1 Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds: 2 "Cilvēka bērns, atgādini Jeruzālemei tās negantības un saki: 3 tā saka Tas Kungs Dievs Jeruzālemei: pēc izcelsmes un dzimuma tu esi no Kānaāna zemes. Tavs tēvs bija amorietis un tava māte hetiete. 4 Tava piedzimšana: tai dienā, kad tu piedzimi, nepārgrieza tavu nabas saiti, nenomazgāja tevi ar ūdeni, lai tu būtu šķīsta, nenoberza tevi ar sāli un neietina tevi autos. 5 Neviena acs neapžēlojās par tevi, lai tev parādītu mīlestību un sniegtu palīdzību. Tieši otrādi: tevi izmeta laukā. Tik maz tevi ievēroja tai dienā, kad tu piedzimi. 6 Es gāju toreiz tev garām un redzēju tevi atstātu tavās asinīs ķepurojamies un tev teicu: tev būs dzīvot! - Tiešām, Es teicu tev tavās asinīs: tev būs dzīvot! 7 Audz un pieaudz ar laiku skaitā kā zāļu stiebri tīrumā. Tad Es audzināju tevi, un tu uzaugi un attīstījies pilnā jaunības krāšņumā. Tavas krūtis piebrieda, tavi mati sacirtoja un sakuploja, taču tu biji vienmēr vēl plika un kaila. 8 Un, kad Es tev atkal gāju garām un tevi skatīju, tad redzi, jau bija klāt tavs laiks mīlēt un par sievu kļūt. Tad Es izplētu Savu apmetņa stūri pār tevi un apsedzu tavu kailumu; Es zvērēju tev uzticību un stājos ar tevi derībā, saka Dievs Tas Kungs, un tu Man piederēji. 9 Tad Es tevi nomazgāju ar ūdeni, noskaloju tavas asinis no tevis un svaidīju tevi ar eļļu. 10 Es tevi ietērpu rakstaini izaustās drēbēs, apvilku tev smalkas ādas kurpes, liku nēsāt tev dārgus linu tērpus un piespraust zīda šķidrautu. 11 Es tevi greznoju ar dārgām rotām, apliku tev sprādzes ap rokām un važiņu ap kaklu, 12 tāpat gredzenu ap degunu, auskarus ausīs un skaistu vainagu uz galvas. 13 Tā tu biji greznota ar zeltu un sudrabu, tavas drēbes bija no smalka linu audekla, no zīda un no izrakstītiem audumiem. Tu ēdi baltmaizi, medu un eļļu, tu kļuvi arvien skaistāka un tiki ķēniņa valsts valdnieces godā. 14 Tava slava izpaudās tautu starpā tava skaistuma dēļ, jo tas bija pilnīgs to rotu dēļ, kurās Es tērpu tevi, tā saka Dievs Tas Kungs. 15 Bet tu paļāvies par daudz uz savu skaistumu, un savas slavas dēļ tu paliki par laulības pārkāpēju, par mīlnieci, ziedodamās mīlestībā katram garāmgājējam, un piederēji viņam. 16 Tu ņēmi savas drēbes un taisīji no tām raibus elka altārus un nodevies tiem līdzās netiklībai, kā tas vēl nekad nav bijis un arī nekad vairs nebūs. 17 Tad tu ņēmi savas greznās un dārgās rotas no Mana zelta un sudraba, ko Es tev devu, un darināji sev no tā vīru tēlus, ar kuriem tu pārkāpi laulību. 18 Tu ņēmi savas izrakstītās drēbes un tās apvilki tiem un veltīji tiem Manu eļļu un Manas smaržīgās kvēpināmās zāles. 19 Un maizi, ko Es tev devu ēšanai, baltmaizi, eļļu un medu - to tu tiem atnesi kā saldas smaržas kvēpināmo upuri. Jā, tā tas notika, saka Dievs Tas Kungs. 20 Tu ņēmi arī savus dēlus un meitas, ko tu Man dzemdēji, un upurēji tos tiem par barību. Vai tad vēl par maz tavas netiklības, 21 ka tu nokāvi Manus bērnus, tos nodevi par upuri un sadedzināji? 22 Un, nododamās visām šīm negantībām un visai šai netiklībai, tu nepieminēji savas jaunības dienas, kad tu biji plika un kaila un atstāta savās asinīs. 23 Un notika, ka pēc visām savām ļaunprātībām - bēdas, bēdas tev! - saka Dievs Tas Kungs, - 24 tu cēli sev kalnu altārus un elku novietnes katrā nelielā klajumā. 