1 Un, nonācis Jeruzālemē, Rehabeāms sapulcināja visu Jūdas un Benjamīna namu - simts astoņdesmit tūkstošus izlasītu karotāju, lai dotos karot ar Israēlu un atgrieztu atpakaļ ķēniņa valsti sev - Rehabeāmam. 2 Bet Tā Kunga vārds nāca pār Šemaju, Dieva vīru, sacīdams: 3 "Saki Jūdas ķēniņam Rehabeāmam, Salamana dēlam, un visam Israēlam Jūdā un Benjamīnā, teikdams: 4 tā saka Tas Kungs: necelieties un nekarojiet ar saviem brāļiem; griezieties ikviens atpakaļ savās mājās, jo šis notikums ir Manis nolikts." Un viņi paklausīja Tā Kunga vārdiem un atteicās doties pret Jerobeāmu. 5 Un Rehabeāms dzīvoja Jeruzālemē, viņš izveidoja pilsētas Jūdā par stipriem cietokšņiem. 6 Un viņš nocietināja Bētlemi, Ētāmu un Tekoju, 7 un Bet-Cūru, Soho un Adullāmu, 8 un Gātu, Marešu un Zifu, 9 un Adoraimu, Lahišu un Azeku, 10 un Coru, Ajalonu un Hebronu, kas Jūdā un Benjamīnā jau bija stipri nocietinātas. 11 Un viņš nostiprināja vēl vairāk šos nocietinātos cietokšņus un novietoja tajos pārvaldniekus, sakrāja tur pārtiku, eļļu un vīnu. 12 Un ikkatrā pilsētā bija lielie vairogi, kā arī šķēpi, tā ka viņš tās padarīja ļoti stipras, un tā viņam piederēja Jūda un Benjamīns. 13 Bet priesteri un levīti, kas bija no itin visa Israēla, atnāca un nostājās viņa priekšā, kalpodami viņam no visām Israēla zemes malām, 14 jo levīti atstāja savas apmešanās vietas un savus īpašumus un devās uz Jūdu un uz Jeruzālemi, tādēļ ka Jerobeāms ar saviem dēliem lika tiem staigāt nepareizus ceļus, neļaujot viņiem palikt par Tā Kunga priesteriem. 15 Un viņš pats sev iecēla priesterus kalnu augstienēs vietējiem dēmoniem un teļu tēliem, ko viņš bija licis darināt. 16 Un levītiem sekoja no visām Israēla ciltīm tie, kas bija savās sirdīs nolēmuši meklēt To Kungu, kas ir Israēla Dievs; tie devās uz Jeruzālemi, lai nestu kaujamos upurus Tam Kungam, savu tēvu Dievam. 17 Tā šie pienācēji nostiprināja Jūdas ķēniņa valsti un deva spēku Rehabeāmam, Salamana dēlam, trīs gadus, jo trīs gadus tie staigāja Dāvida un Salamana ceļus. 18 Un Rehabeāms ņēma sev par sievu Mahalatu, Dāvida dēla Jerimota un Ēliāba, Īsaja dēla, meitas Abihailas meitu. 19 Un viņa dzemdēja viņam dēlus: Jehušu, Šemarju un Sahāmu. 20 Un pēc viņas viņš ņēma Maāhu, Absaloma meitu; viņa dzemdēja viņam Abiju, Ataju, Zizu un Šelomītu. 21 Un Rehabeāms mīlēja Maāhu, Absaloma meitu, vairāk nekā visas savas sievas un blakussievas. Viņš bija apņēmis astoņpadsmit sievas un sešdesmit blakussievas, un viņš dzemdināja divdesmit astoņus dēlus un sešas meitas. 22 Un Rehabeāms iecēla Abiju, Maāhas dēlu, par galveno un vadoni pārējiem brāļiem, jo viņam bija nodoms to celt par ķēniņu. 23 Viņš bija gudrs savā rīcībā un sadalīja savu dēlu pulku pa visiem Jūdas un Benjamīna novadiem un nocietinātām pilsētām, piešķirdams viņiem lielā daudzumā pārtikas krājumus un sameklēdams viņiem daudz sievu.
