1 Bet pēc divdesmit gadiem, kad Salamans bija uzcēlis Tā Kunga namu un savu namu, 2 tad Salamans no jauna nocietināja tās pilsētas, ko Hūrāms no savējām bija piešķīris Salamanam, un viņš tur novietoja Israēla bērnus. 3 Pēc tam Salamans devās uz Hamat-Cobu un to iekaroja. 4 Un viņš nocietināja tuksnesī Tadmoru un visas pārējās noliktavu pilsētas, ko viņš Hamatā bija cēlis. 5 Un viņš izveidoja Kalna un Lejas Bet-Horonu par stiprām pilsētām ar mūriem, vārtiem un vārtu aizšaujamiem, 6 tāpat arī Baalatu un visas noliktavu pilsētas, kas Salamanam piederēja, un visas kara ratu pilsētas, visas jātnieku pilsētas un visas pilsētas, ko Salamans vēlējās uzcelt gan Jeruzālemē, gan Libanonā, gan arī visā viņa ķēniņa valstī. 7 Un visiem ļaudīm, kas bija atlikušies no hetiešiem, no amoriešiem, no ferisiešiem, no heviešiem un no jebusiešiem, kuri nebija Israēla izcelsmes, 8 viņu pēcnācējiem, kas bija palikuši pēc viņiem šinī zemē un kurus Israēla bērni nebija pilnīgi iznīcinājuši, - tiem Salamans uzlika darbu klausību, līdz pat šai dienai. 9 Bet no Israēla dēliem Salamans nevienu nepadarīja par vergu savos darbos, bet tie kalpoja karaspēkā kā karavīri, kā virsnieki un kā pavēlnieki pār viņa kara ratiem un pār viņa jātniekiem. 10 Un pārraugu skaits, kas bija ķēniņam Salamanam, bija divi simti piecdesmit; viņu pienākums bija uzraudzīt tautu tās darbos. 11 Un faraona meitas dzīvokli Salamans pārvietoja no Dāvida pilsētas augšup uz to namu, ko viņš viņai bija uzcēlis, jo viņš teica tā: "Nevienai manai sievai nebūs dzīvot Israēla ķēniņa Dāvida namā, jo tās ir svētas vietas, kopš tajās ir novietots Tā Kunga šķirsts." 12 Tad Salamans upurēja Tam Kungam dedzināmos upurus uz Tā Kunga altāra, ko viņš bija uzcēlis priekštelpas priekšā, 13 upurēdams ikkatru dienu savu tiesu, kā Mozus bija pavēlējis, sabatos un Jauna mēness svētkos, un noteiktos svētkos trīs reizes gadā: Neraudzētās maizes svētkos, nedēļas svētkos un Būdiņu svētkos. 14 Un viņš pēc sava tēva Dāvida pavēles izveidoja nodaļas - priesterus kalpošanai un levītus savam amatam, slavēt un palīdzēt priesteriem, kā noteikts, ik dienas; tāpat viņš noteica vārtu sargu nodaļām noteiktus vārtus sargāšanai; tā viņš izpildīja Dāvida, Dieva vīra, pavēles. 15 Un nevienā vietā viņi neatkāpās no ķēniņa rīkojumiem par priesteriem un levītiem un arī par dārgumu krātuvēm. 16 Tā Salamans pabeidza visu savu darbu, no Tā Kunga nama pamatu likšanas dienas līdz Tā Kunga nama pilnīgai uzcelšanai. 17 Tad Salamans devās uz Ecion-Geberu un uz Ēlatu jeb Ēlotu, kas atradās jūras malā Edoma zemē. 18 Bet Hūrāms viņam nosūtīja ar saviem kalpiem kuģus un ļaudis, kas labi pazina jūru. Viņi devās kopā ar Salamana kalpiem uz Ofīru, atveda no turienes četri simti piecdesmit talentus zelta un to nodeva ķēniņam Salamanam.
1 Bet pēc divdesmit gadiem, kad Salamans bija uzcēlis tā Kunga namu un savu namu,
2 Tad Salamans no jauna nocietināja tās pilsētas, ko Hūrāms no savējām bija piešķīris Salamanam, un viņš tur novietoja Israēla bērnus.
