1 Klau! Vai gudrība nesauc, un vai atziņa neliekas sevi dzirdam? 2 Tiešām, tā stāv kalnu augstumos atklāti ceļā un pat ielas malā. 3 Pie pilsētas vārtiem, kur tajos var ieiet pa durvīm, viņa skaļi kliedz un brēc: 4 "Ak, jūs vīri, ar saviem kliedzieniem es vēršos pie jums, un mani saucieni domāti ļaudīm! 5 Veltījiet, neprātīgie, savu uzmanību gudrībai, un jūs, ģeķi, lieciet manus vārdus sev nopietni pie sirds! 6 Klausaities, jo es gribu runāt svarīgas lietas, un es atdarīšu savu muti taisnībai! 7 Jo manai mutei jārunā patiesība, un manām lūpām jāienīst viss bezdievīgais. 8 Visas manas mutes valodas ir taisnas un īstas - tajās nav nekā viltota, nedz nepareiza. 9 Tās visas tiešām ir skaidras tiem, kas tās saprot, un pareizas tiem, kas tās grib pieņemt. 10 Pieņemiet manas pamācības labāk nekā sudrabu un manu mācību vairāk nekā dārgo un izlasīto zeltu! 11 Jo gudrība ir labāka par pērlēm, un nekas no visa, ko varētu vēlēties, nevar līdzināties tai." 12 "Es, gudrība, mītu līdzās atziņai un māku dot labu padomu. 13 Bijība Tā Kunga priekšā ienīst nelāgo, ienīst tukšu iedomību, augstprātību un ikvienu ļaunu ceļu, un manī mīt naids pret netaisnām un neīstām runām. 14 Manā rīcībā ir abi - tiklab padoms, kā darbs, man pieder saprāts un vara. 15 Ar manu palīdzību valda ķēniņi un padomnieki dod tiesas un dod likumus. 16 Uz mani balstīdamies, valda lielkungi un dižciltīgie, visi zemes soģi. 17 Es mīlu tos, kas mani mīl, un tie, kas mani laikus meklē, mani arī atrod. 18 Bagātība un gods ir manās rokās, paliekama manta un taisnība. 19 Mani augļi ir labāki par zeltu, pat par vistīrāko zeltu, un ieguvums no manis ir cienīgāks nekā izlasīts sudrabs. 20 Es virzu savus ceļus pa taisnīgo ceļu, pa tiesību teku, 21 lai es labi aprūpēju tos, kas mani mīl, un piekrāju jo pilnas viņu dārgumu krātuves. 22 Es esmu bijusi Tā Kunga rīcībā jau Viņa ceļu pašā sākumā; iekāms Viņš kaut ko radīja, es biju pie Viņa, jau no pirmlaikiem. 23 Es esmu ielikta un pastāvu jau no mūžības, no paša sākuma, iekāms pat vēl zemes nebija. 24 Kad vēl nebija dziļumu, es biju jau dzimusi, kad ūdens avoti vēl neburbuļoja savā plūsmā. 25 Iekāms vēl nebija ielikti kalnu pamati un pakalni nebija radušies, es jau pastāvēju, 26 iekāms Tas Kungs vēl nebija izveidojis zemi, nedz arī to, kas ir uz zemes, pat arī vēl ne kalnus zemes virsū. 27 Kad Viņš darināja debesis, es biju tur klāt, tāpat tad, kad Viņš pāri visiem dziļumiem pārstiepa pāri Savu augsto debess jumu. 28 Kad Viņš augšā nostiprināja padebešus, bet zemes dziļumos drošās vietās iestiprināja avotus un akas, 29 kad Viņš novilka robežas jūrai un ūdeņiem, lai tie nepārkāptu Viņa pavēles un neplūstu šīm robežām pāri, kad Viņš nostiprināja pamatus pašai zemei, 30 tad es biju pie Viņa kā palīdze darbos un to kārtotāja, un man bija ik dienas savs prieks, un es vienmēr līksmojos Viņa priekšā, 31 un es līksmojos Viņa zemes virsū, un mans prieks ir joprojām pie cilvēku bērniem. 32 Tādēļ nu paklausiet man tagad, mani dēli! Jo svētība ir ar tiem, kuri ietur manus ceļus. 33 Uzklausiet manas pamācības, kļūstiet dziļi savā atziņā un neatmetiet tās! 34 Labi ir cilvēkam, kas mani paklausa, būdams cauru dienu nomodā pie manām durvīm un stāvēdams atslējies pret manu durvju balstu stabiem! 35 Kas mani atrod, tas atrod dzīvību un iegūst labpatiku Tā Kunga acīs. 36 Bet, kas pret mani grēko, tas ievaino savu dvēseli; visi, kas mani ienīst, mīl nāvi."
1 Doth not wisdom cry? and understanding put forth her voice? 2 She standeth in the top of high places, by the way in the places of the paths. 3 She crieth at the gates, at the entry of the city, at the coming in at the doors. 4 Unto you, O men, I call; and my voice is to the sons of man. 5 O ye simple, understand wisdom: and, ye fools, be ye of an understanding heart. 6 Hear; for I will speak of excellent things; and the opening of my lips shall be right things. 7 For my mouth shall speak truth; and wickedness is an abomination to my lips. 8 All the words of my mouth are in righteousness; there is nothing froward or perverse in them. 9 They are all plain to him that understandeth, and right to them that find knowledge. 10 Receive my instruction, and not silver; and knowledge rather than choice gold. 11 For wisdom is better than rubies; and all the things that may be desired are not to be compared to it.
12 I wisdom dwell with prudence, and find out knowledge of witty inventions. 13 The fear of the LORD is to hate evil: pride, and arrogancy, and the evil way, and the froward mouth, do I hate. 14 Counsel is mine, and sound wisdom: I am understanding; I have strength. 15 By me kings reign, and princes decree justice. 16 By me princes rule, and nobles, even all the judges of the earth. 17 I love them that love me; and those that seek me early shall find me. 18 Riches and honour are with me; yea , durable riches and righteousness. 19 My fruit is better than gold, yea, than fine gold; and my revenue than choice silver. 20 I lead in the way of righteousness, in the midst of the paths of judgment: 21 That I may cause those that love me to inherit substance; and I will fill their treasures.
22 The LORD possessed me in the beginning of his way, before his works of old. 23 I was set up from everlasting, from the beginning, or ever the earth was. 24 When there were no depths, I was brought forth; when there were no fountains abounding with water. 25 Before the mountains were settled, before the hills was I brought forth: 26 While as yet he had not made the earth, nor the fields, nor the highest part of the dust of the world. 27 When he prepared the heavens, I was there: when he set a compass upon the face of the depth: 28 When he established the clouds above: when he strengthened the fountains of the deep: 29 When he gave to the sea his decree, that the waters should not pass his commandment: when he appointed the foundations of the earth: 30 Then I was by him, as one brought up with him: and I was daily his delight, rejoicing always before him; 31 Rejoicing in the habitable part of his earth; and my delights were with the sons of men.
32 Now therefore hearken unto me, O ye children: for blessed are they that keep my ways. 33 Hear instruction, and be wise, and refuse it not. 34 Blessed is the man that heareth me, watching daily at my gates, waiting at the posts of my doors. 35 For whoso findeth me findeth life, and shall obtain favour of the LORD. 36 But he that sinneth against me wrongeth his own soul: all they that hate me love death.
