1 Un tika pabeigtas debesis un zeme un visi to pulki. 2 Un septītajā dienā Dievs pabeidza savu darbu, ko bija darījis, un septītajā dienā viņš mitējās no visa sava darba, ko bija darījis. 3 Un septīto dienu Dievs svētīja un darīja to svētu, jo tajā dienā viņš mitējās no visa sava darba, ko bija darījis radīdams. 4 Šīs ir debesu un zemes paaudzes dienā, kad tās tika radītas.
Vīrietis un sieviete
(1Moz 1:26–30)Kad Kungs Dievs taisīja zemi un debesis, 5 uz zemes vēl nebija nekādu lauka krūmāju, un lauka stādi vēl nebija sazēluši, jo Kungs Dievs vēl nebija licis līt pār zemi, un vēl nebija cilvēka, kas zemi apstrādātu. 6 Un cēlās ūdeņi no apakšzemes un padzirdīja visu zemes virsmu. 7 Un Kungs Dievs izveidoja no zemes pīšļiem cilvēku un iepūta viņa nāsīs dzīvības dvašu, un cilvēks kļuva par dzīvu būtni. 8 Un Kungs Dievs stādīja dārzu Ēdenē, austrumos, un ielika tur cilvēku, ko bija izveidojis. 9 Un Kungs Dievs lika izaugt no zemes ikvienam kokam, kas tīkams skatam un labs ēšanai, un dārza vidū – dzīvības kokam un laba un ļauna atzīšanas kokam. 10 No Ēdenes izplūda upe, lai dzirdītu dārzu. Tur tā sadalījās četrās straumēs. 11 Pirmās vārds ir Pīšona, tā apvij visu Havīlas zemi, kur ir zelts. 12 Tās zemes zelts ir labs. Tur ir bdellijs un oniksi. 13 Otrās upes vārds ir Gīhona, tā apvij visu Kūšas zemi. 14 Trešās upes vārds ir Hidekela , tā tek no Asīrijas uz austrumiem, un ceturtā upe ir Perāta .
15 Un Kungs Dievs ņēma cilvēku un iemitināja viņu Ēdenes dārzā, lai viņš to sargā un apstrādā. 16 Un Kungs Dievs pavēlēja cilvēkam: “Ēd no visiem dārza kokiem, 17 bet no laba un ļauna atzīšanas koka neēd! – Jo tai dienā, kad tu no tā ēdīsi, tu mirtin mirsi!” 18 Un Kungs Dievs teica: “Nav labi cilvēkam būt vienam, es darīšu viņam atbilstošu palīgu.” 19 Un Kungs Dievs veidoja no zemes visādus lauka zvērus un visādus debesu putnus un atveda tos pie cilvēka, lai redzētu, kā viņš tos nosauks. Kā cilvēks nosauca dzīvās būtnes, tāds bija to vārds. 20 Un cilvēks deva vārdus visiem lopiem un debesu putniem, un visiem lauka zvēriem, bet nebija cilvēkam atbilstoša palīga. 21 Tad Kungs Dievs lika, lai dziļš miegs krīt pār cilvēku, un tas iemiga, tad viņš ņēma vienu viņa ribu un to vietu aizdarīja ar miesu. 22 Un no ribas, ko viņš bija ņēmis no cilvēka, Kungs Dievs darināja sievieti un atveda viņu pie cilvēka. 23 Un cilvēks teica:
“Šī ir kauls no mana kaula un miesa no manas miesas!
Tāpēc lai to sauc par sievu , jo no vīra tā ņemta!
24 Tāpēc vīrs pametīs savu tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un viņi būs viena miesa.” 25 Un viņi abi bija kaili – vīrs un viņa sieva, bet nekaunējās.
© Revised New Latvian Inter-confessional Bible © Latvijas Bībeles biedrība, 2012, 2024.