1 Bet kad Rehabeāms nonāca Jeruzālemē, tad viņš sapulcināja visu Jūdas un Benjamīna namu, —simts astoņdesmit tūkstošus izlasītu karotāju, lai dotos karot ar Israēlu un atgrieztu atpakaļ ķēniņa valsti sev—Rehabeāmam.
2 Bet tā Kunga vārds nāca pār Šemaju, Dieva vīru, sakot:
3 „Saki Jūdas ķēniņam Rehabeāmam, Salamana dēlam, un visam Israēlam Jūdā un Benjamīna, teikdams:
4 Tā saka tas Kungs: Jums nebūs iet uzbrukumā, un jums nav brīv karot ar saviem brāļiem; griezieties ikviens atpakaļ savās mājās, jo šis notikums ir Manis nolikts!“ Un viņi paklausīja tā Kunga vārdiem un atteicās doties pret Jerobeāmu.
5 Un Rehabeāms dzīvoja Jeruzālemē, viņš izveidoja pilsētas Jūdā par stipriem cietokšņiem.
6 Un viņš nocietināja Betlēmi, Ētāmu un Tekoju,
7 Ari Bet-Cūru, Socho un Adulāmu,
8 Tāpat Gāru, Marešu un Zifu,
9 Adoraimu, Lachišu un Azeku,
10 Un vēl Coru, Ajalonu un Hebronu, kas Jūdā un Benjamīnā jau bija stipri nocietinātas.
11 Un viņš nostiprināja vēl vairāk šos nocietinātos cietokšņus un novietoja tajos pārvaldniekus, sakrāja tur pārtiku, eļļu un vīnu.
12 Un ikkatrā pilsētā bija lielie vairogi, kā ari šķēpi, tā ka viņš tās padarīja ļoti stipras, un tā viņam piederēja Jūda un Benjamīns.
13 Bet priesteri un Ievīti, kas bija no itin visa Israēla, atnāca un nostājās viņa priekšā, kalpodami viņam no visām Israēla zemes malām,
14 Jo Ieturi atstāja savas apmešanās vietas un savus īpašumus un devās uz Jūdu un uz Jeruzālemi, tādēļ ka Jerobeāms ar saviem dēliem lika tiem staigāt nepareizus ceļus, neļaujot viņiem palikt par tā Kunga priesteriem.
15 Un viņš pats sev iecēla priesterus kalnu augstienēs vietējiem daimoniem un vēršu attēliem, ko viņš bija licis darināt.
16 Un Ievītiem sekoja no visām Israēla ciltīm tie, kas bija savās sirdīs nolēmuši meklēt to Kungu, kas ir Israēla Dievs; tie devās uz Jeruzālemi, lai nestu kaujamos upurus tam Kungam, savu tēvu Dievam.
17 Tā šie pienācēji nostiprināja Jūdas ķēniņa valsti un deva spēku Rehabeāmam, Salamana dēlam, triju gadu laikā, jo trīs gadus tie staigāja Dāvida un Salamana ceļus.
18 Un Rehabeāms ņēma sev par sievu Mahalatu, Dāvida dēla Jerimota, un Eliāba, īsaja dēla, meitas Abihailas, meitu.
19 Un viņa dzemdēja viņam dēlus: Jehušu, Šemarju un Sahāmu.
20 Un pēc viņas viņš ņēma Maāchu, Absaloma meitu; viņa dzemdēja viņam Abiju, Ataju, Zizu un Šelomltu.
21 Un Rehabeāms mīlēja Maāchu, Absaloma meitu, vairāk nekā visas savas sievas un blakus sievas. Viņš bija apņēmis astoņpadsmit sievas un sešde-smit blakus sievas, un viņš dzemdināja divdesmit astoņus dēlus un sešas meitas.
22 Un Rehabeāms iecēla par dzimtas priekšnieku un vadoni pārējiem brāļiem Abiju, Maāchas dēlu, jo viņam bija nodoms to celt par ķēniņu.
23 Viņš bija gudrs savā rīcībā un sadalīja savu dēlu pulku pa visiem Jūdas un Benjamiņa novadiem un nocie-tinātām pilsētām, piešķirdams viņiem lielā daudzumā pārtikas krājumus un sameklēdams viņiem daudz sievu.
