1 Kad Tas Kungs, tavs Dievs, izdeldēs tautas, kuru zemi Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, un tu to būsi iemantojis, un tu būsi apmeties uz dzīvi viņu pilsētās un viņu namos, 2 tad savā zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, nodali par sevi un izcel no pārējo vidus trīs pilsētas. 3 Taisi ceļus uz turieni un sadali trijās daļās savu zemi, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev ļaus iemantot, lai turp varētu bēgt ikviens, kas ir kādu nogalinājis. 4 Un tā lai notiek ar to, kas kādu nogalinājis: kas uz turieni bēgs, tas paliks dzīvs, ja tas savu tuvāku netīši nositis un ar to nav bijis ienaidā nedz vakar, nedz aizvakar; 5 ja kāds ietu ar savu tuvāku mežā kokus cirst un viņš atvēztu savu roku ar cirvi, lai cirstu koku, bet dzelzs cirvis nomuktu no kāta un skartu tuvāko tā, ka tas mirtu, tad tāds cilvēks lai bēg uz vienu no šīm trim pilsētām, ka viņš paliek dzīvs, 6 lai asinsatriebējs, kad viņa sirds ir iekaisusi, nedzenas pakaļ tādam cilvēkam un to nepanāk, jo ceļš ir garš, un ka tas viņam neatņem dzīvību, jebšu viņš nav nāvi pelnījis, jo nav bijis ienaidā ar cietušo ne vakar, ne aizvakar. 7 Tāpēc es tev pavēlu, sacīdams: nošķir sev trīs pilsētas. 8 Un, kad Tas Kungs, tavs Dievs, paplašinās tavas robežas, kā Viņš taviem tēviem to ar zvērestu ir apsolījis, un tev dos visu to zemi, ko Viņš solījis dot taviem tēviem,- 9 ja tu visu šo bauslību turēsi un visu to pildīsi, ko es tev šodien pavēlu, ka tu To Kungu, savu Dievu, mīli un staigā visas savas mūža dienas Viņa ceļos,- tad tu varēsi sev pielikt klāt vēl trīs pilsētas pie šīm trim pilsētām, 10 lai nenoziedzīgas asinis netiktu izlietas tavā zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos par īpašumu, un lai asinsvaina nepaliek uz tevis. 11 Bet, ja kāds vīrs ienīst savu tuvāku un glūn uz viņu un pret to ceļas, un viņu sit, ka tas mirst, un tad bēg uz vienu no šīm pilsētām, 12 tad viņa pilsētas vecajiem, kur viņš pieder, ir pēc viņa jāsūta un viņš no turienes ir jāpaņem atpakaļ un jānodod asinsatriebēja rokās, lai mirst. 13 Lai tava acs viņu nežēlo, bet tev ir jāizdeldē nevainīgi izlietās asinis no Israēla, lai tev labi klātos. 14 Tev nebūs pārcelt ežas sava tuvāka tīrumā, kuras viņa priekšteči likuši tavā īpašumā, ko tu iemantosi tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, lai tu to mantotu. 15 Viens vienīgs liecinieks nevar celties pret kādu cilvēku par kādu noziegumu un grēku, ko viņš grēkojis, bet pēc divu vai triju liecinieku vārdiem lieta lai tiek pacelta. 16 Bet, ja kāds ļaunprātīgs liecinieks ceļas pret kādu, lai liecinātu par viņa pārkāpumu, 17 tad lai nostājas abi vīri, kuru starpā ir nesaskaņas, Tā Kunga priekšā, priesteru un tiesnešu priekšā, kas tanī laikā būs. 18 Un tiesneši lai lietu pamatīgi izmeklē, un, ja tad izrādās, ka liecinieks ir viltus liecinieks un ka viņš ir devis nepatiesu liecību pret savu brāli, 19 tad jums būs viņam tā darīt, kā viņš bija nodomājis darīt savam brālim; tā tev būs iznīdēt ļaunumu no sava vidus. 20 Bet pārējie lai dzird un bīstas un lai vairs nedara tik ļaunu darbu kā šo tavā vidū. 21 Tad nu lai tavas acis nelūkojas žēlodamas: dzīvību pret dzīvību, aci pret aci, zobu pret zobu, roku pret roku, kāju pret kāju.
1 When the LORD thy God hath cut off the nations, whose land the LORD thy God giveth thee, and thou succeedest them, and dwellest in their cities, and in their houses; 2 Thou shalt separate three cities for thee in the midst of thy land, which the LORD thy God giveth thee to possess it. 3 Thou shalt prepare thee a way, and divide the coasts of thy land, which the LORD thy God giveth thee to inherit, into three parts, that every slayer may flee thither.
4 ¶ And this is the case of the slayer, which shall flee thither, that he may live: Whoso killeth his neighbour ignorantly, whom he hated not in time past; 5 As when a man goeth into the wood with his neighbour to hew wood, and his hand fetcheth a stroke with the axe to cut down the tree, and the head slippeth from the helve, and lighteth upon his neighbour, that he die; he shall flee unto one of those cities, and live: 6 Lest the avenger of the blood pursue the slayer, while his heart is hot, and overtake him, because the way is long, and slay him; whereas he was not worthy of death, inasmuch as he hated him not in time past. 7 Wherefore I command thee, saying, Thou shalt separate three cities for thee. 8 And if the LORD thy God enlarge thy coast, as he hath sworn unto thy fathers, and give thee all the land which he promised to give unto thy fathers; 9 If thou shalt keep all these commandments to do them, which I command thee this day, to love the LORD thy God, and to walk ever in his ways; then shalt thou add three cities more for thee, beside these three: 10 That innocent blood be not shed in thy land, which the LORD thy God giveth thee for an inheritance, and so blood be upon thee.
11 ¶ But if any man hate his neighbour, and lie in wait for him, and rise up against him, and smite him mortally that he die, and fleeth into one of these cities: 12 Then the elders of his city shall send and fetch him thence, and deliver him into the hand of the avenger of blood, that he may die. 13 Thine eye shall not pity him, but thou shalt put away the guilt of innocent blood from Israel, that it may go well with thee.
14 ¶ Thou shalt not remove thy neighbour’s landmark, which they of old time have set in thine inheritance, which thou shalt inherit in the land that the LORD thy God giveth thee to possess it.
15 ¶ One witness shall not rise up against a man for any iniquity, or for any sin, in any sin that he sinneth: at the mouth of two witnesses, or at the mouth of three witnesses, shall the matter be established.
16 ¶ If a false witness rise up against any man to testify against him that which is wrong; 17 Then both the men, between whom the controversy is , shall stand before the LORD, before the priests and the judges, which shall be in those days; 18 And the judges shall make diligent inquisition: and, behold, if the witness be a false witness, and hath testified falsely against his brother; 19 Then shall ye do unto him, as he had thought to have done unto his brother: so shalt thou put the evil away from among you. 20 And those which remain shall hear, and fear, and shall henceforth commit no more any such evil among you. 21 And thine eye shall not pity; but life shall go for life, eye for eye, tooth for tooth, hand for hand, foot for foot.