25 Tu ierīkoji sev elku novietnes visos ielu stūros un tā aptraipīji savu skaistumu. Tu plēti vaļā savas kājas katram garāmgājējam un grimi arvien dziļāk netiklībā un izvirtībā. 26 Tu pārkāpi laulību ar ēģiptiešiem, ar saviem miesīgi stipriem kaimiņiem, tu arvien vairāk nodevies netiklībai, lai Mani sarūgtinātu. 27 Tad Es izstiepu Savu roku pret tevi, samazināju tev piespriesto tiesu un nodevu tevi tavu ienaidnieču, filistiešu meitu, iegribām, kas kaunējās par tavu izvirtušo uzvešanos. 28 Tad tu pārkāpi laulību arī ar asīriešiem, tev nekad nebija diezgan. Tu dzīvoji ar tiem netiklībā, bet arī ar to vēl tev nepietika, 29 un tad tu vēl vairāk nodevies netiklībai ar veikalnieku zemi Kaldeju, bet arī tas tevi vēl neapmierināja. 30 Cik iekāru pilna gan bija tava sirds, saka Dievs Tas Kungs, ka tu visu to izdarīji, kā to mēdz darīt tikai rūdītas netikles, 31 ka tu cēli katrā ielu stūrī kalnu altārus un elku novietnes katrā laukumā. Un pie tam tu nebiji kā parastā netikle, kas saņem savu parasto netikles algu. 32 Tu, netiklā sieva, kura sava vīra vietā pieņēmi svešus! 33 Netiklēm parasti maksā algu, bet tu devi saviem mīļākajiem dāvanas, tu tos nopirki, lai tie nāktu no visām pusēm pie tevis un nodotos netiklībai ar tevi. 34 Tā nu pie tevis tavā netiklībā tas bija citādi kā pie citām sievām: nevis tie tev uzmācās ar netiklām iegribām, bet tu maksāji mīlniekiem algu, pati algas nesaņemdama, viss notika otrādi. 35 Tādēļ, netikle, uzklausies Tā Kunga vārdu! 36 Tā saka Dievs Tas Kungs: tāpēc ka tu esi bijusi tik devīga ar līdzekļiem un pati ar sevi un tāpēc ka tu tik viegli esi atsegusi savu kailumu saviem mīļākajiem, kā arī tavu riebīgo elku dēļ un tavu bērnu asiņu dēļ, ko tu tiem atdevi, 37 tad Es sapulcināšu visus tavus mīļākos, pret kuriem tu biji iedegusies kaislībā, un proti, visus, kas tev labi patika, kā arī tos, kas tev kļuvuši pretīgi; tos es sapulcināšu no visām pusēm ap tevi un atsegšu viņu priekšā tavu kailumu, lai tie redz visu tavu negodu. 38 Tad Es tevi tiesāšu pēc laulības pārkāpēju un asins izlējēju likumiem un izliešu tavas asinis bargās dusmās. 39 Un Es tevi nodošu viņu rokās, lai tie noplēš tavus kalnu altārus un izposta elku novietnes. Un tie novilks tev drēbes un atņems tavas rotas un atstās tevi pliku un kailu. 40 Tad tie sasauks pret tevi draudzes sapulci, tevi nomētās ar akmeņiem un tevi sacirtīs ar saviem zobeniem. 41 Tavus namus tie nodedzinās ar uguni un spriedīs tiesu par tevi daudzu sievu acu priekšā. Tā Es darīšu galu tavai netiklībai, un tev nebūs vairs jāmaksā mīļākajiem netiklības alga. 42 Kad Es būšu apmierinājis Savas dusmas pret tevi un Mana bardzība mitēsies, tad Es jutīšos apmierināts, un Man nebūs vairs jādusmo. 43 Tādēļ ka tu nepieminēji savas jaunības dienas un ar visu to Mani kaitināji, tad arī Es likšu krist sodam par visiem taviem noziegumiem uz tavas galvas, saka Tas Kungs, lai tu vairs nenododies netiklībai bez visām citām savām nelietībām. 44 Ikviens, kas lieto sakāmus vārdus, teiks par tevi: kāda māte, tāda meita. 45 Tu patiesi esi savas mātes meita, kurai bija apnicis viņas vīrs un apnikuši viņas bērni; nu tu patiesi esi savu māsu māsa, kuras atstājušas savus vīrus un savus bērnus. Jūsu māte bija hetiete un jūsu tēvs amorietis. 