Par Dieva svaidīto un Viņa valstību
1 Ezrahieša Etana gudrības dziesma. 2 Es dziedāšu par Tā Kunga žēlastību visos laikos, paudīšu ar savu muti Tavu uzticību radu radiem, 3 jo Tu, Kungs, esi solījis:"Uz mūžīgiem pamatiem lai būtu celta Mana žēlastības derība!" Un kā debesīm nesatricināmi ir pamati Tavai uzticībai. 4 Tu esi arī sacījis:"Es esmu slēdzis derību ar Savu izraudzīto, esmu zvērējis Savam kalpam Dāvidam: 5 Es nostiprināšu tavu dzimumu uz mūžiem un celšu tavu troni uz radu radiem." (Sela.) 6 Debesis lai teic Tavus brīnumus, ak, Kungs, un Tavu uzticību svēto draudzē. 7 Jo kas ir līdzīgs Tam Kungam debesīs, kas līdzinās Tam Kungam no dievu dēliem ? 8 Dievs ir bijājams svēto pulkā, Viņš ir liels un iedveš bailes visiem, kas ir ap Viņu. 9 Dievs Kungs Cebaot, kas ir tāds kā Tu? Stiprs ir Tas Kungs, un Viņa uzticība ir ap Viņu. 10 Tu valdi pār trakojošo jūru; kad jūras viļņi ceļas, Tu tos klusini. 11 Tu esi notriecis Rahabu beigtu, Tu esi izklīdinājis Savus ienaidniekus ar Savu vareno roku. 12 Tev pieder debess, Tev pieder arī zeme, pasaule, un, kas to pilda, to Tu esi radījis. 13 Tu esi radījis ziemeļus un dienvidus; Tābors un Hermons gavilēs teic Tavu Vārdu. 14 Tev ir spēcīgs elkonis, Tava roka ir stipra, Tava labā roka pacelta. 15 Taisnība un tiesa ir Tava troņa pamati, žēlastība un uzticība iet Tavā priekšā. 16 Svētīga tā tauta, kas māk gavilēt; tā staigā Tava vaiga spožajā gaismā, ak, Kungs! 17 Par Tavu Vārdu viņi līksmo arvien un gavilē par Tavu taisnību. 18 Tu esi viņu spēka rota, un Tava žēlastība liek stiepties arvien lielākā augstumā mūsu ragam. 19 Tam Kungam pieder mūsu vairogs un Israēla Svētajam mūsu ķēniņš. 20 Toreiz Tu runāji ar Savu svēto parādībā un sacīji: "Es esmu vainagojis varoni, kam jāspēj palīdzēt, paaugstinājis izraudzīto no tautas dēliem. 21 Es esmu atradis un izraudzījis Dāvidu par Savu kalpu, ar Savu svēto eļļu Es esmu viņu svaidījis, 22 un Mana roka turēs viņu stipri, un Mans elkonis viņu spēcinās. 23 Nekādi ienaidnieki neuzveiks viņu ar savu viltu, un netaisnie viņu nenomāks. 24 Es sadragāšu viņa pretiniekus viņa priekšā un viņa nīdējus notriekšu gar zemi. 25 Mana uzticība un žēlastība būs ar viņu, un Manā Vārdā augstu pacelsies viņa rags. 26 Viņa rokā Es nodošu jūru un viņa labajā rokā - upes. 27 Viņš sauks Mani:"Tu esi mans Tēvs, mans Dievs un manas pestīšanas klints patvērums!" 28 Jā, Es viņu iecelšu par pirmdzimto, par visaugstāko zemes ķēniņu starpā. 29 Es saglabāšu pret viņu Savu žēlastību mūžīgi, un Mana derība ar viņu paliks pastāvīgi. 30 Viņa dzimumu Es uzturēšu mūžīgi un viņa troni tik ilgi, kamēr pastāv debess. 31 Bet, ja viņa dēli atmetīs Manu bauslību un nestaigās pēc Maniem likumiem, 32 ja viņi neturēs svētus Manus noteikumus un nepildīs Manus baušļus, 33 tad Es gan piemeklēšu viņu pārkāpumus ar rīksti un viņu noziegumus ar sitieniem, 34 tomēr Savu žēlastību Es viņam neatraušu, nedz liegšu Savu uzticību. 35 Savu derību Es nepadarīšu par neesošu, nedz grozīšu to, kas nācis pār manām lūpām. 36 Reiz pār visām reizēm Es esmu pie Sava svētuma zvērējis - un nekad nemelošu Dāvidam - 37 viņa dzimums pastāvēs mūžīgi, un viņa tronis būs kā saule Manā priekšā, 38 tas pastāvēs visos laikos tāpat kā mēness un paliks tik ilgi, kamēr staigās mākoņi!" (Sela.) 39 Bet nu Tu viņu tomēr esi atstūmis un atmetis, sadusmojies uz Savu svaidīto. 40 Tu esi lauzis derību ar Savu kalpu, esi licis negodā un nometis zemē pīšļos viņa kroni. 41 Tu esi radījis dziļas plaisas visos viņa mūros, esi satriecis drupās viņa stiprās pilis. 42 Visi ceļa gājēji viņu aplaupa, saviem kaimiņiem viņš ir tapis par apsmieklu. 43 Tu esi paaugstinājis viņa pretinieku labo roku, esi iepriecinājis viņa ienaidniekus. 44 Tu esi licis atlēkt viņa asajam zobenam, neesi devis viņam uzvaru cīņā. 45 Tu esi salauzis viņa valdnieka zizli, esi darījis galu viņa spožumam un nogāzis no paaugstinājuma zemē viņa troni. 46 Tu esi saīsinājis viņa jaunības dienas, esi apklājis viņu ar kaunu. (Sela.) 47 Cik ilgi, Kungs, gribi Tu palikt pilnīgi apslēpies? Cik ilgi gailēs Tavu dusmu kvēle? 48 Piemini, Kungs, cik īss ir mans mūžs, cik nīcīgus Tu visus cilvēku bērnus esi radījis! 49 Kur ir tāds cilvēks, kas dzīvo joprojām, kas nekad neredz nāves un kas spēj izglābt savu dvēseli no nāves valsts varas? (Sela.) 50 Kur ir Tava senējā žēlastība, Kungs, ko Tu Dāvidam esi apsolījis ar zvērestu Savā uzticībā? 51 Piemini, Visuvarenais, Savu kalpu negodu, ka es nesu savās krūtīs izsmieklu no visu to daudzo tautu puses, 52 kuras kā Tavas naidnieces, ak, Kungs, ir vērsušas pret mums savas nievas, ar kādām tās ir centušās likt negodā Tava svaidītā gaitas! 53 Slavēts lai ir Tas Kungs mūžīgi! Āmen! Āmen!
