1 Un Salamans lika norīkot septiņdesmit tūkstošus vīru nastu nešanai un astoņdesmit tūkstošus akmeņkaļu Jūdas kalnos un pār viņiem trīs tūkstošus seši simti uzraugu. 2 Un Salamans sūtīja ziņu Tiras ķēniņam Hūrāmam un lika viņam sacīt: "Tāpat kā tu esi darījis manam tēvam Dāvidam un esi viņam sūtījis ciedru kokus, lai viņš sev uzceltu namu, kurā viņš varētu dzīvot, - tāpat izturies arī pret mani. 3 Jo, redzi, es gribu celt namu Tā Kunga, sava Dieva, Vārdam, lai to Viņam veltītu un lai Viņa priekšā kvēpinātu smaržīgas kvēpināmās zāles un lai pastāvīgi būtu izliktas skatāmās maizes, kā arī tiktu upurēti dedzināmie upuri ik rītus un ik vakarus, sabatos un jaunos mēnešos, un Tā Kunga, mūsu Dieva, noliktajos svētku laikos, kā tas ir Israēlam noteikts uz mūžīgiem laikiem. 4 Un tas nams, ko es celšu, būs liels, jo mūsu Dievs ir lielāks nekā visi citi dievi. 5 Bet kas gan spētu uzcelt Viņam namu, ja jau debesis un visu debesu debesis nevar Viņu pilnīgi aptvert! Un kas gan es esmu, ka varētu uzcelt Viņam namu? Bet to daru, lai Viņa priekšā nestu kvēpināmo upuri. 6 Un nu tagad atsūti man gudru vīru, kas māk apstrādāt zeltu un sudrabu, varu un dzelzi, purpura un karmezīna un violeta purpura audumu, un tādu, kas labi prastu darināt grebumus kopā ar tiem gudrajiem vīriem, kas man jau ir kā Jūdā, tā Jeruzālemē un kurus ir sapulcinājis un apmācījis mans tēvs Dāvids. 7 Sūti man arī ciedru kokus, ciprešu un sarkankokus no Libanona kalniem, jo es zinu, ka tavi kalpi ir krietni Libanona koku cirtēji; un redzi, mani kalpi būs kopā ar taviem kalpiem, 8 lai viņi sagatavotu man kokus lielā vairumā, jo tas nams, ko es celšu, būs liels un apbrīnojams. 9 Un redzi, es došu taviem kalpiem, kas būs koku cirtēji, iztikai divdesmit tūkstoš koras kviešu, divdesmit tūkstoš koras miežu, divdesmit tūkstoš batas vīna un divdesmit tūkstoš batas eļļas." 10 Tad Hūrāms, Tiras ķēniņš, atbildēja ar rakstu, ko viņš nosūtīja Salamanam: "Tāpēc, ka Tas Kungs Savu tautu mīl, Viņš tevi ir licis tai par ķēniņu." 11 Un tālāk Hūrāms sacīja: "Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, kas ir radījis debesis un zemi un kas ir ķēniņam Dāvidam devis gudru, sapratīgu un veiksmīgu dēlu, kurš cels Tam Kungam namu un pili sev, savai ķēniņa valstij! 12 Tad nu tagad es tev sūtu gudru un sapratīgu vīru, kas ir šādu darbu pratējs, - Hūrām-Abiju, 13 kādas sievas dēlu, kas pati ir cēlusies no Dana cilts, bet viņa tēvs ir tirietis. Viņš prot apstrādāt zeltu un sudrabu, varu un dzelzi, akmeņus un kokus, purpura, violeta purpura, smalku linu un karmezīna audumus, arī darināt visādus grebumus, tāpat izplānot visādus meistariskus darbus, kādi vien tiktu viņam uzdoti kopā ar taviem gudrajiem vīriem un tava tēva, mana kunga Dāvida, gudrajiem vīriem. 14 Lai tad nu mans kungs sūta saviem kalpiem gan kviešus, gan miežus, gan eļļu un vīnu, kā viņš to solījis. 15 Bet mēs cirtīsim kokus Libanonā, cik tev vajag, un mēs tos tev pludināsim kā plostus pa jūru uz Jafu; tad tu tos varēsi vest kalnup uz Jeruzālemi." 16 Un Salamans saskaitīja visus svešiniekus, kas atradās Israēla zemē, pēc tās skaitīšanas, kuru bija veicis viņa tēvs Dāvids, un viņu bija simts piecdesmit trīs tūkstoši seši simti. 17 Un no šiem viņš ņēma septiņdesmit tūkstošus kravu nešanai, astoņdesmit tūkstošus akmeņu kalšanai Jūdas kalnājos, bet trīs tūkstošus seši simti par uzraugiem, lai tie skubinātu ļaudis strādāt.
1 Un Salamans lika norīkot septiņdesmit tūkstoš vīrus nastu nešanai un astoņdesmit tūkstoš akmeņkaļus Jūdas kalnos un pār viņiem trīs tūkstoš seši simt uzraugus.