46 Tava vecākā māsa ir Samarija ar savām meitām tev pa kreiso roku, un jaunākā tev pa labo roku ir Sodoma ar savām meitām. 47 Bet tu nestaigāji viņu ceļus un nedarīji negantības pēc viņu parauga, diemžēl tikai īsu brīdi, un tad tu kļuvi ļaunāka par viņām visos savos ceļos. 48 Tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Dievs Tas Kungs, tava māsa Sodoma ar savām meitām nav bijusi tik ļauna kā tu un tavas meitas. 49 Redzi, tas bija tavas māsas Sodomas noziegums: lepnība, maizes pilnība un dzīve bez bēdām, tāda bija viņas un viņas meitu dzīve. Bet nabagam un trūkuma cietējam tā nesniedza palīdzīgu roku. 50 Tās bija lepnas un darīja negantības Manā priekšā. To redzēdams, Es tās atstūmu. 51 Samarija nav ne pusi tik daudz grēkojusi kā tu. Tev tavu negantību ir vairāk nekā viņām abām, tā ka tavas māsas ir taisnīgākas par tevi, ievērojot visas tās negantības, ko tu esi darījusi. 52 Tad nu nes savu kaunu, ka esi aizstāvējusi savas māsas ar saviem grēkiem; tu esi darījusi ļaunākas negantības nekā tās, tādēļ tās ir taisnākas par tevi. Kaunies un nes savu negodu, ka tu esi centusies, lai tavas māsas izskatītos taisnas. 53 Bet Es pārveidošu viņu likteni, Sodomas un viņas meitu likteni, Samarijas un viņas meitu likteni un arī tavu trimdinieku likteni viņu vidū, 54 lai tu nes savu negodu un kaunies par visu to, ko tu esi darījusi, kaut tas noticis viņām par iepriecināšanu. 55 Un, kad tava māsa Sodoma un viņas meitu pilsētas atgriezīsies savā agrākajā stāvoklī un Samarija ar savām meitu pilsētām atgriezīsies savā agrākajā stāvoklī, kādas tās reiz bijušas, tad arī tu ar savām meitām atgriezīsies savā agrākajā stāvoklī. 56 Vai tavas māsas Sodomas vārds nebija par biedinātāju paraugu tavā mutē tavas lepnības laikā, 57 pirms atklājās tavs pašas pagrimums, kā tas ir pašlaik, kad Sīrijas meitas tevi nievā un visas apkārtējās filistiešu meitas tevi no visām pusēm nicina? 58 Par tavu netiklību un par tavām negantībām tev jāatbild, saka Tas Kungs. 59 Jo tā saka Dievs Tas Kungs: Es tev tā darīšu, kā tu esi darījusi: tu nepildīji zvērestu un pārkāpi derību. 60 Bet Es pieminēšu Savu derību, ko Es slēdzu ar tevi tavās jaunības dienās, un Es slēgšu ar tevi mūžīgu derību. 61 Tad tu pieminēsi savus ceļus un kaunēsies, kad tu uzņemsi savas lielās un mazās māsas, jo Es tev tās došu par meitām, kaut arī ne uz tavas agrākās derības pamata, 62 bet Es apstiprināšu Savu derību ar tevi, lai tu atzīsti, ka Es esmu Tas Kungs, 63 lai tu pieminētu to un kaunētos un aiz kauna neatdarītu savu muti, kad Es tev piedošu visu, ko tu esi darījusi," saka Dievs Tas Kungs.
1 Again the word of the LORD came unto me, saying, 2 Son of man, cause Jerusalem to know her abominations, 3 And say, Thus saith the Lord GOD unto Jerusalem; Thy birth and thy nativity is of the land of Canaan; thy father was an Amorite, and thy mother an Hittite. 4 And as for thy nativity, in the day thou wast born thy navel was not cut, neither wast thou washed in water to supple thee; thou wast not salted at all, nor swaddled at all. 5 None eye pitied thee, to do any of these unto thee, to have compassion upon thee; but thou wast cast out in the open field, to the lothing of thy person, in the day that thou wast born.
