1 Cēzarejā bija kāds vīrs, vārdā Kornēlijs, virsnieks tā sauktajā itāļu rotā, 2 ticīgs un dievbijīgs ar visu savu namu. Viņš deva ļaudīm daudz dāvanu un pastāvīgi lūdza Dievu. 3 Tā ap devīto dienas stundu viņš parādībā skaidri redzēja Dieva eņģeli ienākam pie viņa un uz viņu sakām: "Kornēlij!" 4 To redzēdams, viņš pārbijās un sacīja: "Kas ir, Kungs?" Bet tas viņam atbildēja: "Dievs ir pieminējis tavas lūgšanas un dāvanas. 5 Tagad nosūti vīrus uz Jopi un ataicini Sīmani, kam pievārds Pēteris. 6 Tas dzīvo pie kāda ādmiņa Sīmaņa, kam ir nams jūrmalā." 7 Kad eņģelis, kas ar viņu runāja, bija aizgājis, viņš atsauca divi vergus un kādu dievbijīgu kareivi no tiem, kas pastāvīgi bija pie viņa, 8 un, tiem visu izstāstījis, sūtīja tos uz Jopi. 9 Nākamajā dienā, kad tie bija ceļā un tuvojās pilsētai, Pēteris ap sesto stundu uzkāpa uz jumta lūgt Dievu. 10 Būdams izsalcis, viņš gribēja ko baudīt. Kamēr tie gatavoja ēdienu, viņš kļuva garā aizrauts, 11 un viņš redz debesi atvērtu un kādu ietvaru nonākam, it kā lielu palagu, aiz četriem stūriem nolaistu zemē. 12 Tanī bija visādi četrkājaini dzīvnieki un rāpuļi virs zemes un putni zem debess. 13 Un balss runāja uz viņu: "Celies, Pēteri, kauj un ēd!" 14 Bet Pēteris sacīja: "Nemūžam, Kungs, jo es nekad neesmu ēdis neko, kas ir nesvēts un nešķīsts." 15 Vēl otrreiz balss uz viņu runāja: "Ko Dievs šķīstījis, to neturi par nešķīstu!" 16 Tas notika trīs reizes, un ietvars tūdaļ tika uzcelts debesīs. 17 Pēterim neziņā esot, ko nozīmē šī parādība, ko viņš bija redzējis, lūk, Kornēlija sūtītie vīri, uzmeklējuši Sīmaņa namu, stāvēja pie vārtiem 18 un stiprā balsī vaicāja, vai tur mājojot Sīmanis, ar pievārdu Pēteris. 19 Kad Pēteris šo parādību pārdomāja, Gars viņam sacīja: "Redzi, trīs vīri tevi meklē. 20 Celies, kāp zemē un ej nešaubīdamies tiem līdzi, jo Es tos esmu sūtījis!" 21 Pēteris, nokāpis pie šiem vīriem, sacīja: "Redzi, es esmu tas, ko jūs meklējat, kādā lietā jūs esat atnākuši?" 22 Bet tie atbildēja: "Virsnieks Kornēlijs, taisnīgs un dievbijīgs vīrs, kam visā jūdu tautā laba slava, svēta eņģeļa pamācīts, aicina tevi savā namā un grib dzirdēt, ko tu viņam teiksi." 23 Ieaicinājis, viņš tos uzņēma. Bet nākamajā dienā viņš devās ceļā kopā ar tiem, un daži brāļi, kas bija no Jopes, gāja viņam līdzi. 24 Otrā dienā viņi nonāca Cezarejā; Kornēlijs, saaicinājis savus radiniekus un tuvākos draugus, viņus jau gaidīja. 25 Pēterim ieejot, Kornēlijs viņam nāca pretim un godināja viņu, mezdamies pie viņa kājām. 26 Bet Pēteris viņu piecēla, sacīdams: "Celies, arī es esmu tikai cilvēks!" 27 Un, ar to sarunādamies, viņš gāja iekšā un redzēja daudz sapulcējušos. 28 Viņš tiem sacīja: "Jūs zināt, ka jūdam nav atļauts biedroties ar citas tautas cilvēku vai iet pie viņa mājās; bet man Dievs ir rādījis, ka nevienu cilvēku nevajag turēt par nesvētu vai nešķīstu. 29 Tāpēc aicināts es arī esmu nācis bez iebilduma. Tagad es vaicāju: kādēļ jūs mani esat aicinājuši?" 30 Kornēlijs sacīja: "Priekš četrām dienām ap šo laiku, devītajā stundā, man savā namā Dievu lūdzot, piepeši kāds vīrs spožās drēbēs stāvēja manā priekšā 31 un sacīja: Kornēlij, Dievs paklausījis tavas lūgšanas un pieminējis tavas dāvanas. 32 Sūti uz Jopi un ataicini Sīmani, kam pievārds Pēteris; tas mājo ādmiņa Sīmaņa namā pie jūras." 