1 Bēdas jums, lepnajiem Ciānā, tāpat arī tiem, kas paļaujas uz Samarijas kalnu, visiem jums, pašas pirmās tautas dižciltīgajiem visu tautu starpā, pie kurām sevi pieskaita arī Israēla nams! 2 Aizejiet uz Kalni un skatieties, no turienes dodieties uz lielo pilsētu Hamatu un tad ejiet lejup pret filistiešu pilsētu Gātu; vai jūs esat labāki nekā šīs ķēniņa valstis, vai jūsu robežas garākas nekā viņu robežas? 3 Bēdas tiem, kas domā, ka nelaimes diena vēl tālu, un kas piebīda sev arvienu tuvāk varas darbu krēslu! 4 Jūs, kas guļat ziloņkaula gultās un izstiepjaties savos atpūtas zviļņos, kas apēdat ganāmpulku treknākos aunus un barotos teļus no laidara vidus, 5 kas strinkšķināt savas cītaras un sacerat dziesmas, un izveidojat jaunus mūzikas instrumentus kā Dāvids, 6 kas jūs dzerat vīnu no dārgiem kausiem, ziežaties ar visdārgāko eļļu un esat bez rūpēm par zaudējumiem, kādi notiek Jāzepa namam. 7 Tādēļ viņi būs pirmie trimdinieku starpā, ko aizvedīs trimdā, un tad arī izbeigsies šo plītnieku prieki. 8 Jo Dievs Tas Kungs ir zvērējis un apstiprinājis pats pie Sevis, tā saka Tas Kungs, Dievs Cebaots: "Man riebjas Jēkaba augstprātība, un Es ienīstu viņa lepnās pilis, un Es nodošu pilsētu ienaidnieku rokās ar visu, kas tajā." 9 Un notiks, ja kādā namā būs atlikuši desmit vīri, viņiem taču būs jāmirst. 10 Ja tad nu kāds viņu tuvs radinieks, kas kādu no viņiem mirušu grib sadedzināt, iznesīs no nama viņa kaulus un jautātu tam, kas vēl ir palicis dziļāk nama iekšienē: vai ir vēl kāds pie tevis? - tad tas atbildēs: nav neviena! Un ārā stāvošais viņam teiks: ciet klusu! Jo Tā Kunga Vārdu nedrīkst pieminēt. 11 Jo redzi, Tas Kungs ir pavēlējis, ka lielos namus būs sagraut drupās, bet mazos namus tā, ka tie sabrūk gabalos. 12 Kas var ar zirgiem skriet pa klintīm un ar vēršiem art klintis? Jo jūs pārvēršat tiesu žultī un taisnības augļus vērmelēs. 13 Jūs priecājaties par Lodabaras ieņemšanu un sakāt: vai mēs neesam ar saviem pašu spēkiem vien ieņēmuši Karnaimu ? 14 "Tādēļ redzi," saka Tas Kungs Dievs Cebaots, "Es celšu pret jums, Israēla nams, kādu tautu, kas jūs spaidīs no Hamatas ceļa līdz pat Tuksneša strautam!"
1 Woe to them that are at ease in Zion, and trust in the mountain of Samaria, which are named chief of the nations, to whom the house of Israel came! 2 Pass ye unto Calneh, and see; and from thence go ye to Hamath the great: then go down to Gath of the Philistines: be they better than these kingdoms? or their border greater than your border? 3 Ye that put far away the evil day, and cause the seat of violence to come near; 4 That lie upon beds of ivory, and stretch themselves upon their couches, and eat the lambs out of the flock, and the calves out of the midst of the stall; 5 That chant to the sound of the viol, and invent to themselves instruments of musick, like David; 6 That drink wine in bowls, and anoint themselves with the chief ointments: but they are not grieved for the affliction of Joseph.
7 ¶ Therefore now shall they go captive with the first that go captive, and the banquet of them that stretched themselves shall be removed.
8 The Lord GOD hath sworn by himself, saith the LORD the God of hosts, I abhor the excellency of Jacob, and hate his palaces: therefore will I deliver up the city with all that is therein. 9 And it shall come to pass, if there remain ten men in one house, that they shall die. 10 And a man’s uncle shall take him up, and he that burneth him, to bring out the bones out of the house, and shall say unto him that is by the sides of the house, Is there yet any with thee? and he shall say, No. Then shall he say, Hold thy tongue: for we may not make mention of the name of the LORD. 11 For, behold, the LORD commandeth, and he will smite the great house with breaches, and the little house with clefts.
12 ¶ Shall horses run upon the rock? will one plow there with oxen? for ye have turned judgment into gall, and the fruit of righteousness into hemlock: 13 Ye which rejoice in a thing of nought, which say, Have we not taken to us horns by our own strength? 14 But, behold, I will raise up against you a nation, O house of Israel, saith the LORD the God of hosts; and they shall afflict you from the entering in of Hemath unto the river of the wilderness.
