1 Ja kāds ņem sievu un kļūst tai par vīru, bet tad notiktu, ka tā neatrod vairs labvēlību viņa acīs, tādēļ ka tas atradis viņā kādu kauna lietu, tad lai viņš raksta tai šķiršanās rakstu un iedod to viņai rokā un izraida viņu no sava nama. 2 Un tā lai atstāj viņa namu un kļūst citam vīram par sievu. 3 Bet, ja arī šis otrs vīrs no tās novēršas un arī raksta viņai šķiršanās rakstu, iedod to viņai rokā un izraida no sava nama vai arī kad otrs vīrs mirst, kas bija viņu apņēmis par sievu, 4 tad viņas pirmais vīrs, kas viņu bija izraidījis, to nevar ņemt atkal par sievu pēc tam, kad tā kļuvusi nešķīsta, jo tā ir negantība Tā Kunga priekšā, un tev nebūs apgānīt to zemi, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos par mantojumu. 5 Kad vīrs ir ņēmis jaunu sievu, tad lai viņš neiet karapulkos un viņam lai neuzliek nekādu darba pienākumu; veselu gadu lai viņš paliek brīvs savā namā un iepriecina savu sievu, ko viņš ir apņēmis. 6 Neviens lai neņem ķīlā ne roku dzirnavas, ne arī virsējo dzirnu akmeni, jo tāds ir ņēmis ķīlā dzīvību. 7 Ja kādu pieķer, kas cilvēku zog no saviem brāļiem, no Israēla bērniem, un izturas pret to varmācīgi un pārdod, tad šis zaglis lai mirst, un tev to ļaunumu būs izdeldēt no sava vidus. 8 Sargies no spitālības, ka tu visu ievēro un dari, ko priesteri levīti tev mācīs; kā es esmu tiem pavēlējis, tā turiet to un dariet. 9 Piemini, ko Tas Kungs, tavs Dievs, ir darījis Mirjamai ceļā, kad jūs izgājāt no Ēģiptes. 10 Kad tu kaut ko aizdod savam tuvākam uz parāda, tad tev nebūs iet viņa namā, lai ņemtu kādu ķīlu. 11 Tu paliec ārā stāvot, un lai tas vīrs, kuram tu uz parāda aizdod, pats iznes tev ārā ķīlu. 12 Taču, ja viņš ir nabags, tad tev nebūs ar viņa ķīlu apgulties, 13 bet atdodams atdod viņam ķīlu, kad saule riet, ka tas apsedzas ar savu apmetni un tevi svētī. Tas tev būs par taisnību Tā Kunga, tava Dieva, priekšā. 14 Neapspied trūcīgu algādzi un nabagu, vai nu viņš ir no taviem brāļiem, vai no taviem svešiniekiem, kas vien atrodas tavā zemē un tavos vārtos. 15 Vēl tanī pašā dienā dod viņam viņa algu, iekāms vēl saule nav norietējusi, jo viņš ir nabags un viņa dvēsele gaida uz to; ka tad viņš nesauc uz To Kungu par tevi un ka tas tad tev nekļūst par grēku. 16 Tēviem nebūs tapt nonāvētiem dēlu dēļ, un dēliem nebūs tapt nonāvētiem tēvu dēļ, bet ikviens lai mirst pats par saviem grēkiem. 17 Nepārgrozi svešinieka un bāreņa tiesu un neņem ķīlā atraitnes drēbes. 18 Piemini, ka tu esi bijis vergs Ēģiptē un ka Tas Kungs, tavs Dievs, tevi no turienes ir atpestījis; tādēļ es tev pavēlu visu šo darīt. 19 Kad tu labību pļausi savā tīrumā un aizmirsīsi kūlīti tīrumā, tad tev nebūs atgriezties, lai to paņemtu, bet lai tas paliek svešiniekam, bārenim un atraitnei, lai Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētī katrā tavā roku darbā. 20 Kad tu savu olīvkoku nopurināsi, tad otrreiz zarus nepārmeklē; lai tas paliek svešiniekam, bārenim un atraitnei. 21 Un, kad tu lasīsi ogas savā vīna dārzā, tev nebūs tās vēlreiz lasīt, bet lai tās paliek svešiniekam, bārenim un atraitnei. 22 Un piemini, ka tu pats esi bijis vergs Ēģiptes zemē; tāpēc es tev pavēlu tā darīt.
1 When a man hath taken a wife, and married her, and it come to pass that she find no favour in his eyes, because he hath found some uncleanness in her: then let him write her a bill of divorcement, and give it in her hand, and send her out of his house. 2 And when she is departed out of his house, she may go and be another man’s wife . 3 And if the latter husband hate her, and write her a bill of divorcement, and giveth it in her hand, and sendeth her out of his house; or if the latter husband die, which took her to be his wife; 4 Her former husband, which sent her away, may not take her again to be his wife, after that she is defiled; for that is abomination before the LORD: and thou shalt not cause the land to sin, which the LORD thy God giveth thee for an inheritance.
5 ¶ When a man hath taken a new wife, he shall not go out to war, neither shall he be charged with any business: but he shall be free at home one year, and shall cheer up his wife which he hath taken.
6 ¶ No man shall take the nether or the upper millstone to pledge: for he taketh a man’s life to pledge.
7 ¶ If a man be found stealing any of his brethren of the children of Israel, and maketh merchandise of him, or selleth him; then that thief shall die; and thou shalt put evil away from among you.
8 ¶ Take heed in the plague of leprosy, that thou observe diligently, and do according to all that the priests the Levites shall teach you: as I commanded them, so ye shall observe to do. 9 Remember what the LORD thy God did unto Miriam by the way, after that ye were come forth out of Egypt.
10 ¶ When thou dost lend thy brother any thing, thou shalt not go into his house to fetch his pledge. 11 Thou shalt stand abroad, and the man to whom thou dost lend shall bring out the pledge abroad unto thee. 12 And if the man be poor, thou shalt not sleep with his pledge: 13 In any case thou shalt deliver him the pledge again when the sun goeth down, that he may sleep in his own raiment, and bless thee: and it shall be righteousness unto thee before the LORD thy God.
14 ¶ Thou shalt not oppress an hired servant that is poor and needy, whether he be of thy brethren, or of thy strangers that are in thy land within thy gates: 15 At his day thou shalt give him his hire, neither shall the sun go down upon it; for he is poor, and setteth his heart upon it: lest he cry against thee unto the LORD, and it be sin unto thee. 16 The fathers shall not be put to death for the children, neither shall the children be put to death for the fathers: every man shall be put to death for his own sin.
17 ¶ Thou shalt not pervert the judgment of the stranger, nor of the fatherless; nor take a widow’s raiment to pledge: 18 But thou shalt remember that thou wast a bondman in Egypt, and the LORD thy God redeemed thee thence: therefore I command thee to do this thing.
19 ¶ When thou cuttest down thine harvest in thy field, and hast forgot a sheaf in the field, thou shalt not go again to fetch it: it shall be for the stranger, for the fatherless, and for the widow: that the LORD thy God may bless thee in all the work of thine hands. 20 When thou beatest thine olive tree, thou shalt not go over the boughs again: it shall be for the stranger, for the fatherless, and for the widow. 21 When thou gatherest the grapes of thy vineyard, thou shalt not glean it afterward: it shall be for the stranger, for the fatherless, and for the widow. 22 And thou shalt remember that thou wast a bondman in the land of Egypt: therefore I command thee to do this thing.