Maschil of Ethan the Ezrahite.
1 I will sing of the mercies of the LORD for ever: with my mouth will I make known thy faithfulness to all generations.
2 For I have said, Mercy shall be built up for ever: thy faithfulness shalt thou establish in the very heavens.
3 I have made a covenant with my chosen, I have sworn unto David my servant,
4 Thy seed will I establish for ever, and build up thy throne to all generations. Selah.
5 And the heavens shall praise thy wonders, O LORD: thy faithfulness also in the congregation of the saints.
6 For who in the heaven can be compared unto the LORD? who among the sons of the mighty can be likened unto the LORD?
7 God is greatly to be feared in the assembly of the saints, and to be had in reverence of all them that are about him.
8 O LORD God of hosts, who is a strong LORD like unto thee? or to thy faithfulness round about thee?
9 Thou rulest the raging of the sea: when the waves thereof arise, thou stillest them.
10 Thou hast broken Rahab in pieces, as one that is slain; thou hast scattered thine enemies with thy strong arm.
11 The heavens are thine, the earth also is thine: as for the world and the fulness thereof, thou hast founded them.
12 The north and the south thou hast created them: Tabor and Hermon shall rejoice in thy name.
13 Thou hast a mighty arm: strong is thy hand, and high is thy right hand.
14 Justice and judgment are the habitation of thy throne: mercy and truth shall go before thy face.
15 Blessed is the people that know the joyful sound: they shall walk, O LORD, in the light of thy countenance.
16 In thy name shall they rejoice all the day: and in thy righteousness shall they be exalted.
17 For thou art the glory of their strength: and in thy favour our horn shall be exalted.
18 For the LORD is our defence; and the Holy One of Israel is our king.
19 Then thou spakest in vision to thy holy one, and saidst, I have laid help upon one that is mighty; I have exalted one chosen out of the people.
20 I have found David my servant; with my holy oil have I anointed him:
21 With whom my hand shall be established: mine arm also shall strengthen him.
22 The enemy shall not exact upon him; nor the son of wickedness afflict him.
23 And I will beat down his foes before his face, and plague them that hate him.
24 But my faithfulness and my mercy shall be with him: and in my name shall his horn be exalted.
25 I will set his hand also in the sea, and his right hand in the rivers.
26 He shall cry unto me, Thou art my father, my God, and the rock of my salvation.
27 Also I will make him my firstborn, higher than the kings of the earth.
28 My mercy will I keep for him for evermore, and my covenant shall stand fast with him.
29 His seed also will I make to endure for ever, and his throne as the days of heaven.
30 If his children forsake my law, and walk not in my judgments;
31 If they break my statutes, and keep not my commandments;
32 Then will I visit their transgression with the rod, and their iniquity with stripes.
33 Nevertheless my lovingkindness will I not utterly take from him, nor suffer my faithfulness to fail.
34 My covenant will I not break, nor alter the thing that is gone out of my lips.
35 Once have I sworn by my holiness that I will not lie unto David.
36 His seed shall endure for ever, and his throne as the sun before me.
37 It shall be established for ever as the moon, and as a faithful witness in heaven. Selah.
38 But thou hast cast off and abhorred, thou hast been wroth with thine anointed.
39 Thou hast made void the covenant of thy servant: thou hast profaned his crown by casting it to the ground.
40 Thou hast broken down all his hedges; thou hast brought his strong holds to ruin.
41 All that pass by the way spoil him: he is a reproach to his neighbours.
42 Thou hast set up the right hand of his adversaries; thou hast made all his enemies to rejoice.
43 Thou hast also turned the edge of his sword, and hast not made him to stand in the battle.
44 Thou hast made his glory to cease, and cast his throne down to the ground.
45 The days of his youth hast thou shortened: thou hast covered him with shame. Selah.
46 How long, LORD? wilt thou hide thyself for ever? shall thy wrath burn like fire?
47 Remember how short my time is: wherefore hast thou made all men in vain?
48 What man is he that liveth, and shall not see death? shall he deliver his soul from the hand of the grave? Selah.
49 Lord, where are thy former lovingkindnesses, which thou swarest unto David in thy truth?
50 Remember, Lord, the reproach of thy servants; how I do bear in my bosom the reproach of all the mighty people;
51 Wherewith thine enemies have reproached, O LORD; wherewith they have reproached the footsteps of thine anointed.
52 Blessed be the LORD for evermore. Amen, and Amen.
