Dieva palīdzība un Dieva bijība
1 Dāvida dziesma, kad viņš izlikās negudrs Abimeleha priekšā un tas viņu padzina. 2 Es slavēšu To Kungu vienumēr, Viņa teikšana aizvien būs manā mutē. 3 Mana dvēsele ir līksma par manu Kungu, Viņu daudzinādama; cietēji lai to dzird un priecājas. 4 Slavējiet līdz ar mani Tā Kunga godu, kopā teiksim Viņa augsto Vārdu! 5 Es meklēju To Kungu, un Viņš man atbildēja; Viņš mani izglāba no visām manām izbailēm. 6 Uzlūkojiet Viņu un tuvojieties Viņam priecīgi, tad jūs starosit, un jūsu sejas nepazīs pazemojuma. 7 Kas bija postā grimis, sauca, un Tas Kungs viņu uzklausīja un izrāva viņu no visām viņa bēdām. 8 Tā Kunga eņģelis apmetas ap tiem, kas Viņu bīstas, un tos izglābj. 9 Baudiet un redziet, cik Tas Kungs ir labs. Svētīgs tas cilvēks, kas pie Viņa tveras un uz Viņu paļaujas! 10 Bīstieties To Kungu, jūs Viņa svētie, jo, kas Viņu bīstas, tie nepazīst trūkuma. 11 Jauniem lauvām jācieš trūkums un bads, bet, kas To Kungu meklē, tiem netrūkst nekāda labuma. 12 Nāciet šurp, jūs bērni, un uzklausiet mani! Es jūs mācīšu To Kungu bīties. 13 Kas ir tas vīrs, kas mīl dzīvi un ilgojas pēc gara mūža, lai redzētu labas dienas? 14 Tas lai sargā savu mēli no ļauna un savas lūpas, ka tās nerunā viltīgus vārdus! 15 Novērsies no ļauna un dari labu! Meklē mieru un dzenies pēc tā! 16 Tā Kunga acis vēro taisnos, un Viņa ausis uzklausa viņu palīdzības saucienus. 17 Tā Kunga vaigs ir vērsts dusmās pret visiem, kas dara ļaunu. Viņš izdeldēs viņu piemiņu no zemes virsus. 18 Kad taisnie sauc, tad Tas Kungs viņus uzklausa un viņus izglābj no visām viņu bēdām. 19 Tas Kungs ir tuvu tiem, kam salauztas sirdis, un palīdz tiem, kam satriekts un noskumis prāts. 20 Daudz ciešanu taisnajam, bet no visām Tas Kungs viņu izglābj. 21 Viņš pasargā visus viņa locekļus, neviens no tiem netiek samaitāts. 22 Bezdievīgo nokauj viņa blēdība, un, kas ienīst taisno, tie kritīs grēkā, un tiem tas būs jānožēlo. 23 Tas Kungs izglābj Savu kalpu dvēseli, un nekā ko nožēlot nav tiem, kas uz Viņu paļaujas.
A Psalm of David, when he changed his behaviour before Abimelech; who drove him away, and he departed.
1 I will bless the LORD at all times: his praise shall continually be in my mouth.
2 My soul shall make her boast in the LORD: the humble shall hear thereof , and be glad.
3 O magnify the LORD with me, and let us exalt his name together.
4 I sought the LORD, and he heard me, and delivered me from all my fears.
5 They looked unto him, and were lightened: and their faces were not ashamed.
6 This poor man cried, and the LORD heard him , and saved him out of all his troubles.
7 The angel of the LORD encampeth round about them that fear him, and delivereth them.
8 O taste and see that the LORD is good: blessed is the man that trusteth in him.
9 O fear the LORD, ye his saints: for there is no want to them that fear him.
10 The young lions do lack, and suffer hunger: but they that seek the LORD shall not want any good thing .
11 Come, ye children, hearken unto me: I will teach you the fear of the LORD.
12 What man is he that desireth life, and loveth many days, that he may see good?
13 Keep thy tongue from evil, and thy lips from speaking guile.
14 Depart from evil, and do good; seek peace, and pursue it.
15 The eyes of the LORD are upon the righteous, and his ears are open unto their cry.
16 The face of the LORD is against them that do evil, to cut off the remembrance of them from the earth.
17 The righteous cry, and the LORD heareth, and delivereth them out of all their troubles.
18 The LORD is nigh unto them that are of a broken heart; and saveth such as be of a contrite spirit.
19 Many are the afflictions of the righteous: but the LORD delivereth him out of them all.
20 He keepeth all his bones: not one of them is broken.
21 Evil shall slay the wicked: and they that hate the righteous shall be desolate.
22 The LORD redeemeth the soul of his servants: and none of them that trust in him shall be desolate.
