Pateicības dziesma Dievam
1 Dziedātāju vadonim. Dāvida dziesma. 2 Dievs, klusībā Ciānā Tu topi slavēts, un solījumi Tev tiek maksāti. 3 Tu uzklausi lūgšanas, pie Tevis nāk visi mirstīgie 4 savu nepildīto solījumu dēļ; kad mūsu noziegumi mūs nospiež, tad Tu, Kungs, tos nolīdzini! 5 Svētīgs tas, ko Tu izredzi un kam Tu ļauj sev tuvoties un mājot Tavos pagalmos! Mēs tiksim bagātīgi atspirdzināti ar Tava nama, ar Tavas svētnīcas svētumu! 6 Tu mums atbildi ar lieliem brīnumu darbiem Savā taisnībā, ak, Dievs, Tu mūsu pestītājs; Tu patvērums visiem zemes galiem, uz kuru paļāvībā vēro savus skatus tālās jūras salas, 7 Tu, kas kalnus nostiprini ar Savu spēku, apjozies ar stiprumu, 8 Tu klusini jūru krākšanu, to viļņu šņākšanu un tautu trakošanu, 9 ka visu pasaules malu iemītnieki bīstas no Tavām zīmēm; un tomēr Tu liec arī gavilēt ļaudīm gan rītausmas, gan saulrieta zemēs. 10 Tu piemeklē zemi ar svētību un dzirdini to un dari to visai bagātu: Dieva strautā ūdens papilnam. Tu liec viņu labībai un lauku augļiem labi izdoties, jo tā Tu apkop zemi. 11 Tu slacini zemes vagas, ar veldzi Tu līdzini tās arumus, Tu dari zemi mīkstu ar lietusgāzēm un svētī tās asnus. 12 Tu pušķo un vainago gadu ar Savu labumu, un Tavas pēdas pil no treknuma. 13 Klajumu ganības zeļ, un pakalni apjožas ar gavilēm. 14 Pļavas pārklājas ar ganāmiem pulkiem, un ielejas ietinas labības segā, tās gavilē un dzied!
To the chief Musician, A Psalm and Song of David.
1 Praise waiteth for thee, O God, in Sion: and unto thee shall the vow be performed.
2 O thou that hearest prayer, unto thee shall all flesh come.
3 Iniquities prevail against me: as for our transgressions, thou shalt purge them away.
4 Blessed is the man whom thou choosest, and causest to approach unto thee, that he may dwell in thy courts: we shall be satisfied with the goodness of thy house, even of thy holy temple.
5 By terrible things in righteousness wilt thou answer us, O God of our salvation; who art the confidence of all the ends of the earth, and of them that are afar off upon the sea:
6 Which by his strength setteth fast the mountains; being girded with power:
7 Which stilleth the noise of the seas, the noise of their waves, and the tumult of the people.
8 They also that dwell in the uttermost parts are afraid at thy tokens: thou makest the outgoings of the morning and evening to rejoice.
9 Thou visitest the earth, and waterest it: thou greatly enrichest it with the river of God, which is full of water: thou preparest them corn, when thou hast so provided for it.
10 Thou waterest the ridges thereof abundantly: thou settlest the furrows thereof: thou makest it soft with showers: thou blessest the springing thereof.
11 Thou crownest the year with thy goodness; and thy paths drop fatness.
12 They drop upon the pastures of the wilderness: and the little hills rejoice on every side.
13 The pastures are clothed with flocks; the valleys also are covered over with corn; they shout for joy, they also sing.
