Sūdzēšanās par ļauniem ienaidniekiem un viltīgiem draugiem
1 Dziedātāju vadonim. Dāvida dziesma. 2 Svētīgs, kas rūpējas par grūtdieni! Tas Kungs viņu izglābs ļaunā dienā. 3 Tas Kungs to pasargās un uzturēs pie dzīvības, lai viņam labi klātos viņa zemē un to nenodotu viņa ienaidnieku ļaunajam prātam. 4 Tas Kungs viņu atspirdzinās uz slimības gultas; Tu viņam palīdzi, kad tas guļ savā sērgā. 5 Es saku: "Kungs, esi man žēlīgs, dziedini manu dvēseli, jo es esmu grēkojis pret Tevi!" 6 Mani ienaidnieki savā ļaunumā runā par mani: "Kad taču viņš reiz mirs un viņa vārdu vairs neminēs?" 7 Un, ja kāds nāk mani apraudzīt, tad viņa sirds ir pilna viltus. Viņš meklē ļaunumu, iziet ārā uz ielas un stāsta tenkas. 8 Visi, kas mani ienīst, tenko par mani un runā tikai ļaunu: 9 "Neglābjams posts ir nācis pār viņu. Viņš tagad guļ slims un necelsies vairs!" 10 Pat mans labākais draugs, kam es cieši uzticējos, kas manu maizi ēda, paceļ pret mani kāju spērienam. 11 Bet Tu, Kungs, esi man žēlīgs un uzcel mani, lai es viņiem atmaksāju! 12 No tā es zināšu, ka Tev labs prāts uz mani, ka Tu neļausi ienaidniekiem gavilēt par mani. 13 Tu mani uzturēsi manā nenoziedzībā un liec man stāvēt Tava vaiga priekšā mūžīgi. 14 Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, no mūžības uz mūžību! Āmen! Āmen!
To the chief Musician, A Psalm of David.
1 Blessed is he that considereth the poor: the LORD will deliver him in time of trouble.
2 The LORD will preserve him, and keep him alive; and he shall be blessed upon the earth: and thou wilt not deliver him unto the will of his enemies.
3 The LORD will strengthen him upon the bed of languishing: thou wilt make all his bed in his sickness.
4 I said, LORD, be merciful unto me: heal my soul; for I have sinned against thee.
5 Mine enemies speak evil of me, When shall he die, and his name perish?
6 And if he come to see me , he speaketh vanity: his heart gathereth iniquity to itself; when he goeth abroad, he telleth it .
7 All that hate me whisper together against me: against me do they devise my hurt.
8 An evil disease, say they , cleaveth fast unto him: and now that he lieth he shall rise up no more.
9 Yea, mine own familiar friend, in whom I trusted, which did eat of my bread, hath lifted up his heel against me.
10 But thou, O LORD, be merciful unto me, and raise me up, that I may requite them.
11 By this I know that thou favourest me, because mine enemy doth not triumph over me.
12 And as for me, thou upholdest me in mine integrity, and settest me before thy face for ever.
13 Blessed be the LORD God of Israel from everlasting, and to everlasting. Amen, and Amen.
