1 Un filistieši karoja ar Israēlu, un Israēla karavīri bēga no filistiešiem, un nokautie gulēja izkaisīti pa Gilboas kalniem. 2 Un filistieši vajāja Saulu un viņa dēlus un nogalināja Jonatānu, Abinādabu un Malhišu, Saula dēlus. 3 Un iedegās karsta cīņa pret Saulu, un bultas viņu panāca un ievainoja. 4 Tad Sauls sacīja savam ieroču nesējam: "Izvelc savu zobenu un ar to nodur mani, lai šie neapgraizītie nenāk, mani nemoka un neliek izsmieklā!" Bet viņa ieroču nesējs negribēja to darīt, jo viņš ļoti baidījās. Tad Sauls pats ņēma zobenu un metās tam virsū. 5 Kad viņa ieroču nesējs redzēja, ka Sauls bija miris, tad arī viņš metās uz zobenu un mira. 6 Tā mira Sauls un viņa trīs dēli, un viss viņa nams kopā nomira. 7 Kad visa Israēla tauta, kas atradās ielejā, ieraudzīja, ka israēlieši bija bēguši un ka Sauls un viņa dēli bija krituši, tad tie pameta savas dzīves vietas un arī metās bēgt, bet filistieši nāca un tanīs dzīvoja. 8 Un, kad nākamā dienā filistieši nāca, lai aplaupītu kritušos, un atrada Saulu un viņa dēlus guļam Gilboas kalnos, 9 tad viņi tos aplaupīja, paņēma viņa galvu un viņa apbruņojumu un sūtīja vēstnešus visapkārt pa filistiešu zemi, lai tie paziņotu priecīgo uzvaras vēsti saviem elkiem un tautai. 10 Un tie nolika viņa ieročus savu dievu namā, bet viņa galvu tie piekala Dagona templī. 11 Kad visi Jabešas, Gileādā, iedzīvotāji to visu dzirdēja, ko filistieši bija darījuši ar Saula līķi, 12 tad cēlās visi spēcīgie karavīri, paņēma Saula un viņa dēlu līķus un aiznesa tos uz Jabešu; tad viņi apraka viņu kaulus zem liela koka Jabešā un gavēja septiņas dienas. 13 Tā Sauls nomira savu ļauno darbu dēļ, ko viņš bija darījis pret To Kungu, - Tā Kunga vārda dēļ, ko viņš nebija turējis, un arī tāpēc, ka viņš bija griezies pie mirušo garu izsaucējas un bija to izvaicājis, 14 bet nebija jautājis To Kungu; tāpēc Viņš lika tam mirt un nodeva ķēniņa valsts varu Dāvidam, Īsaja dēlam.
1 Reiz filistieši veda karu ar Israēlu, un Israēla karavīri bēga no filistiešiem, un nokautie gulēja izkaisīti pa Gilboas kalniem.
2 Un filistieši vajāja Sauļu un viņa dēlus un nogalināja Jonatānu, Abinādabu un Malchišu, Saula dēlus.
3 Kad iedegās mežonīga cīņa pret Sauļu, jo strēlnieki viņu pazina un ievainoja,
4 Tad Sauls pavēlēja savam ieroču nesējam: „Izvelc savu zobenu un ar to nodur mani, lai šie neapgraizītie nenāk, mani nemoka un neliek izsmieklā!“ Bet viņa ieroču nesējs negribēja to darīt, jo viņš ļoti baidījās. Tad Sauls pats ņēma zobenu un metās tam virsū.
5 Kad nu viņa ieroču nesējs redzēja, ka Sauls bija miris, tad arī viņš metās uz zobenu un mira.
6 Tā Sauls un viņa trīs dēli krita, un viņš aizgāja bojā ar visu savu namu.
7 Kad nu visa Israēla tauta, kas atradās ielejā, ieraudzīja, ka israēlieši bija bēguši un ka Sauls un viņa dēli bija krituši, tad tie pameta savas dzīves vietas un arī metās bēgt, bet filistieši nāca un apmetās tanīs uz dzīvi.
8 Un kad nākošā dienā filistieši nāca, lai aplaupītu kritušos, un atrada Sauļu un viņa dēlus guļam Gilboas kalnos,
9 Tad viņi tos aplaupīja, paņēma viņa galvu un viņa apbruņojumu un sūtīja vēstnešus visapkārt pa filistiešu zemi, lai tie paziņotu priecīgo uzvaras vēsti saviem elkiem un tautai.
10 Un tie nolika viņa ieročus sava dieva namā, bet viņa galvu tie piekala Dagona templī.
11 Kad nu visi Jabešas, Gileādā, iedzīvotāji to visu dzirdēja, ko filistieši bija darījuši ar Saula līķi,
12 Tad cēlās visi spēcīgie karavīri, paņēma Saula un viņa dēlu līķus un tos aiznesa uz Jabešu; tad viņi apraka viņu kaulus zem Jabešas terebintes un gavēja septiņas dienas.
13 Tā Sauls nomira savu ļauno darbu dēļ, ko viņš bija nodarījis pret to Kungu, —tā Kunga vārda dēļ, ko viņš nebija turējis, un arī tāpēc, ka viņš bija griezies pie mirušo garu izsaucējas un bija to izvaicājis,
14 Bet nebija jautājis to Kungu; tāpēc Viņš lika tam mirt un nodeva ķēniņa valsts varu Dāvidam, īsaja dēlam.
