Bauslība vai ticība
1 Jūs, kam skaidri un gaiši parādīts Jēzus Kristus krustā sistais! 2 Tikai vienu gan es gribētu no jums uzzināt: vai jūs Garu esat saņēmuši no bauslības darbiem vai no ticības vēsts, ko esat dzirdējuši? 3 Vai esat tādi nejēgas – reiz sākuši Garā, nu gribat tapt pilnīgi caur miesu? 4 Vai tik daudz jūs esat velti izcietuši? Un ja vien veltīgi! 5 Vai tad tas, kas dāvā jums Garu un pie jums dara brīnumus, dara to jūsu bauslības darbu dēļ vai caur ticības vēsti, ko esat dzirdējuši? 6 Atzīstiet to – Ābrahāms ticēja Dievam, un tas viņam tika pieskaitīts par taisnību, 7 tāpat arī tie, kas tic, ir Ābrahāma dēli. 8 Bet Raksti, paredzēdami, ka Dievs ticībā attaisno pagānus, jau iepriekš pasludināja Ābrahāmam labo vēsti: tevī tiks svētītas visas tautas. 9 Tātad tie, kas tic, saņem svētību līdz ar ticīgo Ābrahāmu, 10 bet tie, kas balstās uz bauslības darbiem, atrodas zem lāsta; jo ir rakstīts: nolādēts ikviens, kas nepilda to visu, kas rakstīts šajā bauslības grāmatā. 11 Ir skaidrs, ka neviens, kas balstās uz bauslību, nekļūst attaisnots Dieva priekšā, jo taisnais dzīvos no ticības. 12 Tātad bauslība nav saistīta ar ticību, kas pilda bauslību, tas tajā gūs dzīvību. 13 Kristus mūs ir izpircis no bauslības lāsta, pats mūsu vietā kļūdams par lāstu, – jo ir rakstīts: nolādēts ikviens, kas pakārts pie koka, – 14 lai Ābrahāmam dotā svētība varētu nākt pār pagāniem Kristū Jēzū un mēs caur ticību saņemtu Gara apsolījumu.
Bauslība un apsolījums
15 Brāļi, es runāju pēc cilvēku saprašanas: arī cilvēka testamentu, kas stājies spēkā, visi ievēro un neko tajā nemaina. 16 Apsolījumi bija doti Ābrahāmam un viņa dzimumam; nav sacīts: un dzimumiem – it kā par daudziem, bet sacīts ir par vienu: un tavam dzimumam – tas ir, Kristum. 17 Ar to es gribu sacīt, ka bauslība, nākusi četri simti trīsdesmit gadus vēlāk, neatceļ Dieva derību, kas jau iepriekš stājusies spēkā, nav tā, ka apsolījums būtu padarīts nederīgs. 18 Ja jau mantojums nāktu no bauslības, tad tas vairs nav no apsolījuma, bet Ābrahāmam Dievs to ir dāvājis caur apsolījumu.
Bauslības nolūks
19 Bet kādēļ tad vajadzīga bauslība? Tā pārkāpumu dēļ bija pielikta klāt līdz brīdim, kad nāca pēcnācēji, kam bija dots apsolījums; tā bija eņģeļu iedibināta un ar vidutāja roku iedota. 20 Bet, kur ir viens, tur vidutāja nav, un Dievs ir viens. 21 Vai bauslība ir pret Dieva apsolījumiem? Nē taču! Ja bauslībai būtu dots spēks darīt dzīvu, tad patiešām taisnība nāktu no bauslības. 22 Bet Raksti visu ir ieslēguši grēka varā, lai apsolījums tiktu dots ticīgajiem ticībā uz Jēzu Kristu. 23 Bet, pirms nāca ticība, mēs bijām ieslēgti bauslības važās līdz brīdim, kad bija jāatklājas ticībai, 24 un tātad bauslība ir bijusi mūsu audzinātāja līdz Kristum, lai ticībā mēs tiktu attaisnoti. 25 Bet, kad ticība atnākusi, mēs audzinātājai vairs neesam pakļauti.
Dieva bērni
26 Ticībā uz Jēzu Kristu jūs visi esat Dieva bērni, 27 jo jūs visi, kas esat uz Kristu kristīti, esat ietērpti Kristū. 28 Tur nav ne jūda, ne grieķa, tur nav ne verga, ne brīvā, tur nav vīrieša un sievietes – jūs visi esat viens Jēzū Kristū. 29 Un, ja jūs piederat Kristum, jūs esat Ābrahāma pēcnācēji, mantinieki pēc apsolījuma.
© Revised New Latvian Inter-confessional Bible © Latvijas Bībeles biedrība, 2012, 2024.