6 ¶ And when I passed by thee, and saw thee polluted in thine own blood, I said unto thee when thou wast in thy blood, Live; yea, I said unto thee when thou wast in thy blood, Live. 7 I have caused thee to multiply as the bud of the field, and thou hast increased and waxen great, and thou art come to excellent ornaments: thy breasts are fashioned, and thine hair is grown, whereas thou wast naked and bare. 8 Now when I passed by thee, and looked upon thee, behold, thy time was the time of love; and I spread my skirt over thee, and covered thy nakedness: yea, I sware unto thee, and entered into a covenant with thee, saith the Lord GOD, and thou becamest mine. 9 Then washed I thee with water; yea, I throughly washed away thy blood from thee, and I anointed thee with oil. 10 I clothed thee also with broidered work, and shod thee with badgers’ skin, and I girded thee about with fine linen, and I covered thee with silk. 11 I decked thee also with ornaments, and I put bracelets upon thy hands, and a chain on thy neck. 12 And I put a jewel on thy forehead, and earrings in thine ears, and a beautiful crown upon thine head. 13 Thus wast thou decked with gold and silver; and thy raiment was of fine linen, and silk, and broidered work; thou didst eat fine flour, and honey, and oil: and thou wast exceeding beautiful, and thou didst prosper into a kingdom. 14 And thy renown went forth among the heathen for thy beauty: for it was perfect through my comeliness, which I had put upon thee, saith the Lord GOD.
15 ¶ But thou didst trust in thine own beauty, and playedst the harlot because of thy renown, and pouredst out thy fornications on every one that passed by; his it was. 16 And of thy garments thou didst take, and deckedst thy high places with divers colours, and playedst the harlot thereupon: the like things shall not come, neither shall it be so . 17 Thou hast also taken thy fair jewels of my gold and of my silver, which I had given thee, and madest to thyself images of men, and didst commit whoredom with them, 18 And tookest thy broidered garments, and coveredst them: and thou hast set mine oil and mine incense before them. 19 My meat also which I gave thee, fine flour, and oil, and honey, wherewith I fed thee, thou hast even set it before them for a sweet savour: and thus it was, saith the Lord GOD. 20 Moreover thou hast taken thy sons and thy daughters, whom thou hast borne unto me, and these hast thou sacrificed unto them to be devoured. Is this of thy whoredoms a small matter, 21 That thou hast slain my children, and delivered them to cause them to pass through the fire for them? 22 And in all thine abominations and thy whoredoms thou hast not remembered the days of thy youth, when thou wast naked and bare, and wast polluted in thy blood. 23 And it came to pass after all thy wickedness, (woe, woe unto thee! saith the Lord GOD;) 24 That thou hast also built unto thee an eminent place, and hast made thee an high place in every street. 25 Thou hast built thy high place at every head of the way, and hast made thy beauty to be abhorred, and hast opened thy feet to every one that passed by, and multiplied thy whoredoms. 26 Thou hast also committed fornication with the Egyptians thy neighbours, great of flesh; and hast increased thy whoredoms, to provoke me to anger. 27 Behold, therefore I have stretched out my hand over thee, and have diminished thine ordinary food , and delivered thee unto the will of them that hate thee, the daughters of the Philistines, which are ashamed of thy lewd way. 28 Thou hast played the whore also with the Assyrians, because thou wast unsatiable; yea, thou hast played the harlot with them, and yet couldest not be satisfied. 29 Thou hast moreover multiplied thy fornication in the land of Canaan unto Chaldea; and yet thou wast not satisfied herewith. 30 How weak is thine heart, saith the Lord GOD, seeing thou doest all these things , the work of an imperious whorish woman; 31 In that thou buildest thine eminent place in the head of every way, and makest thine high place in every street; and hast not been as an harlot, in that thou scornest hire; 32 But as a wife that committeth adultery, which taketh strangers instead of her husband! 33 They give gifts to all whores: but thou givest thy gifts to all thy lovers, and hirest them, that they may come unto thee on every side for thy whoredom. 34 And the contrary is in thee from other women in thy whoredoms, whereas none followeth thee to commit whoredoms: and in that thou givest a reward, and no reward is given unto thee, therefore thou art contrary.