3 Pēc tam Salamans devās uz Hamat-Cobu un to iekaroja.
4 Un viņš nocietināja tuksnesī Tadmoru un visas pārējās noliktavu pilsētas, ko viņš Hamatā bija dibinājis.
5 Un viņš izveidoja Kalna un Lejas Bet-Horonu par stiprām pilsētām ar mūriem, vārtiem un vārtu aizšaujamiem,
6 Tāpat ari Baālatu un visas noliktavu pilsētas, kas Salamanam piederēja, un visas kapa ratu pilsētas, visas jātnieku pilsētas un vispār visas iekarotās pilsētas, ko Salamans bija iekarojis. Viņš vēlējās uzcelt it visas celtnes gan Jeruzālemē, gan Libanonā, gan ari visā viņa ķēniņa varai pakļautajā zemē, kādas viņš bija paredzējis.
7 Un visus saglabājušos ļaudis, kas bija atlikušies no hetiešiem, no amoriešiem, no ferisiešiem, no heviešiem un no jebusiešiem, kūpi nebija Israēla izcelsmes,
8 Bet kūpi bija šo iezemiešu dēli, ko tie bija atstājuši kā pēcnācējus aiz sevis šinī zemē, un kupus Israēla bērni nebija paspējuši pilnīgi pieveikt, —tos Salamans pārvērta par klaušu darbu darītājiem, kādi vēl līdz pat šai dienai viņi ir palikuši.
9 Bet no Israēla dēliem Salamans nevienu nepadarīja par kalpu savos spaidu darbos, bet tie kalpoja kapaspēkā kā kapavīri, kā virsnieki un kā pavēlnieki pār viņa kapa ratiem un pār viņa jātniekiem.
10 Un virsuzraugu skaits, kas bija ķēniņam Salamanam, bija divi simti piecdesmit; viņu pienākums bija uzrau-dzīt tautu tās darbos.
11 Un faraona meitas dzīvokli Salamans pārvietoja no Dāvida pilsētas augšup tajā namā, ko viņš viņai bija uzcēlis, jo viņš teica tā; „Nevienai manai sievai nebūs dzīvot Israēla ķēniņa Dāvida namā, jo tās ir svētas vietas, kopš tajās ir novietots tā Kunga šķirsts.“
12 Tad Salamans upurēja tam Kungam dedzināmos upupus uz tā Kunga altāpa, ko viņš bija uzcēlis svētnīcas priekšā,
13 Upurēdams ikkatru dienu savu tiesu, kā Mozus bija pavēlējis, sabatos un jauna mēness svētkos un noteiktās svētku sanāksmēs trīs reizes gadā: neraudzētās maizes svētkos, nedēļas svētkos un lieveņu svētkos.
14 Un viņš izveidoja pēc sava tēva Dāvida parauga noteiktu secību, kādā bija jāveic savi pienākumi atsevišķām priestepu un tāpat arī Ievītu nodaļām saskaņā ar ikvienas dienas kārtējām prasībām, lai Ievīti skandinātu savas slavas dziesmas tam Kungam un palī-dzētu priestepiem; tāpat viņš noteica atsevišķu vārtu sargu nodaļām noteiktus vārtus sargāšanai; tā viņš izpildīja Dāvida, Dieva vīra, pavēles.
15 Un nevienā vietā viņi neatkāpās no ķēniņa rīkojumiem par priestepiem un Ievītiem vai arī par mantnīcām.
16 Tādā veidā īstenojās, ko Salamans bija pasācis ar tā Kunga nama pamata likšanu un novedis līdz tā Kunga nama galīgam laimīgam nobeigumam.
17 Tad Salamans devās uz Ecion-Geberu un uz Elatu jeb Elotu, kas atradās jūpas malā Ēdoma zemē.
18 Bet Hūrāms viņam nosūtīja ar savu kalpu starpniecību kuģus un ļaudis, kas labi pazina jflpu. Viņi devās kopā ar Salamana kalpiem uz Of īru, atveda no turienes četri simti piecdesmit talentus zelta un to nodeva ķēniņam Salamanam.
