilns ticības un spēka, darīja brīnumus un lielas zīmes tautā. 9 Tad piecēlās daži no tā sauktās libertīnu un kirēniešu un aleksandriešu skolas un daži no Kilikijas un Āzijas un iesāka vārdu cīņu ar Stefanu, 10 bet tie nespēja pretoties gudrībai un garam, ar kādu viņš runāja. 11 Tad viņi sakūdīja vīrus, lai saka: "Mēs esam dzirdējuši, ka viņš zaimo Mozu un Dievu." 12 Tie saskubināja ļaudis, vecajus un rakstu mācītājus un, viņam uzbrukuši, satvēra to un veda sinedrija priekšā. 13 Viņi atveda viltus lieciniekus, kas sacīja: "Šis cilvēks nemitas runāt pret svēto vietu un bauslību; 14 jo mēs esam dzirdējuši viņu sakām: šis nacarietis Jēzus nopostīs šo vietu un pārgrozīs paražas, ko mums Mozus devis." 15 Un visi, kas sēdēja sinedrijā, skatījās uz viņu un redzēja viņa vaigu līdzināmies eņģeļa vaigam.
1 Tanīs dienās, mācekļu skaitam pieaugot, hellēnistu starpā radās kurnēšana pret ebrējiem, ka viņu atraitnes dienišķajā apkalpošanā paliekot neievērotas.
2 Tie divpadsmit saaicināja visus mācekļus un sacīja: „Nav pareizi, ka mēs, apkalpodami pie galda, atstājam novārtā Dieva vārdu.
3 Tāpēc, brāļi, izredziet no sava vidus septiņus vīrus, kam laba slava, Svēta Gara un gudrības pilnus, kam mēs varētu šo pienākumu uzticēt;
4 Bet mēs gribam ari turpmāk Dievu lūgt un kalpot ar vārdu.“
5 Šie vārdi patika visai draudzei, un viņi izredzēja Stefanu, vīru, ticības un Svēta Gara pilnu, un Filipu, Prohoru, Nikanoru, Timonu, Parmenu un Nikolaju, Antiochijas prosēlitu,
6 Un veda tos apustuļu priekšā; tie, Dievu pielūgdami, uzlika viņiem rokas.
7 Dieva vārds auga augumā, un mācekļu skaits Jeruzalemē stipri pieauga, un liels pulks priesteru kļuva ticīgi.
8 Bet Stefans, pilns ticības un spēka, darīja brīnumus un lielas zīmes tautā.
9 Tad piecēlās daži no tā saucamās libertīnu un kirēniešu un aleksandriešu skolas, un daži no Kilikijas un Āzijas un iesāka vārdu cīņu ar Stefanu,
10 Bet tie nespēja pretoties gudrībai un garam, ar kādu viņš runāja.
11 Tad viņi sakūdīja vīrus, lai saka: „Mēs esam dzirdējuši, ka viņš zaimo Mozu un Dievu.“
12 Tie saskubināja ļaudis, vecajus un rakstu mācītājus un, viņam uzbrukuši, satvēra to un veda sinedrija priekšā.
13 Viņi atveda viltus lieciniekus, kas sacīja: „Šis cilvēks nemitas runāt pret svēto vietu un bauslību;
14 Jo mēs esam dzirdējuši viņu sakām: Šis nacarietis Jēzus nopostīs šo vietu un pārgrozīs paražas, ko mums Mozus devis.“
15 Un visi, kas sēdēja sinedrija, skatījās uz viņu un redzēja viņa vaigu līdzināmies eņģeļa vaigam.
