1 Tad nu tev būs mīlēt To Kungu, savu Dievu, un turēt Viņa norādījumus, Viņa likumus un Viņa tiesas un Viņa pavēles visu tavu mūža dienu. 2 Un jums šodien jāatzīst, ka es nerunāju ar jūsu bērniem, kas nezina un kas arī nav redzējuši Tā Kunga, jūsu Dieva, pārmācību, Viņa lielo spēku, Viņa stipro roku un Viņa izstiepto elkoni, 3 arī ne Viņa zīmes un Viņa brīnuma darbus, ko Viņš ir darījis Ēģiptē faraonam, Ēģiptes ķēniņam, un visai viņa zemei 4 un ko Viņš ir darījis Ēģiptes karaspēkam, viņu zirgiem un viņu ratiem, kā Viņš lika ūdeņiem Niedru jūrā pāri tiem gāzties, kad tie jums dzinās pakaļ, un kā Tas Kungs tos izdeldējis līdz šai dienai, 5 arī ko Viņš ir jums pašiem darījis tuksnesī, iekāms jūs nonācāt šai vietā, 6 un ko Viņš ir darījis Datanam un Abirāmam, Ēliāba, Rūbena dēla, dēliem, kad toreiz zeme atdarīja savu muti un tos aprija līdz ar viņu namiem, viņu teltīm un visu dzīvo, kas tiem piederēja, visa Israēla vidū. 7 Ar jums es runāju, kuru acis tiešām ir redzējušas visus Tā Kunga lielos darbus, ko Viņš ir darījis. 8 Un tad nu turiet visus baušļus, ko es jums šodien pavēlu, lai jūs kļūstat stipri un ejat un iemantojat to zemi, uz kuru jūs dodaties to iemantot, 9 un lai jūs ilgi dzīvotu tai zemē, ko Tas Kungs jūsu tēviem ar zvērestu ir apsolījis dot jums un jūsu pēcnācējiem,- zemē, kur piens un medus tek. 10 Jo šī zeme, uz kuru tu ej, lai to iemantotu, nav tāda, kāda ir Ēģiptes zeme, no kuras jūs esat iznākuši, ko tu apsēji ar savu sēklu un pats to aplaistīji it kā sakņu dārzu; 11 bet tā zeme, ko jūs ejat iemantot, ir zeme ar kalniem un ielejām, kas tiek slacīta ar debess lietus ūdeni, 12 zeme, par ko Tas Kungs, tavs Dievs, rūpējas, uz kuru Tā Kunga, tava Dieva, acis bez mitēšanās skatās no gada iesākuma līdz gada beigām. 13 Ja jūs apzinīgi klausīsit Maniem baušļiem, ko Es jums šodien pavēlu, un jūs mīlēsit To Kungu, savu Dievu, un kalposit Viņam ar visu savu sirdi un ar visu savu dvēseli, 14 tad Viņš jūsu zemei dos lietu īstā laikā, gan agro lietu, gan vēlo lietu, ka tu spētu ievākt savu labību, savu svaigā vīna sulu un savu eļļu; 15 un Viņš dos taviem lopiem barību tavos laukos, tā ka tu ēdīsi un būsi paēdis. 16 Sargaities, ka jūsu sirdsprāts neļaujas pievilties un ka jūs nenovēršaties un nekalpojat citiem dieviem, viņus pielūgdami. 17 Tad Tā Kunga dusmas pret jums iedegtos un Viņš aizvērtu debesis, ka nebūtu lietus un zeme neizdotu savu ražu un ka jūs ātri iznīktu no šīs labās zemes, ko Tas Kungs jums dod. 18 Un visus šos vārdus ņemiet pie sirds un ierakstiet savās dvēselēs, un sieniet tos kā zīmi uz savām rokām un lieciet par zīmi starp savām acīm. 19 Un māciet tos saviem bērniem, tos pārrunādami savā starpā, kad jūs esat atsēdušies savos namos un kad jūs ejat savā ceļā, kad jūs guļaties un kad ceļaties. 20 Un raksti tos un liec pie sava nama durvju stabiem un pie saviem vārtiem, 21 lai jūsu mūža dienas un jūsu bērnu mūža dienas tiktu paildzinātas tai zemē, ko Tas Kungs ar zvērestu ir apsolījis piešķirt jūsu tēviem tik ilgi, kamēr debesis vēl stāv pāri zemei. 22 Jo, ja jūs apzinīgi glabāsit visus šos baušļus, ko es jums pavēlu turēt, mīlēdami To Kungu, savu Dievu, un, staigādami visos Viņa ceļos, Viņam cieši pieķeroties, 23 tad Tas Kungs jau laikus izdzīs visas šīs tautas un liks tām izzust jūsu priekšā, un jūs izspiedīsit no viņu vietām gan lielākas, gan stiprākas tautas, nekā jūs esat. 24 Ikkatra vieta, kur jūsu kāju pēdas mīs, jums piederēs, sākot no tuksneša līdz Libanonam, no lielās upes Eifratas līdz jūrai rietumos lai sniedzas jūsu robežas. 25 Neviens nevarēs pastāvēt jūsu priekšā, Tas Kungs, jūsu Dievs, iedvesīs bailes un izbīšanos no jums visā zemes virsū, kur vien jūs iesit, kā Viņš jums to ir sacījis. 26 Redzi, es šodien jūsu priekšā nolieku izvēlei svētību un lāstu - 27 svētību, ja jūs klausīsit Tā Kunga, sava Dieva, baušļiem, ko es jums šodien pavēlu, 28 bet lāstu, ja jūs neklausīsit Tā Kunga, sava Dieva, baušļiem un nogriezīsities no tā ceļa, ko es jums šodien pavēlu, un ja jūs sekosit citiem dieviem, kurus jūs nepazīstat. 29 Un, kad Tas Kungs, tavs Dievs, būs tevi ievedis tanī zemē, ko tu ej iemantot, tad tev būs svētību pasludināt Garicima kalnā, bet lāstu - Ēbala kalnā. 30 Vai tie nav viņpus Jordānas uz rietumiem no ceļa pret saules rietu, kānaāniešu zemē, kas dzīvo līdzenumā pretī Gilgalai līdzās Mores ozoliem? 31 Jo jūs ejat pāri Jordānai, lai iemantotu zemi, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, jums dod, un jūs to iemantosit un tur dzīvosit. 32 Tad nu turiet visus šos likumus un tiesas, ko es jums šodien lieku priekšā.
