Dieva dusmas pār Jeruzālemi
1 Kā gan apsūbējis zelts, pārvērties tīrzelts!
Izmētāti svētnīcas akmeņi katrā ielgalā.

2 Kādēļ cēlos Ciānas dēlus, kas sverami zeltā,
līdzina māla traukiem – podnieka roku darbam?

3 Pat šakāļu māte dod krūti, mazuļus zīda,
mana tautmeita cietsirdīga – kā strausi tuksnesī.

4 Zīdaiņiem līp mēle pie aukslējām slāpēs,
bērni lūdz maizi, devēja nav.

5 Kas kārumus ēdis – nīkst ielās,
kas purpuru nēsājis – rakā mēslus.

6 Lielāka manas tautmeitas vaina par Sodomas grēku,
kas mirklī apgāzta bez pieliktas rokas.

7 Viņas izredzētie par sniegu tīrāki, par pienu baltāki,
miesa par koraļļiem sārtāka un augums kā safīrs.

8 Nu tumšs kā kvēpi to vaigs, tos nepazīst ielās,
tiem saraucas āda uz kauliem, tie izkalst kā koks.

9 Labāk lai zobens kauj, nekā kauj bads,
kas caururbjot nobeidz bez lauka augļiem.

10 Žēlsirdīgo sievu rokas vārīja savus pašu bērnus,
lai būtu ko ēst manas tautmeitas postā.

11 Kungs piepilda savu bardzību, lej savu dusmu kvēli
un sakur uguni Ciānā, lai aprij tās pamatus.

12 Neticēja zemes ķēniņi un visi, kas pasaulē dzīvo,
ka naidnieks un pretinieks ienāks Jeruzālemes vārtos

13 viņas praviešu grēku, priesteru noziegumu dēļ,
kad tie pilsētā izlēja taisno asinis.

14 Viņi akli grīļojas ielās, tā apšļākti asinīm,
ka neviens pat nepieskaras pie viņu drēbēm!

15 Nost, nešķīsts! – sauca viņiem.
Nost, nost, nepieskarieties!
Kad viņi bēga un klīda, runāja tautās: tiem ilgāk nepalikt!

16 Kungs viņus iztrenkājis – vairs tos neuzlūko!
Priesterus tie nav godājuši, vecos nav žēlojuši.

17 Acis lūkojušās pēc palīga – velti,
gaidot gaidījām kādu no tautām – nenāca palīgā.

18 Tie dzen mums pēdas, ka ne ielās iziet,
gals mums tuvu – skaitītas dienas, jo nāk mūsu gals!

19 Ātrāki mūsu vajātāji par ērgļiem debesīs,
mums seko pār kalniem, tuksnesī glūn.

20 Kunga svaidītais – mūsu elpa! –
viņu lamatās notverts,
par kuru teicām: tā ēnā starp tautām dzīvosim.

21 Priecājies, līksmo, Edoma meita, kas dzīvo Ūca zemē,
arī pār tevi nāks kauss – tu piedzersies, izģērbsies kaila.

22 Beigusies tava vaina, Ciānas meita,
viņš tevi vairs nevedīs gūstā;
bet tavu vainu, Edoma meita, viņš sodīs un tavus grēkus atsegs!