Izglābto pateicība
1 "Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir laipnīgs un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!" 2 Tā lai saka tie, ko Tas Kungs atpestījis, ko Viņš ir izglābis no spaidītāja rokas 3 un sapulcinājis no visām zemēm, no rītiem un vakariem, no ziemeļiem un no jūras. 4 Viņi maldījās tuksnesī pa nestaigājamiem ceļiem un neatrada pilsētas, kur varētu dzīvot, 5 izsalkuši un izslāpuši, tā ka viņu dvēsele viņos bija galīgi novārgusi un izmisusi. 6 Tad viņi piesauca To Kungu savās bēdās, un Viņš izglāba viņus no viņu posta 7 un vadīja uz pareiza ceļa, ka viņi nonāca apdzīvotā vietā. 8 Bet viņi lai pateicas Tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērnu vidū, 9 ka Viņš veldzēja izslāpušo un atspirdzināja ar barību izsalkušo. 10 Tie, kas sēdēja tumsā un nāves ēnā, būdami ieslīguši galīgā postā un saistīti dzelzs valgos, 11 jo viņi pretojās Dieva vārdiem un neizpildīja Visuaugstākā gribu, 12 bet Viņš nomāca viņu sirdi ar grūtām pūlēm, ka viņi paklupa un palīga nebija,- 13 tie tad piesauca To Kungu savās bēdās, un Viņš izglāba viņus no viņu bailēm 14 un izveda viņus no tumsas un nāves ēnas, un sarāva viņu saites. 15 Viņi lai pateicas Tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērniem, 16 ka Viņš salauza vara durvis un sagrāva dzelzs aizšaujamos. 17 Neprātīgie, kas sirga un cieta mokas savu grēku un savu noziegumu dēļ, 18 ka viņiem apriebās ēdiens un viņi nonāca gandrīz līdz pat nāves vārtiem, 19 tad viņi piesauca To Kungu savās bēdās, un Viņš viņus izglāba no viņu bailēm. 20 Viņš sūtīja Savu vārdu un dziedināja viņus, un izglāba viņus no bojā ejas. 21 Tie lai pateicas Tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērniem. 22 Viņi lai nes pateicības upurus un sludina ar prieku Viņa darbus. 23 Tie, kas ar kuģiem brauca pa jūru un veica lielos ūdeņos savus darījumus, 24 tie redzēja Tā Kunga darbus un Viņa brīnumus jūras virsū un dziļumos. 25 Pēc Viņa pavēles sacēlās vētra, kas sabangoja jūras viļņus, 26 tie pacēlās augšup pret debesīm un nogrima atkal dzelmē, tā ka viņu dvēsele trīcēja izmisumā un bailēs. 27 Tie viņus mētāja un svaidīja kā dzēruma pilnus, visa viņu gudrība bija galā. 28 Tad viņi piesauca To Kungu savās bēdās, un Viņš izglāba viņus no viņu bailēm. 29 Viņš apklusināja vētru, ka norima viļņi. 30 Viņi priecājās, ka iestājās klusums, un Viņš ieveda viņus iecerētajā ostā. 31 Viņi lai pateicas Tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērniem, 32 viņi lai cildina Viņu tautas draudzē un lai slavē vecajo saimē! 33 Viņš padarīja upes par tuksnesi un ūdens avotus par sausām un tukšām vietām, 34 un auglīgu tīrumu par sausu posta zemi tās iedzīvotāju ļaunuma dēļ. 35 Tuksnesi Viņš atkal pārvērš par ūdens dīķi un sausu zemi par avoksnainu. 36 Viņš tur nometināja izsalkušos, ka viņi tur uzcēla pilsētu, kur dzīvot, 37 un apsēja tīrumus un dēstīja vīnadārzus, kas nesa bagātus augļus. 38 Viņš svētīja viņus, ka viņi ļoti vairojās, un viņiem lopu nebija mazums. 39 Bet tad viņi gāja mazumā un panīka no nelaimes bēdām. 40 Viņš izgāza nievāšanu pār dižciltīgajiem un lika viņiem maldīties tuksnesī, kur nav ceļa. 41 Bet nabagos Viņš paaugstināja, izglāba viņus no viņu posta un vairoja viņu dzimumu kā avju pulku. 42 To redzēdami, priecāsies taisnie, un visai nelietībai jātur mute. 43 Kas ir gudrs, lai ņem to vērā un saprot Tā Kunga žēlastības darbus.