1 Therefore thou shalt love the LORD thy God, and keep his charge, and his statutes, and his judgments, and his commandments, alway. 2 And know ye this day: for I speak not with your children which have not known, and which have not seen the chastisement of the LORD your God, his greatness, his mighty hand, and his stretched out arm, 3 And his miracles, and his acts, which he did in the midst of Egypt unto Pharaoh the king of Egypt, and unto all his land; 4 And what he did unto the army of Egypt, unto their horses, and to their chariots; how he made the water of the Red sea to overflow them as they pursued after you, and how the LORD hath destroyed them unto this day; 5 And what he did unto you in the wilderness, until ye came into this place; 6 And what he did unto Dathan and Abiram, the sons of Eliab, the son of Reuben: how the earth opened her mouth, and swallowed them up, and their households, and their tents, and all the substance that was in their possession, in the midst of all Israel: 7 But your eyes have seen all the great acts of the LORD which he did.
8 Therefore shall ye keep all the commandments which I command you this day, that ye may be strong, and go in and possess the land, whither ye go to possess it; 9 And that ye may prolong your days in the land, which the LORD sware unto your fathers to give unto them and to their seed, a land that floweth with milk and honey.
10 ¶ For the land, whither thou goest in to possess it, is not as the land of Egypt, from whence ye came out, where thou sowedst thy seed, and wateredst it with thy foot, as a garden of herbs: 11 But the land, whither ye go to possess it, is a land of hills and valleys, and drinketh water of the rain of heaven: 12 A land which the LORD thy God careth for: the eyes of the LORD thy God are always upon it, from the beginning of the year even unto the end of the year.
13 ¶ And it shall come to pass, if ye shall hearken diligently unto my commandments which I command you this day, to love the LORD your God, and to serve him with all your heart and with all your soul, 14 That I will give you the rain of your land in his due season, the first rain and the latter rain, that thou mayest gather in thy corn, and thy wine, and thine oil. 15 And I will send grass in thy fields for thy cattle, that thou mayest eat and be full. 16 Take heed to yourselves, that your heart be not deceived, and ye turn aside, and serve other gods, and worship them; 17 And then the LORD’s wrath be kindled against you, and he shut up the heaven, that there be no rain, and that the land yield not her fruit; and lest ye perish quickly from off the good land which the LORD giveth you.
18 ¶ Therefore shall ye lay up these my words in your heart and in your soul, and bind them for a sign upon your hand, that they may be as frontlets between your eyes. 19 And ye shall teach them your children, speaking of them when thou sittest in thine house, and when thou walkest by the way, when thou liest down, and when thou risest up. 20 And thou shalt write them upon the door posts of thine house, and upon thy gates: 21 That your days may be multiplied, and the days of your children, in the land which the LORD sware unto your fathers to give them, as the days of heaven upon the earth.
22 ¶ For if ye shall diligently keep all these commandments which I command you, to do them, to love the LORD your God, to walk in all his ways, and to cleave unto him; 23 Then will the LORD drive out all these nations from before you, and ye shall possess greater nations and mightier than yourselves. 24 Every place whereon the soles of your feet shall tread shall be yours: from the wilderness and Lebanon, from the river, the river Euphrates, even unto the uttermost sea shall your coast be. 25 There shall no man be able to stand before you: for the LORD your God shall lay the fear of you and the dread of you upon all the land that ye shall tread upon, as he hath said unto you.
26 ¶ Behold, I set before you this day a blessing and a curse; 27 A blessing, if ye obey the commandments of the LORD your God, which I command you this day: 28 And a curse, if ye will not obey the commandments of the LORD your God, but turn aside out of the way which I command you this day, to go after other gods, which ye have not known. 29 And it shall come to pass, when the LORD thy God hath brought thee in unto the land whither thou goest to possess it, that thou shalt put the blessing upon mount Gerizim, and the curse upon mount Ebal. 30 Are they not on the other side Jordan, by the way where the sun goeth down, in the land of the Canaanites, which dwell in the champaign over against Gilgal, beside the plains of Moreh? 31 For ye shall pass over Jordan to go in to possess the land which the LORD your God giveth you, and ye shall possess it, and dwell therein. 32 And ye shall observe to do all the statutes and judgments which I set before you this day.