33 Tāpēc es tūdaļ sūtīju pie tevis, un labi, ka tu atnāci. Tagad mēs visi stāvam Dieva priekšā, lai uzklausītu visu, ko Tas Kungs tev pavēlējis. 34 Bet Pēteris sāka runāt, sacīdams: "Tiešām, es atzīstu, ka Dievs neuzlūko cilvēka vaigu, 35 bet ikvienā tautā Viņam ir tīkams, kas Viņu bīstas un taisnīgi dzīvo. 36 Šis ir tas vārds, ko viņš Israēla bērniem sūtījis, pasludinādams mieru caur Jēzu Kristu: Tas ir Kungs pār visiem. 37 Jūs zināt, kas noticis visā Jūdejā, sākot ar Galileju, pēc kristības, ko Jānis pasludinājis, 38 ka Dievs ar Svēto Garu un spēku svaidījis nacarieti Jēzu, kas gājis apkārt, labu darīdams un dziedinādams visus velna nomāktos, jo Dievs bija ar Viņu. 39 Mēs esam liecinieki visam, ko Viņš darījis jūdu zemē un Jeruzālemē. Viņu tie nonāvējuši, pakārdami pie krusta. 40 Dievs Viņu uzmodinājis trešajā dienā un Viņam licis parādīties 41 ne visiem ļaudīm, bet Dieva iepriekš izredzētajiem lieciniekiem, mums, kas ar Viņu esam ēduši un dzēruši pēc Viņa augšāmcelšanās no mirušiem. 42 Un Viņš mums pavēlējis tautai sludināt un apliecināt, ka Viņš ir Dieva iecelts soģis pār dzīviem un mirušiem. 43 Par Viņu liecina visi pravieši, ka ikviens, kas tic uz Viņu, Viņa Vārdā dabū grēku piedošanu." 44 Pēterim vēl runājot, Svētais Gars nāca pār visiem, kas šos vārdus dzirdēja. 45 Un ticīgie apgraizītie, kas Pēterim bija līdzi, izbijās, ka Svētā Gara dāvana bija izlieta arī pār pagāniem, 46 jo viņi tos dzirdēja mēlēs runājam un Dievu teicam. Tad Pēteris atbildēja: 47 "Kas gan varētu liegt ūdeni šo ļaužu kristīšanai, kas dabūjuši Svēto Garu tāpat kā mēs?" 48 Un viņš pavēlēja tos kristīt Jēzus Kristus Vārdā. Tad tie lūdza, lai viņš dažas dienas pie tiem paliktu.
1 Cezarejā bija kāds vīrs, vārdā Kornēlijs, virsnieks tā sauktajā itāļu rotā,
2 Ticīgs un dievbijīgs ar visu savu namu. Viņš deva ļaudīm daudz dāvanu un pastāvīgi lūdza Dievu.
3 Tā ap devīto dienas stundu viņš parādībā skaidri redzēja Dieva eņģeli ienākam pie viņa un uz viņu sakām: „Komēlij!“
4 To redzēdams, viņš pārbijās un sarija: „Kas ir, Kungs?“ Bet tas viņam atbildēja: „Dievs ir pieminējis tavas lūgšanas un dāvanas.
5 Tagad nosūti vīrus uz Jopi un ataicini Sīmani, kam pievārds Pēteris.
6 Tas dzīvo pie kāda ādmiņa Sīmaņa, kam ir nams jūrmalā.“
7 Kad eņģelis, kas ar viņu runāja, bija aizgājis, viņš atsauca divi vergus un kādu dievbijīgu kareivi no tiem, kas pastāvīgi bija pie viņa,
8 Un, tiem visu izstāstījis, sūtīja tos uz Jopi.
9 Nākošajā dienā, kad tie bija ceļā un tuvojās pilsētai, Pēteris ap sesto stundu uzkāpa uz jumta lūgt Dievu.
10 Būdams izsalcis, viņš gribēja ko baudīt. Kamēr tie gatavoja ēdienu, viņš kļuva garā aizrauts,
11 Un viņš redz debesi atvērtu un kādu ietvaru nonākam, it kā lielu palagu, aiz četriem stūriem nolaistu zemē.
12 Tanī bija visādi četrkājaini dzīvnieki un rāpuļi virs zemes un putni zem debess.
13 Un balss runāja uz viņu: „Celies, Pēteri, kauj un ēd!“
14 Bet Pēteris sarija: „Ne mūžam, Kungs, jo es nekad neesmu ēdis neko, kas ir nesvēts un nešķīsts.“
15 Vēl otrreiz balss uz viņu runāja: „Ko Dievs šķīstījis, to neturi par nešķīstu!“
16 Tas notika trīs reizes, un ietvars tūdaļ tika uzcelts debesīs.
17 Pēterim neziņā esot, ko nozīmē šī parādība, ko viņš bija redzējis, lūk, Kornēlija sūtītie tūri, uzmeklējuši Sīmaņa namu, stāvēja pie vārtiem
