1 Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds: 2 "Cilvēka bērns, saki Tiras valdniekam: tā saka Dievs Tas Kungs: tāpēc ka tava sirds kļuva lepna un ka tu pat esi teicis: es esmu dievs, es sēžu dieva krēslā jūras vidū, - kaut tu savā sirdī tikai iedomājies, ka tu esot Dievs, 3 pie tam tu esot gudrāks par Daniēlu, nekāds noslēpums tev neesot svešs; 4 ar savu gudrību un saprātu tu taču esi ieguvis varu un sakrājis zeltu un sudrabu savā dārgumu krātuvē; 5 ar savu lielo gudrību tu tirgodamies esi vairojis savu bagātību, un tava sirds lepojās tavas bagātības dēļ, 6 un tādēļ saka Dievs Tas Kungs: tāpēc ka tava sirds savā pašpaļāvībā iedomājusies, it kā tu būtu pats Dievs, 7 Es raidīšu pret tevi svešiniekus, visvarmācīgākos tautu starpā, tie uzbruks ar zobenu tavai jaukajai gudrībai un aptumšos tavas slavas spožumu. 8 Tie iegrūdīs tevi bedrē, un tu mirsi jūras vidū, kā mirst nosistie. 9 Vai tad tu savu slepkavu priekšā arī vēl teiksi: es esmu dievs, - bet tu esi tikai cilvēks un ne Dievs un esi to rokās, kas tevi nogalinās? 10 Tu mirsi neapgraizīto nāvē no svešinieku rokas, jo Es to esmu tā noteicis," saka Dievs Tas Kungs. 11 Atkal nāca pār mani Tā Kunga vārds: 12 "Cilvēka bērns, dziedi raudu dziesmu par Tiras ķēniņu un saki tam: tā saka Dievs Tas Kungs: tu, pilnības paraugs, pilns gudrības un apveltīts ar vispilnīgāko skaistumu, 13 tu biji Ēdenē, Dieva dārzā, visādi dārgakmeņi rotāja tavu tērpu: sardions, topāzs, jaspiss, hrizolīts, berils, onikss, safīrs, rubīns un smaragds, no zelta bija tava tērpa apmales un izgreznojumi, kas bija darināti tai dienā, kad tevi iecēla. 14 Tu biji svaidīts ķerubs, kas sargā, Es biju tevi iecēlis, svētajā Dieva kalnā tu staigāji degošu akmeņu vidū. 15 Nevainojams tu biji savos ceļos no tās dienas, kad tevi iecēla par ķēniņu, līdz kamēr atrada tevī noziegumu. 16 Tavas plašās tirdzniecības dēļ tava sirds pildījās ar netaisnību. Un, kad tu apgrēkojies, Es padzinu tevi no Dieva kalna, un izraidīju tevi, ķerubu, kas sargā, no degošo akmeņu vidus. 17 Tava sirds bija palikusi lepna tava skaistuma dēļ, tu savu gudrību pazaudēji aiz ārējā spožuma. Tādēļ Es nogāzu tevi pie zemes ķēniņu acu priekšā, lai tie priecājas par to, kā tev klājies. 18 Ar saviem daudzajiem noziegumiem un ar negodīgo tirgošanos tu esi licis negodā savus svētumus; tādēļ Es liku izšauties ugunij no tevis paša, kas tevi aprija, un daru tevi par pelniem uz zemes visu to acu priekšā, kas tevi redzējušas. 19 Visi, kas tautu starpā tevi pazina, ir šausmu pārņemti par tevi! Tev pienācis briesmu un izbaiļu pilns gals, tu esi pagalam uz visiem laikiem." 20 Un atkal nāca pār mani Tā Kunga vārds: 21 "Cilvēka bērns, griez savu vaigu pret Sidonu un sludini pret to, 22 un saki: tā saka Dievs Tas Kungs: Es celšos pret tevi, Sidona, un parādīšu Savu varu pār tevi, lai tie atzīst, ka Es esmu Tas Kungs, ja Es lieku nākt tiesai pār pilsētu un Savā rīcībā pret to parādos kā Svētais. 23 Es tev uzsūtīšu mēri un asinsizliešanu tavās ielās; tavā vidū kritīs visapkārt ar zobenu nokautie, zobens to pārstaigās no visām pusēm, lai tās ļaudis atzīst, ka Es esmu Tas Kungs. 24 Bet Israēla namam nebūs vairs sajust nekādu asu ērkšķu un dzēlīgu dadžu no apkārtējo tautu puses, kas priecājās par viņu nelaimi, un tie atzīs, ka Es esmu Dievs Tas Kungs. 25 Tā saka Dievs Tas Kungs: kad Es izlasīšu un savākšu kopā israēliešus no tām tautām, starp kurām tie bija izkaisīti, Es parādīšos pret viņiem citu tautu acu priekšā kā Svētais, un viņi dzīvos savā zemē, ko Es devu Savam kalpam Jēkabam. 26 Un viņi tur dzīvos drošībā, cels namus un dēstīs vīnadārzus. Tiešām, viņi dzīvos drošībā, kamēr Es nākšu ar tiesu pār visām apkārtējām tautām, kas tos vajājušas; lai tad viņi atzīst, ka Es esmu Tas Kungs, viņu Dievs."