1 O give thanks unto the LORD, for he is good: for his mercy endureth for ever.
2 Let the redeemed of the LORD say so , whom he hath redeemed from the hand of the enemy;
3 And gathered them out of the lands, from the east, and from the west, from the north, and from the south.
4 They wandered in the wilderness in a solitary way; they found no city to dwell in.
5 Hungry and thirsty, their soul fainted in them.
6 Then they cried unto the LORD in their trouble, and he delivered them out of their distresses.
7 And he led them forth by the right way, that they might go to a city of habitation.
8 Oh that men would praise the LORD for his goodness, and for his wonderful works to the children of men!
9 For he satisfieth the longing soul, and filleth the hungry soul with goodness.
10 Such as sit in darkness and in the shadow of death, being bound in affliction and iron;
11 Because they rebelled against the words of God, and contemned the counsel of the most High:
12 Therefore he brought down their heart with labour; they fell down, and there was none to help.
13 Then they cried unto the LORD in their trouble, and he saved them out of their distresses.
14 He brought them out of darkness and the shadow of death, and brake their bands in sunder.
15 Oh that men would praise the LORD for his goodness, and for his wonderful works to the children of men!
16 For he hath broken the gates of brass, and cut the bars of iron in sunder.
17 Fools because of their transgression, and because of their iniquities, are afflicted.
18 Their soul abhorreth all manner of meat; and they draw near unto the gates of death.
19 Then they cry unto the LORD in their trouble, and he saveth them out of their distresses.
20 He sent his word, and healed them, and delivered them from their destructions.
21 Oh that men would praise the LORD for his goodness, and for his wonderful works to the children of men!
22 And let them sacrifice the sacrifices of thanksgiving, and declare his works with rejoicing.
23 They that go down to the sea in ships, that do business in great waters;
24 These see the works of the LORD, and his wonders in the deep.
25 For he commandeth, and raiseth the stormy wind, which lifteth up the waves thereof.
26 They mount up to the heaven, they go down again to the depths: their soul is melted because of trouble.
27 They reel to and fro, and stagger like a drunken man, and are at their wits’ end.
28 Then they cry unto the LORD in their trouble, and he bringeth them out of their distresses.
29 He maketh the storm a calm, so that the waves thereof are still.
30 Then are they glad because they be quiet; so he bringeth them unto their desired haven.
31 Oh that men would praise the LORD for his goodness, and for his wonderful works to the children of men!
32 Let them exalt him also in the congregation of the people, and praise him in the assembly of the elders.
33 He turneth rivers into a wilderness, and the watersprings into dry ground;
34 A fruitful land into barrenness, for the wickedness of them that dwell therein.
35 He turneth the wilderness into a standing water, and dry ground into watersprings.
36 And there he maketh the hungry to dwell, that they may prepare a city for habitation;
37 And sow the fields, and plant vineyards, which may yield fruits of increase.
38 He blesseth them also, so that they are multiplied greatly; and suffereth not their cattle to decrease.
39 Again, they are minished and brought low through oppression, affliction, and sorrow.
40 He poureth contempt upon princes, and causeth them to wander in the wilderness, where there is no way.
41 Yet setteth he the poor on high from affliction, and maketh him families like a flock.
42 The righteous shall see it , and rejoice: and all iniquity shall stop her mouth.
43 Whoso is wise, and will observe these things , even they shall understand the lovingkindness of the LORD.