18 Un stiprā balsī vaicāja, vai tur mājojot Sīmanis, ar pievārdu Pēteris.
19 Kad Pēteris šo parādību pārdomāja, Gars viņam sarija: „Redzi, trīs vīri tevi meklē.
20 Celies, kāp zemē un ej nešaubīdamies tiem līdz, jo es tos esmu sūtījis!“
21 Pēteris, nokāpis pie šiem vīriem, sacīja: „Redzi, es esmu tas, ko jūs meklējat, kādā lietā jūs esat atnākuši?“
22 Bet tie atbildēja: „Virsnieks Kornēlijs, taisnīgs un dievbijīgs vīrs, kam visā jūdu tautā laba slava, svēta eņģeļa pamācīts, aicina tevi savā namā un grib dzirdēt, ko tu viņam teiksi.“
23 Ieaicinājis, viņš tos uzņēma. Bet nākošajā dienā viņš devās ceļā kopā ar tiem, un daži brāļi, kas bija no Jopes, gāja viņam lidz.
24 Otrā dienā viņi nonāca Cezarejā; Kornēlijs, saaicinājis savus radniekus un tuvākos draugus, viņus jau gaidīja.
25 Pēterim ieejot, Kornēlijs viņam nāca pretim un godināja viņu, mezdamies pie viņa kājām.
26 Bet Pēteris viņu piecēla, sacīdams: „Celies, ari es esmu tikai cilvēks!“
27 Un, ar to sarunādamies, viņš gāja iekšā un redzēja daudz sapulcējušos.
28 Viņš tiem sacīja: „Jūs zināt, ka jūdam nav atļauts biedroties ar nejūdu vai iet pie viņa mājās; bet man Dievs ir rādījis, ka nevienu cilvēku nevajag turēt par nesvētu vai nešķīstu.
29 Tāpēc aicināts es arī esmu nācis bez iebilduma. Tagad es vaicāju: Kādēļ jūs mani esat aicinājuši?“
30 Kornēlijs sacīja: „Priekš četrām dienām ap šo laiku, devītajā stundā, man savā namā Dievu lūdzot, piepeši kāds vīrs spožās drēbēs stāvēja manā priekšā
31 Un sacīja: Kornēlij, Dievs paklausījis tavas lūgšanas un pieminējis tavas dāvanas.
32 Sūti uz Jopi un ataicini Sīmani, kam pievārds Pēteris; tas mājo ādmiņa Sīmaņa namā pie jūras.“
33 Tāpēc es tūdaļ sūtīju pie tevis, un labi, ka tu atnāci. Tagad mēs visi stāvam Dieva priekšā, lai uzklausītu visu, ko tas Kungs tev pavēlējis.
34 Bet Pēteris sāka runāt, sacīdams: „Tiešām, es atzīstu, ka Dievs neuzlūko cilvēka vaigu,
35 Bet ikvienā tautā viņam ir tīkams, kas viņu bīstas un taisnīgi dzīvo.
36 Šis ir tas vārds, ko viņš Israēla bērniem sūtījis, pasludinādams mieru caur Jēzu Kristu: tas ir Kungs pār visiem.
37 Jūs zināt, kas noticis visā Jūdejā, sākot ar Galileju, pēc kristības, ko Jānis pasludinājis,
38 Ka Dievs ar Svēto Garu un spēku svaidījis nacarieti Jēzu, kas gājis apkārt, labu darīdams un dziedinādams visus velna nomāktos, jo Dievs bija ar viņu.
39 Mēs esam liecinieki visam, ko viņš darījis jūdu zemē un Jeruzālemē. Viņu tie nonāvējuši, pakārdami pie krusta.
40 Dievs viņu uzmodinājis trešajā dienā un viņam licis parādīties,
41 Ne visiem ļaudīm, bet Dieva iepriekš izredzētajiem lieciniekiem, mums, kas ar viņu esam ēduši un dzēruši pēc viņa augšāmcelšanās no mirušiem.
42 Un viņš mums pavēlējis tautai sludināt un apliecināt, ka viņš ir Dieva iecelts soģis pār dzīviem un mirušiem.
43 Par viņu liecina visi pravieši, ka ikviens, kas tic uz viņu, viņa vārdā dabū grēku piedošanu.“
44 Pēterim vēl runājot, Svētais Gars nāca pār visiem, kas šos vārdus dzirdēja.
45 Un ticīgie jūdi, kas Pēterim bija lidz, izbijās, ka Svēta Gara dāvana bija izlieta ari pār pagāniem,
46 Jo viņi tos dzirdēja mēlēs runājam un Dievu teicam. Tad Pēteris atbildēja:
47 „Kas gan varētu liegt ūdeni šo ļaužu kristīšanai, kas dabūjuši Svēto Garu tāpat kā mēs?“
48 Un viņš pavēlēja tos kristīt Jēzus Kristus vārdā. Tad tie lūdza, lai viņš dažas dienas pie tiem paliktu.