1 The word of the LORD came again unto me, saying, 2 Son of man, say unto the prince of Tyrus, Thus saith the Lord GOD; Because thine heart is lifted up, and thou hast said, I am a God, I sit in the seat of God, in the midst of the seas; yet thou art a man, and not God, though thou set thine heart as the heart of God: 3 Behold, thou art wiser than Daniel; there is no secret that they can hide from thee: 4 With thy wisdom and with thine understanding thou hast gotten thee riches, and hast gotten gold and silver into thy treasures: 5 By thy great wisdom and by thy traffick hast thou increased thy riches, and thine heart is lifted up because of thy riches: 6 Therefore thus saith the Lord GOD; Because thou hast set thine heart as the heart of God; 7 Behold, therefore I will bring strangers upon thee, the terrible of the nations: and they shall draw their swords against the beauty of thy wisdom, and they shall defile thy brightness. 8 They shall bring thee down to the pit, and thou shalt die the deaths of them that are slain in the midst of the seas. 9 Wilt thou yet say before him that slayeth thee, I am God? but thou shalt be a man, and no God, in the hand of him that slayeth thee. 10 Thou shalt die the deaths of the uncircumcised by the hand of strangers: for I have spoken it , saith the Lord GOD.
11 ¶ Moreover the word of the LORD came unto me, saying, 12 Son of man, take up a lamentation upon the king of Tyrus, and say unto him, Thus saith the Lord GOD; Thou sealest up the sum, full of wisdom, and perfect in beauty. 13 Thou hast been in Eden the garden of God; every precious stone was thy covering, the sardius, topaz, and the diamond, the beryl, the onyx, and the jasper, the sapphire, the emerald, and the carbuncle, and gold: the workmanship of thy tabrets and of thy pipes was prepared in thee in the day that thou wast created. 14 Thou art the anointed cherub that covereth; and I have set thee so: thou wast upon the holy mountain of God; thou hast walked up and down in the midst of the stones of fire. 15 Thou wast perfect in thy ways from the day that thou wast created, till iniquity was found in thee. 16 By the multitude of thy merchandise they have filled the midst of thee with violence, and thou hast sinned: therefore I will cast thee as profane out of the mountain of God: and I will destroy thee, O covering cherub, from the midst of the stones of fire. 17 Thine heart was lifted up because of thy beauty, thou hast corrupted thy wisdom by reason of thy brightness: I will cast thee to the ground, I will lay thee before kings, that they may behold thee. 18 Thou hast defiled thy sanctuaries by the multitude of thine iniquities, by the iniquity of thy traffick; therefore will I bring forth a fire from the midst of thee, it shall devour thee, and I will bring thee to ashes upon the earth in the sight of all them that behold thee. 19 All they that know thee among the people shall be astonished at thee: thou shalt be a terror, and never shalt thou be any more.
20 ¶ Again the word of the LORD came unto me, saying, 21 Son of man, set thy face against Zidon, and prophesy against it, 22 And say, Thus saith the Lord GOD; Behold, I am against thee, O Zidon; and I will be glorified in the midst of thee: and they shall know that I am the LORD, when I shall have executed judgments in her, and shall be sanctified in her. 23 For I will send into her pestilence, and blood into her streets; and the wounded shall be judged in the midst of her by the sword upon her on every side; and they shall know that I am the LORD.
24 ¶ And there shall be no more a pricking brier unto the house of Israel, nor any grieving thorn of all that are round about them, that despised them; and they shall know that I am the Lord GOD. 25 Thus saith the Lord GOD; When I shall have gathered the house of Israel from the people among whom they are scattered, and shall be sanctified in them in the sight of the heathen, then shall they dwell in their land that I have given to my servant Jacob. 26 And they shall dwell safely therein, and shall build houses, and plant vineyards; yea, they shall dwell with confidence, when I have executed judgments upon all those that despise them round about them; and they shall know that I am the LORD their God.
