1 Miermīlīga atbilde apklusina dusmas, bet skarbs vārds izraisa lielu niknumu. 2 Gudra cilvēka mēle padara viņa mācību mīļu, bet ģeķu mute izverd ģeķību. 3 Tā Kunga acis ir visur, un tās noraugās kā uz ļaunajiem, tā arī uz rimtajiem. 4 Lēnīga mēle ir dzīvības koks, bet melīga ievaino sirdi. 5 Nepraša nonievā sava tēva mācības, bet, kas pieņem pārmācību, kļūs gudrs. 6 Taisnīgā namā ir visāda labuma diezgan, bet bezdievja ienākumi slēpj sevī pazudinājumu. 7 Zinīgu cilvēku lūpas pauž labus padomus, bet ģeķa sirds nebūt tāda nav. 8 Bezdievju upuris Tam Kungam ir negantība, bet rimto lūgšana Viņam patīkama. 9 Bezdievja ceļš Tam Kungam ir negantība, bet, kas dzenas pēc taisnības, to Viņš mīl. 10 Barga pārmācība sagaida to, kas novirzās no pareizā ceļa, bet, kas neievēro un ienīst uzliekamo sodu, tam jāmirst. 11 Elle un bezdibeņi stāv atklāti Tā Kunga priekšā, cik gan vēl jo vairāk tad cilvēku bērnu sirdis! 12 Smējējs nemīl to, kas viņu nosoda un dod viņam pareizus norādījumus, un tāpēc viņš nepiebiedrojas zinīgajiem. 13 Līksma sirds dara līksmu arī vaigu, bet, ja sirds noskumusi, tad zūd arī drosme. 14 Gudrā sirds rīkojas apdomīgi, bet neprašas mute klāsta muļķības. 15 Noskumušajam nav nevienas priecīgas dzīves dienas, bet laba noskaņa rada ik dienas patīkamu labsajūtu. 16 Labāks ir mazumiņš ar Tā Kunga bijāšanu nekā liela manta, kam nemiers un raizes klāt. 17 Ir labāk kāpostu virums ar mīlestību nekā barots vērsis ar naidu. 18 Dusmīgais cilvēks parasti uzsāk rāšanos, pacietīgais turpretī izlīdzina nesaskaņas. 19 Sliņķa ceļš ir kā ar ērkšķiem noklāts, bet taisno tekas ir līdzenas. 20 Gudrs dēls iepriecina savu tēvu, bet nesapratīgs cilvēks ir savai mātei kauns. 21 Vientiesīgam neprašam neprātība sagādā prieku, bet sapratīgs cilvēks paliek uz īstenā ceļa. 22 Kur padoma nav, tur nodomus neizved galā, bet, kur ir daudz padomdevēju, tur tie piepildās. 23 Vīram ir prieks, kad viņš pareizi atbild, un īstenā laikā teikts vārds - cik tas ir vērtīgs! 24 Dzīves ceļš gudrajam iet strauji augšup, lai viņš izvairītos no nāves valstības tā lejas galā. 25 Augstprātīgā namu Tas Kungs sagraus, bet nabaga atraitnes robežas apstiprinās. 26 Ļauna cilvēka nodomi un gudrojumi Tā Kunga acīs ir negantība, bet sirdsšķīstie runā uz Viņu laipnīgi. 27 Sīkstulis pats izposta savu namu, bet, kas ienīst uzpirkšanas dāvanas, tas dzīvos. 28 Taisnā cilvēka sirds apdomā, kā būtu jāatbild, bet bezdievja mute putodama izverd ļaunumu. 29 Tas Kungs ir tālu projām no bezdievjiem, bet taisno lūgšanas Viņš uzklausa. 30 Laipns skats iepriecina sirdi; laba vēsts atspirdzina kaulu serdi un pašus kaulus. 31 Auss, kas uzklausa dzīves pamācības, mitīs starp īsteni gudrajiem. 32 Kas negrib ļauties audzināties, tas neievēro savas dvēseles pestīšanu, bet, kas uzklausa pamācības, tas pieņemas gudrībā. 33 Tā Kunga bijāšana ir mācības ceļš, kā kļūt pie gudrības, un pazemība ved godā.
1 A soft answer turneth away wrath: but grievous words stir up anger. 2 The tongue of the wise useth knowledge aright: but the mouth of fools poureth out foolishness. 3 The eyes of the LORD are in every place, beholding the evil and the good. 4 A wholesome tongue is a tree of life: but perverseness therein is a breach in the spirit. 5 A fool despiseth his father’s instruction: but he that regardeth reproof is prudent. 6 In the house of the righteous is much treasure: but in the revenues of the wicked is trouble. 7 The lips of the wise disperse knowledge: but the heart of the foolish doeth not so. 8 The sacrifice of the wicked is an abomination to the LORD: but the prayer of the upright is his delight. 9 The way of the wicked is an abomination unto the LORD: but he loveth him that followeth after righteousness. 10 Correction is grievous unto him that forsaketh the way: and he that hateth reproof shall die. 11 Hell and destruction are before the LORD: how much more then the hearts of the children of men? 12 A scorner loveth not one that reproveth him: neither will he go unto the wise. 13 A merry heart maketh a cheerful countenance: but by sorrow of the heart the spirit is broken. 14 The heart of him that hath understanding seeketh knowledge: but the mouth of fools feedeth on foolishness. 15 All the days of the afflicted are evil: but he that is of a merry heart hath a continual feast.
16 Better is little with the fear of the LORD than great treasure and trouble therewith. 17 Better is a dinner of herbs where love is, than a stalled ox and hatred therewith. 18 A wrathful man stirreth up strife: but he that is slow to anger appeaseth strife. 19 The way of the slothful man is as an hedge of thorns: but the way of the righteous is made plain. 20 A wise son maketh a glad father: but a foolish man despiseth his mother. 21 Folly is joy to him that is destitute of wisdom: but a man of understanding walketh uprightly. 22 Without counsel purposes are disappointed: but in the multitude of counsellors they are established. 23 A man hath joy by the answer of his mouth: and a word spoken in due season, how good is it ! 24 The way of life is above to the wise, that he may depart from hell beneath. 25 The LORD will destroy the house of the proud: but he will establish the border of the widow. 26 The thoughts of the wicked are an abomination to the LORD: but the words of the pure are pleasant words. 27 He that is greedy of gain troubleth his own house; but he that hateth gifts shall live. 28 The heart of the righteous studieth to answer: but the mouth of the wicked poureth out evil things. 29 The LORD is far from the wicked: but he heareth the prayer of the righteous. 30 The light of the eyes rejoiceth the heart: and a good report maketh the bones fat. 31 The ear that heareth the reproof of life abideth among the wise. 32 He that refuseth instruction despiseth his own soul: but he that heareth reproof getteth understanding. 33 The fear of the LORD is the instruction of wisdom; and before honour is humility.