2 Un Salamans sūtīja ziņu Tiras ķēniņam Hūrāmam un lika viņam sacīt: „Tāpat kā tu esi darījis manam tēvam Dāvidam un esi viņam sūtījis ciedru kokus, lai viņš sev uzceltu namu, kurā viņš varētu dzīvot, —tāpat izturies arī pret mani!
3 Jo redzi, —es gribu celt namu tā Kunga, sava Dieva, vārdam, lai to Viņam veltītu, un lai Viņa priekšā kvē-pinātu smaržīgas kvēpināmās zāles un lai pastāvīgi būtu izlikts maizes ziedojums, kā arī tiktu upurēti dedzināmie upuri ik rītus un ik vakarus, sabatos un jaunos mēnešos un tā Kunga, mūsu Dieva, noliktajos svētku laikos, kā tas ir Israēlam noteikts uz mūžīgiem laikiem.
4 Un tas nams, ko es celšu, būs liels, jo mūsu Dievs ir lielāks nekā visi citi dievi.
5 Patiesībā kas gan spētu uzcelt Viņam namu, ja jau debesis un visu debesu debesis nevar Viņu pilnīgi aptvert! Un kas tad gan es esmu, ka gribu uzcelt Viņam namu? Bet to daru arī tikai, lai Viņa priekšā nestu kvēpināmo upuri.
6 Un nu tagad atsūti man gudru vīru, kas māk apstrādāt zeltu un sudrabu, varu un dzelzi, purpuru un karmezīnu un violetu purpura audumu, un tādu, kas labi prastu darināt grebumus kopā ar tiem gudrajiem vīriem, kas man jau ir kā Jūdā, tā Jeruzālemē un kurus ir sapulcinājis un apmācījis mans tēvs Dāvids.
7 Sūti man ari ciedru kokus, ciprešu un almugima kokus no Libanona kalniem, jo es zinu, ka tavi kalpi ir krietni Libanona koku cirtēji; un redzi, mani kalpi būs kopā ar taviem kalpiem,
8 Lai viņi sagatavotu man kokus lielā vairumā, jo tas nams, ko es celšu, būs neparasti liels un apbrīnošanas cienīgs.
9 Un redzi—es došu taviem kalpiem, kas būs akmeņkaļi un koku cirtēji, iztikai divdesmit tūkstoš koras kviešu, divdesmit tūkstoš koras miežu, divdesmit tūkstoš batas vīna un divdesmit batas eļļas.“
10 Tad Hūrāms, Tiras ķēniņš, atbildēja ar rakstu, ko viņš nosūtīja Salamanam, šādi; „Tāpēc ka tas Kungs savu tautu mīl, Viņš tevi ir licis tai par ķēniņu.“
11 Un tālāk Hūrāms sacīja: „Slavēts lai ir tas Kungs, Israēla Dievs, kas ir radījis debesis un zemi, un kas ir ķēniņam devis gudru, sapratīgu un veiksmīgu dēlu, kurš taisās celt tam Kungam namu un savai ķēniņa valstij piemērotu ķēniņa pili!
12 Tad nu tagad es tev sūtu gudru un sapratīgu vīru, kas ir šādu darbu pra-tējs, —Hūrām-Abiju,
13 Kādas sievas dēlu, kas pati ir cēlusies no Dana cilts, bet viņa tēvs ir tirietis. Viņš prot apstrādāt zeltu un sudrabu, vafu un dzelzi, akmeņus un kokus, purpura audumu un violeto purpuru, smalkus linu audumus un karmezina izstrādājumus, arī iekalt visādus grebuma rakstus, tāpat izplānot visādus mākslas amatnieka darbus, kādi vien tiktu viņam uzdoti kopā ar taviem gudrajiem vīriem un tava tēva, mana kunga Dāvida, lietpratējiem.
14 Lai tad nu mans kungs sūta saviem kalpiem ir kviešus, ir miežus, ir eļļu un vīnu, kā viņš to solījis.
15 Bet mēs cirtīsim kokus Libanonā, cik daudz tev vispār vajaga, un mēs tos tev nopludināsim kā plostus pa jūru uz Jafu; tad tu tos varēsi vest kalnup uz Jeruzālemi.“
16 Un Salamans apzināja itin visus sveštautiešus, kas atradās Israēla zemē, pēc šo vīru agrākas saskaitīšanas, kuru bija izdarījis viņa tēvs Dāvids, un tur atradās simts piecdesmit trīs tūkstoši seši simti ārzemnieku.
17 Un no šiem viņš ņēma septiņdesmit tūkstošus kravu nešanai, astoņdesmit tūkstošus—akmeņu kalšanai Jūdas kalnājos, bet trīs tūkstošus seši simti—par uzraugiem, lai tie skubinātu ļaudis strādāt.