35 ¶ Wherefore, O harlot, hear the word of the LORD: 36 Thus saith the Lord GOD; Because thy filthiness was poured out, and thy nakedness discovered through thy whoredoms with thy lovers, and with all the idols of thy abominations, and by the blood of thy children, which thou didst give unto them; 37 Behold, therefore I will gather all thy lovers, with whom thou hast taken pleasure, and all them that thou hast loved, with all them that thou hast hated; I will even gather them round about against thee, and will discover thy nakedness unto them, that they may see all thy nakedness. 38 And I will judge thee, as women that break wedlock and shed blood are judged; and I will give thee blood in fury and jealousy. 39 And I will also give thee into their hand, and they shall throw down thine eminent place, and shall break down thy high places: they shall strip thee also of thy clothes, and shall take thy fair jewels, and leave thee naked and bare. 40 They shall also bring up a company against thee, and they shall stone thee with stones, and thrust thee through with their swords. 41 And they shall burn thine houses with fire, and execute judgments upon thee in the sight of many women: and I will cause thee to cease from playing the harlot, and thou also shalt give no hire any more. 42 So will I make my fury toward thee to rest, and my jealousy shall depart from thee, and I will be quiet, and will be no more angry. 43 Because thou hast not remembered the days of thy youth, but hast fretted me in all these things; behold, therefore I also will recompense thy way upon thine head, saith the Lord GOD: and thou shalt not commit this lewdness above all thine abominations.
44 ¶ Behold, every one that useth proverbs shall use this proverb against thee, saying, As is the mother, so is her daughter. 45 Thou art thy mother’s daughter, that lotheth her husband and her children; and thou art the sister of thy sisters, which lothed their husbands and their children: your mother was an Hittite, and your father an Amorite. 46 And thine elder sister is Samaria, she and her daughters that dwell at thy left hand: and thy younger sister, that dwelleth at thy right hand, is Sodom and her daughters. 47 Yet hast thou not walked after their ways, nor done after their abominations: but, as if that were a very little thing , thou wast corrupted more than they in all thy ways. 48 As I live, saith the Lord GOD, Sodom thy sister hath not done, she nor her daughters, as thou hast done, thou and thy daughters. 49 Behold, this was the iniquity of thy sister Sodom, pride, fulness of bread, and abundance of idleness was in her and in her daughters, neither did she strengthen the hand of the poor and needy. 50 And they were haughty, and committed abomination before me: therefore I took them away as I saw good . 51 Neither hath Samaria committed half of thy sins; but thou hast multiplied thine abominations more than they, and hast justified thy sisters in all thine abominations which thou hast done. 52 Thou also, which hast judged thy sisters, bear thine own shame for thy sins that thou hast committed more abominable than they: they are more righteous than thou: yea, be thou confounded also, and bear thy shame, in that thou hast justified thy sisters. 53 When I shall bring again their captivity, the captivity of Sodom and her daughters, and the captivity of Samaria and her daughters, then will I bring again the captivity of thy captives in the midst of them: 54 That thou mayest bear thine own shame, and mayest be confounded in all that thou hast done, in that thou art a comfort unto them. 55 When thy sisters, Sodom and her daughters, shall return to their former estate, and Samaria and her daughters shall return to their former estate, then thou and thy daughters shall return to your former estate. 56 For thy sister Sodom was not mentioned by thy mouth in the day of thy pride, 57 Before thy wickedness was discovered, as at the time of thy reproach of the daughters of Syria, and all that are round about her, the daughters of the Philistines, which despise thee round about. 58 Thou hast borne thy lewdness and thine abominations, saith the LORD. 59 For thus saith the Lord GOD; I will even deal with thee as thou hast done, which hast despised the oath in breaking the covenant.
60 ¶ Nevertheless I will remember my covenant with thee in the days of thy youth, and I will establish unto thee an everlasting covenant. 61 Then thou shalt remember thy ways, and be ashamed, when thou shalt receive thy sisters, thine elder and thy younger: and I will give them unto thee for daughters, but not by thy covenant. 62 And I will establish my covenant with thee; and thou shalt know that I am the LORD: 63 That thou mayest remember, and be confounded, and never open thy mouth any more because of thy shame, when I am pacified toward thee for all that thou hast done, saith the Lord GOD.
